Man reāli patīk cept maizi

2020. gada 26. jūlijs 16:48

309

“Grauda spēka” saimnieka Raimonda Biedrīša uzņēmība ir vesela stāsta vērta. Viņš zina, kā izcept garšīgu un veselīgu maizi, ko nozīmē uzbūvēt ģimenes māju laukos un kāpēc ziemā jāpeldas ledaini aukstā ūdenī.

– Kā kļuvi par maiznieku?
Vispirms mēs sākām ar kosmētikas biznesu. Atvērām Rīgā “BB Factory” kosmētikas veikalu. Tas atradās ēkā, kurā paši dzīvojām trešajā stāvā, un blakus mūsu veikalam bija kāzu salons, ko krīzes dēļ aizvēra. Katru dienu staigājot garām uzrakstam “Izīrē”, uzņēmēja dzinulis lika kaut ko izdomāt. Tad nu man vienā augusta naktī, kad nenāca miegs, radās doma: maļam un tirgojam miltus!

– Kā tev pēkšņi radās tāda ideja?
Tajā laikā mēs paši mājās elektriskajā maizes krāsniņā cepām maizi. Uzliec atlikto startu, no rīta mosties un visa māja smaržo pēc maizītes. Mēģinot jaunas receptes, atradām, ka var izmantot pilngraudu miltus, bet tie tajā laikā bija dārgi vai grūti atrodami.
Atvērām “Grauda spēka” veikalu un pirmo gadu malām tikai miltus, jo mūsu ideja bija līdzīgi kā “BB Factory” tirgot izejvielas. Vienlaikus maizes krāsniņā cepām maizi degustācijai no tiem maisījumiem, ko tirgojām. Cilvēki sāka izteikt interesi, ka grib nopirkt arī maizīti. Tā pamazām attīstījām ceptuves daļu. Beigās jau maize veidoja lielāko apgrozījumu.

– Jūs dzīvojāt Rīgā, bet tagad esat pārcēlušies uz Jelgavas novadu?
Mums ir četri bērni, un kādā brīdī sapratām, ka Rīgā ar bērniem dzīvot negribam. Sākotnēji izlēmām uzcelt brīvdienu mājiņu, bet kaut kā tas viss pārauga daudz nopietnākā projektā, un beigās mēs uzbūvējām lielu apaļu māju. Kad pavadījām laukos pirmo vasaru, sapratām, ka gribam tur dzīvot. Tā aptuveni pirms pieciem gadiem pabeidzām iekšdarbus un pārcēlāmies uz laukiem.

– Kā Tev ienāca prātā doma, ka jātaisa kupola māja?
Pirmos “Grauda spēka” mēnešus es pats stāvēju aiz letes, un tā man nejauši izdevās iepazīties ar daudz interesantiem cilvēkiem. Satiku Kasparu Strazdiņu, kurš stāstīja, ka pats būvē kupola māju, un man tā lieta iepatikās. Tā sāku tajā iedziļināties. Vispirms uzbūvēju apaļu siltumnīcu, kas izdevās tikai ar trešo piegājienu, jo tam visam apakšā ir kārtīga ģeometrija. Secināju: ja skolā liekas, ka ģeometriju dzīvē nekad nevajadzēs, tad tās ir pilnīgas muļķības. Ģeometrija un matemātika ir ļoti svarīgas – tās gan attīsta kā cilvēku, gan vēlāk noder praktiski. Māju apsildām ar malku, mums ir kamīnkrāsns. Dzīvā uguns un siltums dod savu atmosfēru. Piemēram, ziemā pēc peldes apsēžos pie kamīna un sasildos, dzerot piparmētru tēju. Vakarā izslēdzam gaismas un visa viesistaba spīd un spēlējas liesmu atspīdumos. Riktīga romantika.
Laukos ir mainījusies mūsu dzīves uztvere, gatavojam ēst to, ko paši audzējam. Nav jau stāsts par to, ka nevarētu nopirkt, bet tas process ir sava veida meditācija – aprušināt katru stādiņu, aprunāties.

Visu rakstu lasiet 23.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: no personīgā arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Man reāli patīk cept maizi

Kategorijas