Papildatvaļinājums vecākiem – prieks un drošības sajūta bērniem
Vasara ir brīvdienu un atvaļinājumu laiks, krājot spēkus jaunam darba un mācību gadam. Tās vainagojums, kas simboliski iezīmē rudens sākumu – 1. septembris jeb Zinību diena arī vairs nav aiz kalniem. Tai jābūt svētku dienai ne tikai bērniem, bet arī vecākiem. Daudzi uzņēmumi šajā datumā saviem darbiniekiem, kuru ģimenēs aug bērni, piešķir brīvdienu. Taču arī tur, kur šāda prakse netiek īstenota, vecāki var izmantot apmaksāta papildatvaļinājuma dienu. Cik daudz strādājošo vecāku patiešām izmanto tiesības uz papildu brīvdienām un ir informēti par šādu iespēju?
Pieredze rāda, ka cilvēki lielākoties nezina, kas ir papildatvaļinājums un kādos gadījumos darbiniekam ir tiesības to pieprasīt. Daudzi, kas par šādu iespēju ir informēti, uzskata, ka tas attiecas tikai uz valsts iestādēm. Un pat tad, ja darbinieki zina savas tiesības, nereti personāla speciālistiem nākas atbildēt uz jautājumiem, vai papildatvaļinājums attiecas tikai uz 1. septembri vai arī jebkuru citu dienu, tikai uz pirmklasnieku vai tomēr visu skolas un arī pirmsskolas vecuma bērnu vecākiem utt.
Tātad papildatvaļinājums pienākas visiem strādājošajiem vecākiem, un šo dienu skaits atkarīgs no bērnu skaita ģimenē. Darba likums paredz, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu triju darba dienu apmērā piešķir darbiniekiem, kuru aprūpē ir trīs vai vairāk bērnu vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, un vismaz vienas darba dienas apmērā – tiem darbiniekiem, kuru aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem. Turklāt papildatvaļinājums pienākas abiem vecākiem atšķirībā no, piemēram, nodokļu atvieglojumiem, ko par apgādājamo saņem tikai viens no vecākiem.
Brīvai dienai nepieciešama darbinieka iniciatīva
Klupšanas akmens ir fakts, ka šo papildatvaļinājuma dienu piešķiršana praksē balstās uz darbinieka iesniegtajiem apliecinājuma dokumentiem par bērnu vecumu un iesniegumu par papildatvaļinājuma piešķiršanu. Vairums darbinieku par šādām tiesībām nezina, līdz ar to neko nepieprasa. Kaut arī uzņēmums saviem darbiniekiem par papildatvaļinājumu regulāri atgādina, arī tad interese ir neliela – to izmanto vidēji vien 25% uzņēmumā nodarbināto vecāku. Tas liek domāt, ka uzņēmumos, kur darba devējs klusē, šī statistika ir vēl krietni vājāka. Mūsdienu dzīve ir piesātināta, tāpēc, ja pat ar atgādināšanu papildatvaļinājumu izņemt aizmirstas, uzņēmumu personāla speciālistiem būtu jāmeklē vēl radošākas pieejas, kā motivēt savus darbiniekus tomēr izmantot šo iespēju. Darbinieka labsajūta ir kā darbinieka, tā darba devēja interesēs un atspoguļojas kopējā produktivitātē.
Darbiniekiem iespēja iegūt brīvas dienas papildus ikgadējam atvaļinājumam nenoliedzami raisa pozitīvas emocijas, jo tā ir diena, ko veltīt ģimenei. Tiesa, darba devējiem tieša un tūlītēja ieguvuma no darbinieka papildatvaļinājuma nav, tam vairāk atspoguļojoties lojalitātē un iesaistē, un tas arī ir visticamākais iemesls, kāpēc daudzi darba devēji par šo niansi “piemirst” atgādināt. Taču tas ir stāsts par darba devēja godaprātu.
Neizmantotais papildatvaļinājums dzēšas
Kas gan jāņem vērā – kalendārā gada neizmantotās papildatvaļinājuma dienas ir iespējams izņemt līdz nākamā gada ikgadējā atvaļinājuma sākumam. Tas nozīmē, ka darbiniekam ir jāizmanto papildatvaļinājums līdz brīdim, kad tiek izmantotas tekošā gada ikgadējā atvaļinājuma 28 kalendārās dienas.
Kā rāda uzņēmuma pieredze, darbinieki novērtē “work-life balance” principa īstenošanu uzņēmumā jeb iespēju līdzsvarot darba un mājas dzīvi. To nodrošina elastīgs darba grafiks, lai jaunie vecāki varētu savienot darbu ar mazuļu auklēšanu, bet strādājošie studenti – ar mācībām; tāpat darbiniekiem ir iespēja paņemt brīvdienu savā dzimšanas dienā. Tomēr tās ir katra darba devēja iniciatīvas, kamēr papildatvaļinājuma dienas – ar likumu noteiktas darbinieka tiesības, kuras bieži netiek īstenotas informācijas trūkuma dēļ.
Papildatvaļinājumu var izmantot jebkurā laikā
Valsts darba inspekcija rekomendē papildatvaļinājumu plānot 1. septembrī, jo tā ir svarīgākā diena gadā tieši bērniem. Tomēr papildatvaļinājumu var izmantot jebkurā laikā, arī pievienot ikgadējam atvaļinājumam vai izmantot, lai nosvinētu bērna dzimšanas dienu. Lieliski, ja abi vecāki var ieplānot kopīgu brīvdienu un pavadīt laiku ar bērniem. Savā ikdienas vāveres ritenī griežoties, mēs, pieaugušie, nereti aizmirstam, ka bērniem vajadzība būt kopā ar vecākiem ir vēl svarīgāka nekā mums pašiem. Ja pieaugušajiem tas vienkārši sagādā prieku un, būsim godīgi, arī savu tiesu noguruma, tad bērniem būšana kopā ar mammu, tēti vai, vēl labāk, abiem vecākiem ir viena no pamatvajadzībām, kuras nodrošināšana dod drošības sajūtu un milzīgu emocionālu lādiņu. Tāpēc aicinām arī citus darba devējus būt aktīviem un mudināt savus darbiniekus izmantot papildatvaļinājumu.
Foto: publicitātes
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”