ZZ.lv ARHĪVS

Turpina Elejas muižas ansambļa pilnveidošanu

zz.lv

2020. gada 29. augusts 12:00

613
Turpina Elejas muižas ansambļa pilnveidošanu

Ar visu iesaistīto partneru dalību seminārā Valdekas pilī Jelgavā 27.augustā atklāts projekts “Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā”. Tas ar Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014-2020 atbalstu aizsāk aktivitātes, kas Jelgavas novadam nozīmē ar projekta finansējuma atbalstu Elejas muižas parkā ieviest modernus risinājumus parka popularizēšanai un sākt izstāžu zāles celtniecību, informē Jelgavas novada pašvaldība.

Pārstāvot Jelgavas novada pašvaldību, seminārā piedalījās novada domes priekšsēdētāja vietniece Aija Tračuma, pašvaldības izpilddirektore Līga Lonerte, kā arī projekta darba grupas pārstāves Anita Škutāne un Inese Cinovska, tostarp projekta partneri no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Žagares reģionālā parka direkcijas un  Lietuvas Dabas mantojuma fonda. 

Projekta vadītāja Anita Škutāne iepazīstināja klātesošos ar Elejas muižas ansambli, atzīmējot galvenās projekta aktivitātes un akcentējot kultūras mantojumu objektu – muižu parku tūrisma potenciālu, sniedzot ieskatu par jau iepriekš veiktajiem darbiem Elejas muižas parkā.

Elejas muižas apbūves vēsturiskās liecības glabā informāciju par parka ainavu, sākot ar tā būvniecības laiku 19.gadsimta sākumā. 20. gadsimta sākumā vācu daiļdārznieks un ainavu arhitekts Georgs Kūfalts izstrādā Elejas muižas parka paplašināšanas plānu, kas iekļauj plastiskus, plaša mēroga celiņu tīklus ar plašām laucēm un salīdzinoši mazākām kokaugu stādījumu grupām. 19. Gs. beigās G. Kūfalts bija Rīgas parku un dārzu vadītājs un viņš veidojis vairāku Rīgas dārzu iekārtošanas un pārkārtošanas projektus, tostarp Rožu dārzu Liepājā, Mežaparka plānojuma pirmo kārtu, arī Žagares, Pakrojas un Renavas muižu parkus Lietuvā. Ņemot vērā šo faktu un godinot vēsturisko G. Kūfalta ieguldījumu Elejas muižas un Žagares parku tapšanā, arī šī projekta ietvaros tapusi iecere viņa devumu izpētīt un popularizēt, sagatavojot materiālu par G. Kūfaltu, kā arī iekļaujot to gan Elejas, gan Žagares muižu parku infrastruktūrā.

Vēl projekts ļaus izstrādāt mobilo aplikāciju tūrisma objektiem Elejā un Žagarē. Žagares reģionālā parka apmeklētāju centrā taps interaktīva ekspozīcija, kas veltīta muižu parku arhitektūrai, izglītojoša programma bērniem kultūras mantojuma un dabas vērtību izzināšanai, jaunas pastaigu takas.  Plašam profesionāļu lokam tiks organizēts plenērs un studentiem – darba grupas, kuru rezultāti tiks izmantoti parku izstāžu zāles koncepta un popularizēšanas izstrādē.

Savukārt viens no būtiskākajiem Jelgavas novada projekta ieguvumiem infrastruktūras ziņā ir jaunās izstāžu zāles būvniecība Elejas parkā iepretim estrādei.

Jau 2016. gadā arhitekts Ēriks Cērpiņš izstrādāja Elejas parka izstāžu zāles kā jaunbūves un esošās estrādes pārbūves būvprojektu, protams, ņemot vērā, ka Elejas parks un muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Izstāžu zāle būs gaiša un stiklota vienstāva ēka 298 m2 platībā un tā paralēli esošajai parka alejai atradīsies vietā, kur pašlaik atrodas skatītāju tribīnes - iepretim estrādei. Savā ziņā pati ēka kļūs kā daļa no amfiteātra, jo ēkai pret esošo estrādes laukumu pakāpienu formā būs izbūvētas arī skatītāju vietas. 

