ZZ.lv ARHĪVS

Foto: Ratiņnieki testē Raiņa ielu un ēdināšanas iestādes

Dace Diržine

2012. gada 9. oktobris 13:43

2002
Foto: Ratiņnieki testē Raiņa ielu un ēdināšanas iestādes

Apmeklējot vairākus objektus pilsētā, cilvēki ratiņkrēslos šodien atklāja vietas, kur bez apkārtējo palīdzības paši tikt nevarētu.

Šodien Sabiedrības integrācijas pārvalde sadarbībā ar Sociālo lietu pārvaldi organizēja monitoringu par vides pieejamību invalīdiem ratiņkrēslos. Kā eksperti tika pieaicināti cilvēki ratiņkrēslos – vides pieejamības eksperts Kārlis Rūba un sieviešu invalīdu biedrības «Zvaigzne» vadītāja Dzintra Saulkalne. Šoreiz galvenokārt tika apmeklētas ēdināšanas vietas, kas atklāja daudz interesantu nianšu. Piemēram, tirdzniecības centrā «Pilsētas pasāža», lai invalīds nokļūtu tualetē, ar liftu jānokļūst līdz otrajam stāvam. Taču tur durvis ciet, bet uz tām ir informācija, ka tualetes atslēga atrodas pirmā stāva Informācijas centrā. Savukārt šīs pašas ēkas picērijā tualete ir, bet izbūvētie «labirinti» neļauj cilvēkam ratiņkrēslā izgrozīties un nokļūt līdz mērķim. Lai nokļūtu līdz blakus ēkā – «Kanclera namā» – esošajai picērijai, ratiņniekiem jāpārvar bīstams šķērslis uz Katoļu ielas, jo trotuāra nobrauktuve ir pārāk stāva – no tās ir grūti nobraukt un tikpat kā neiespējami uzbraukt. Tualetē invalīds tualetē tiek, taču prasās uzlabojumi, lai ratiņniekam būtu ērtāk aizvērt durvis no iekšpuses. Arī pie Nodarbinātības valsts aģentūras Jelgavas filiāles ieejas uzbrauktuve ir ierīkota atbilstoša, taču pie pamatnes izdrupušais laukums situāciju padara bīstamu un bez citu palīdzības invalīdam uzbraukt vai nobraukt no tās ir sarežģīti. «Testēta tika arī rekonstruētā Raiņa iela. Nākas atzīt, ka jaunie luksofori ir aprīkoti  ar grūti uztveramu skaņas signālu, dzirdes invalīdam tas vispār nav saklausāms. Bet kopumā nobrauktuves no trotuāra ir labi izveidotas, atsevišķās vietās trotuārā izveidojies neliels iesēdums, kas ratiņniekam ir traucējošs faktors. Pie vairākiem veikaliem uzbrauktuves ir augstākas par 45 centimetriem, bet nav margu, pie kurām pieturēties. Tāpat pie luksoforiem izveidotie dzeltenie punktotie laukumi, kas paredzēti, lai redzes invalīdus brīdinātu par krustojuma tuvumu, dažviet ir uzlikti slīpi, kas neredzīgu cilvēku var novirzīt no maršruta,» skaidro ergoterapeite Ināra Kurča, kura apgaitā pa pilsētu devās kopā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.