ZZ.lv ARHĪVS

Mazs uzņēmums pandēmiju pārcieš vieglāk (FOTO)

Gaitis Grūtups

2020. gada 2. augusts 08:35

1581
Mazs uzņēmums pandēmiju pārcieš vieglāk (FOTO)

Namdari Mareku Eglīti viņa agrākajā darbavietā koka māju būves uzņēmumā “Zemgales Tehnoloģiskais centrs” atceras kā ļoti klusu, taču atbildīgu vīru, kuram netrūka arī iniciatīvas, lai kaut ko ieteiktu darba uzlabošanai. 

Vēlēšanās būt pašam sev saimniekam


Divpadsmit gadu strādājot Zemgales Tehnoloģiskajā centrā, tostarp Skandināvijas valstīs un Rietumeiropā uzstādot tā ražošanas cehā tapušās koka mājas, Mareks bija redzējis, kā ārzemēs sekmīgi darbojas hosteļi. No viesnīcām tie atšķiras ar to, ka netiek iznomāts vesels viesnīcas numurs ar guļamistabu un labierīcībām, bet gan tikai gultasvieta. Tualete un duša ir visiem hosteļa viesiem kopīga. Bija manīts arī tas, ka Jelgavā šāda pakalpojuma piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu. Mareks stāsta, ka nekad agrāk nav domājis kļūt par viesnīcnieku, taču viņš ir vēlējies būt uzņēmējs. Dot darbu gan pašam sev,  gan citiem. Un kāpēc gan viņa uzņēmums nevarētu būt saistīts ar viesmīlības pakalpojumu?! Tā pērnā gada oktobrī, būdams 33 gadus vecs, Mareks Eglītis dibināja mikrouzņēmumu, un tapa “Central Hostel Jelgava”. Telpas hostelim izdevās atrast pašā pilsētas centrā, Krišjāņa Barona ielā 40A, mašīnbūves rūpnīcas ēku kompleksā. Mūsdienās daļa vecās rūpnīcas tiek iznomāta dažādiem uzņēmumiem. Te atradās vieta un atsevišķa ieeja arī hostelim. Hosteļa izveidošanā Mareks ir licis lietā arī savas namdara un celtnieka prasmes.

Bija pieteikušies ķīnieši un afrikāņi


Hosteļa telpu īpašniece SIA “Madara industriālais parks” komercdirektore Serlana Bila atzīst, ka Mareks Eglītis, iekārtojot telpas, ir ļoti piedomājis pie klientu ērtībām. Tiem ir pieejams internets, ērta virtuve, televizors un paša hosteļa īpašnieka izflīzētas tualetes un dušas telpas.
Hostelis tika atvērts janvārī. Mareks stāsta, ka bija dienas, kad aizņemtas visas 12 gultas. Klienti ieradušies visdažādākie. Vieniem Jelgavā bija darbs, citiem mācību seminārs, bija arī studentu vecāki, kas ciemojās pie bērniem, kuri studē LLU. Bija arī tūristi. Martā uz vietām “Central Hostel Jelgava” pieteikušies klienti arī no Ķīnas un Āfrikas. Taču tad pienāca “Covid-19”pandēmijas krīze un visas iepriekšējās rezervācijas tika atceltas. Pēdējā aizbrauca kāda pensionāre, agrākā jelgavniece, kas jau ilgus gadus dzīvo Anglijā un trīs nedēļas nekādi netika atpakaļ uz savu mītnes zemi.
Uz nenoteiktu laiku “Central Hostel Jelgava” tika slēgts. Mareks Eglītis sūrojas, ka nācās atbrīvot no darba divas administratores, kas bija pieņemtas pastāvīgā darbā viesu apkalpošanai. 


Velobraucējiem draudzīga vieta


Maija vidū, Latvijai sekmīgi pārvarot vismaz pirmo pandēmijas vilni, klientu interese par “Central Hostel Jelgava” sāka atjaunoties. Tā 1. jūlijā hostelis atkal tika atvērts. Mareks stāsta, ka, atjaunojot uzņēmuma darbību, darbinieki palikuši divi – viņš pats un apsargs, kas naktī uzrauga kārtību hostelī. Abi izpilda arī atlaisto administratoru pienākumus. Turklāt pats hosteļa īpašnieks strādā brīvdienās. 
Atsākot darbību, pirmais hosteļa viesis bija no Lietuvas. Vīrs braucis darba darīšanās uz Igauniju, taču darījis to ar velosipēdu. Hosteļa īpašnieks piebilst, ka viesis nav bijis no trūcīgajiem – dzeramnaudā samaksājis vairāk nekā dubultīgi un atceļā iebraucis vēlreiz. “Ir tāda ceļotāju daļa, kam patīk satikties ar svešiem cilvēkiem un apmesties hostelī, nevis viesnīcā,” paskaidro Mareks. Lietuviešu viesim gan šoreiz visā hostelī nācās būt vienam. Taču beidzamajā laikā rezervācijas ir atjaunojušās lielākā apjomā. Nu jau atkal parādās dienas, kad rezervētas visas vietas. Mareks izbūvējis vēl vienu istabiņu, lai hostelī būtu pieejamas 18 gultas. Ar telpu īpašnieci Serlanu Bilu viņš ir nolēmis hosteļa vajadzībām izbūvēt vēl otro stāvu. Tur gan nav plānotas istabas, bet lielāka atpūtas telpa. Mareks pats nereti brauc ar velosipēdu, un zīmīgi, ka “Central Hostel Jelgava” ir īpaši iecienījuši velotūristi. Pirms pandēmijas krīzes te bija piestājis kāds zviedrs, kas teicās velopārgājienā pa Eiropu nominies 16 tūkstošus kilometru. Taču pagājušajā svētdienā te nakšņoja bēniniece Sandra, kas sešdesmit kilometru uz Jelgavu arī bija minusies ar velosipēdu. Viņai par apmešanās vietu atsauksmes ir labas. Mareks Eglītis ir iesniedzis pašvaldībā lūgumu atļaujai ierīkot pie hosteļa velostāvvietu. Taču velotūristiem hostelī ir nodrošināta iespēja nolikt gultai blakus savu uzticamo un nereti arī diezgan dārgo velosipēdu.

Izglītība viesmīlībā varētu noderēt


Mareks Eglītis atzīst, ka izglītības viesmīlībā viņam nav. Līdz šim izticis ar to, ko iemācījusi dzīve, Zaļenieku arodvidusskola un Svētes pamatskola. Mareks prot sarunāties arī krieviski un angliski. Par pēdējo viņš saka paldies arī Svētes pamatskolas skolotājai Sarmītei Rirdancei. Mareks pieļauj, ka, pieprasījumam pēc hosteļa pakalpojumiem palielinoties, varētu pieņemt darbā kādu diplomētu lietpratēju viesmīlībā un biznesu pacelt lielākā augstumā. Pagaidām, kamēr “Covid-19” izplatība pasaulē aug, uzņēmējs vēl ir bažīgs par pandēmijas otrā viļņa iespējamību Latvijā. Tomēr viņš cer, ka agrāk vai vēlāk ieguldījumi hosteļa izveidošanā atmaksāsies. Vēl gan drošības pēc Mareks nav atstājis namdara profesiju. Tomēr pamatdarbs viņam ir paša izveidotajā uzņēmumā. 

Foto: Eva Pričiņa

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

#SIF_MAF2020