Jaunbūves projekts paredz, ka ēka dizainiski ieguls parka ainavā, veidojot nesamāksloti vieglu ēkas saspēli ar dabu, lielajiem kokiem un saules gaismu. Turklāt tas savā konceptā veidos vienotu ansambli ar vēl nākotnē rekonstruējamo estrādi. Izstāžu nams kļūtu par vietu semināriem, nodarbībām, meistarklasēm un izstādēm. Pašlaik plānots, ka telpās varēs izvietot interaktīvus ekspozīciju ar mērķi atainot Elejas muižas vēsturi, Tējas namiņa restaurācijas procesu, eksponēt oriģinālo vēsturisko siju elementus un kopumā veidot ekspozīciju par Elejas muižas vēsturisko apbūvi, parku un personībām, kas veidojušas Elejas muižu.

“Pēdējos gados parkā ir paveikti vērienīgi darbi, lai muižas ansamblis tiktu saglabāts un apmeklētajiem kļūtu interesants. Jau no 2009. gada, kad “Trans in Form” projekta ietvaros pašvaldība apzināja jauniešu idejas, ko viņi vēlētos redzēt parka atdzimšanā, vērojami pirmie aizmetņi pašvaldības mērķtiecīgajām aktivitātēm vēsturiskā mantojuma saglabāšanai un modernizēšanai. Piesaistot Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzekļus, pašvaldība daļēji atjaunojusi parka žogu, restaurējusi parka pērli - Tējas namiņu. Līdz ar to 2015.gads iezīmēja būtisku pagrieziena punkta parka atjaunošanā.

Īstenoto projektu rezultātā parkam ir izstrādāts koku inventarizācijas plāns un parka pārvaldības plāns, tika attīrīts un sakopts arī parka dīķis. Savukārt šogad februārī noslēdzās projekta “Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos/ 4SeasonsParks” aktivitātes, kas ļāva atjaunojot daļu no vēsturiskajām Elejas muižas parka takām, izvietojot parkā soliņus un atkritumu urnas, uzstādīt informatīvos stendus un interaktīvo objektu “Saruna”, kā arī uzstādīt tēlnieka Gļeba Panteļejeva skulptūru “Mīlestībai”. Tāpat iegādāti galdi un soli, apmeklētāju skaitītāji un darināts vēsturiskais tērps Elejas Tējas namiņa un parka gidei. Domājot par dabas saudzēšanas aspektiem, labiekārtota ugunskura vieta un iegādātas pārvietojamās ugunskura vietas, veikti tiltiņa drošības uzlabošanas pasākumi un labiekārtota apkārtne ap tualeti. Elejas muižas ansamblis ir vieta, kur ik gadu tiek rīkoti novada svētki, tā kļuvusi par iecienītu kāzu ceremoniju vietu un brīnišķīgu tūristu un vietējo cilvēku pastaigu vietu, kur izbaudīt mieru, parka maģisko pieskārienu un atskatīties vēsturē ar mūsdienu piesitienu. Raugoties uz nākotnes plāniem, pašvaldība cer atjaunot padomju laika estrādi un labiekārtot parka ziemeļrietumu daļu, lai pabeigtu vēsturisko taciņu tīklu un ierīkotu atpūtas zonu. Risināms ir jautājums par autostāvvietas izbūvi. Ar secīgiem un mērķtiecīgiem soļiem ik gadus realizējam savu vīziju, apzinoties parka vērtību”, komentē projekta vadītāja Anita Škutāne.

Projekts “Jaunu ilgtspējīgu risinājumu integrācija kultūras mantojumā/ NovelForHeritage” tiks īstenots līdz 2022.gada 30. jūnijam. Projekta kopējās izmaksas veido 851 016.93 eiro: Jelgavas novada pašvaldības projekta daļa ir 424 806 eiro, un šī summa ietver Interreg programmas finansējumu 85% apjomā  - 361 085,10 eiro apmērā, Jelgavas novada pašvaldības finansējumu 10% - 42 480,60 eiro un valsts līdzfinansējumu 5% - 21 240,30 eiro.

Foto: Jelgavas novada pašvaldība