"Fortum" investēs vairākus miljonus eiro siltuma ražošanas modernizācijā
SIA "Fortum Latvia" Jelgavā plāno investēt 3–5 miljonus eiro siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projektā, kas paredz kurināmā dažādošanu biomasas koģenerācijas stacijā. Uzņēmums paredz investēt tehnoloģijās, kas nodrošinās atkritumu pārstrādi enerģijā cilvēkiem un videi nekaitīgā veidā, informē Jelgavas pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Kā uzsver "Fortum" biznesa vadītājs Latvijā Andris Vanags, mūsu valsts ES negatīvi izceļas ar ļoti augstu atkritumu poligonos noglabāto atkritumu īpatsvaru. 2018. gadā, pēc "Eurostat" datiem, atkritumu poligonos apglabāto atkritumu īpatsvars bija 59 procenti, un saskaņā ar CEWEP informāciju tikai divi procenti sadzīves atkritumu 2018. gadā tika reģenerēti enerģijā. Arī Jelgavas iedzīvotājiem ir svarīga tīra un sakopta vide. 97 procentus jelgavnieku satrauc, ja, ejot pastaigā vai braucot ar velosipēdu, ceļmalās un mežos mētājas atkritumi, liecina SKDS šā gada maijā "Facebook" veiktā aptauja.
Eiropā un citviet pasaulē pārstrādei nepiemērotie atkritumi tiek izmantoti enerģijas ražošanai. Kopumā Eiropā darbojas 492 enerģijas ražotnes, kurās par energoresursu izmanto atkritumus. Pasaules labo praksi, nodrošinot pilnu aprites ekonomikas ciklu, plānots ieviest arī "Fortum" koģenerācijas stacijā Jelgavā, kā papildu kurināmo šķeldai pievienojot no atkritumiem iegūtu kurināmo jeb NAIK.
""Fortum" mērķis ir nodrošināt mūsu klientiem drošu un cenas ziņā konkurētspējīgu siltumapgādes pakalpojumu, samazināt atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos, un veicināt nepārtrauktu resursu izmantošanu. Tādēļ šobrīd strādājam pie kurināmā diversifikācijas projekta biomasas koģenerācijas stacijā Jelgavā. Šķelda joprojām būs mūsu galvenais kurināmais, bet tai pakāpeniski pievienosim no atkritumu atliekām iegūtu kurināmo," stāsta A.Vanags.
NAIK ražo no atkritumu atliekām, piemēram, no kartona, koksnes masas, plastmasas, ko vairs nav iespējams pārstrādāt. Jelgavas biomasas koģenerācijas stacija ir tehnoloģiski piemērota NAIK izmantošanai, jo uzstādītās iekārtas nodrošina dūmgāzu karsēšanu virs 850 grādiem pēc Celsija vismaz divas sekundes, kas ir obligāta prasība, lai panāktu efektīvu un kvalitatīvu sadedzināšanas procesu, kurā neveidojas kaitīgas dūmgāzes.
"Koģenerācijas stacijā biomasai plānots pakāpeniski pievienot līdz 35 procentiem no atkritumu atliekām iegūtu kurināmo – tas būs kā papildu resurss, kas uzlabos enerģijas ražošanas elastību, samazinās apglabājamo atkritumu apjomu un Jelgavas iedzīvotājiem nodrošinās stabilāku un konkurētspējīgāku atkritumu apsaimniekošanas un siltuma cenu ilgtermiņā. Līdzsadedzinot NAIK, tiks ievērotas visas vides aizsardzības prasības un izmešu normatīvi. Faktiskais izmešu daudzums būs būtiski mazāks, nekā to nosaka normatīvi, tāpat kā "Fortum" to ir nodrošinājis līdz šim. Emisiju robežlielumi kļūs vēl stingrāki, nekā strādājot tikai ar biomasu. Lai ievērotu striktās vides aizsardzības prasības, tiks veikta dūmgāzu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija un pilnveidota dūmgāzu monitoringa sistēma," skaidro A.Vanags, vienlaikus uzsverot: "Realizējot šo investīciju projektu, mēs rūpēsimies par pašu radītajiem atkritumiem un nenoglabāsim zemē to, no kā iespējams iegūt enerģiju. Jelgavas pilsētas atkritumu apsaimniekošanas sistēma kļūs par vienu no modernākajām Latvijā. Lai izmantotu kurināmo, kas iegūts no atkritumiem, esam paredzējuši uzbūvēt slēgta tipa NAIK pieņemšanas un padeves sistēmu. To plānojam izvietot koģenerācijas stacijas teritorijas dienvidu daļā gar dzelzceļu, vistālāk no dzīvojamās apbūves."
Paredzēts, ka no atkritumiem iegūtais kurināmais tiks pieņemts atsevišķi no šķeldas. Tas ļaus nepieciešamības gadījumā NAIK piegādes līniju jebkurā brīdī noslēgt un strādāt tikai ar šķeldu. "Iespējamais NAIK piegādātājs varētu būt, piemēram, pilsētas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums, kas no jelgavnieku radītajiem atkritumiem NAIK ražo atkritumu šķirošanas stacijā. Uz koģenerācijas staciju slēgtās automašīnās tiks vests tikai jau iepriekš sašķirots un sagatavots kurināmais, kura izkraušana tiks nodrošināta tā, lai NAIK nenonāktu apkārtējā vidē. Kurināmā sastāva un kvalitātes atbilstību prasībām kontrolēs gan NAIK piegādātāji, gan "Fortum"," skaidro A.Vanags.
Pēc "Eurostat" datiem, Latvijas iedzīvotāju radīto atkritumu apjoms pēdējos piecos gados ir audzis par 21 procentu. Latvijai saistošie ES Atkritumu apsaimniekošanas mērķi nosaka, ka 2035. gadā Latvijā jāpārstrādā 65 procenti no sadzīves atkritumiem, bet atkritumu poligonos drīkstētu nonākt vien 10 procenti atkritumu.
"Tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā vides piesārņojuma un klimata pārmaiņu novēršanā – radīt pēc iespējas mazāk atkritumu, šķirot un pārstrādāt visus atkritumus, ko iespējams izmantot atkārtoti. Savukārt no atkritumiem, kuri dzīves cikla beigās vairs nav piemēroti tālākai izmantošanai vai pārstrādei, varam ražot siltumu Jelgavas iedzīvotājiem," uzsver A.Vanags.
Nepieciešamos būvdarbus un iekārtu uzstādīšanu plānots uzsākt 2021. gadā, savukārt būvju nodošana ekspluatācijā un NAIK izmantošanas uzsākšana paredzēta 2022. gadā.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”