"Dobeles dzirnavnieks": Daļai Latvijas pārtikas ražotāju Covid-19 sākums bija iespēju laiks
Latvijas pārtikas ražotājiem ar brīvām jaudām un produkcijas piedāvājumu Covid-19 sākuma posms bija iespēju laiks vietējā tirgū un eksportā, intervijā aģentūrai LETA teica "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
"Savā ziņā marts un aprīlis Latvijas pārtikas ražotājiem bija ļoti labs laiks, jo bija iespējas atvērt durvis, kuras līdz šim bija slēgtas. Tas tiešām bija mirklis, kad atvērtas sadarbībai bija visas lielās veikalu ķēdes. Arī mūs uzrunāja ļoti daudzi, ar kuriem līdz tam mēs netikām pat līdz sarunām," pastāstīja Amsils.
Pēc viņa teiktā, bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām "Dobeles dzirnavnieks" piegādāja produkciju. Taču tā kā uzņēmuma ražošanas kapacitāte bija pilnībā noslogota, kompānija nespēja piegādāt vēl vairāk. Tomēr bija arī atsevišķi produktu veidi, piemēram, spageti, kuru ražošanas apmērus uzņēmumam bija iespēja palielināt.
Tāpat viņš pastāstīja, ka lielākais pieprasījums pēc "Dobeles dzirnavnieka" saražotā bija martā, pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas. "Visi devās uz veikaliem iepirkties ilgākam laikam un veidot uzkrājumus. Tas mums kā ražotājiem bija trauksmainākais brīdis, jo pieprasījums burtiski vienas dienas laikā pieauga vairākkārtīgi. Saņēmām lielus pasūtījumus un bija izaicinoši ar tiem tikt galā," sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, aprīlī pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās produkcijas turpināja būt ļoti augsts, bet no maija situācija normalizējās. Jūnijā pieprasījums jau atgriezies iepriekšējā gada līmenī. Tādēļ pieaugumu galvenokārt veidoja divi mēneši - marts un aprīlis.
Komentējot pieprasījumu dažādas produktu grupās, Amsils teica, ka tas dažādās grupās atšķīrās. Martā pat vairākas reizes salīdzinājumā ar ikdienas situāciju palielinājās pieprasījums pēc griķiem. Tomēr griķi pēc to noieta nebija tā pirktākā produktu grupa.
Viņš teica, ka Latvijas iedzīvotāju "vājība" uz griķiem krīzes situācijās varētu būt skaidrojama ar neveiksmīgu apstākļu sakritību. Laikā, kad sākās pastiprināta produktu iepirkšana, veikaliem, visticamāk, nebija tik lielu griķu uzkrājumu, jo parasti to aprite tirdzniecībā ir mazāka. Tādēļ griķi veikalos varētu būt beigušies pirmie, cilvēki to pamanīja un tad jau sākās ķēdes reakcija, kad ažiotāža veicina ažiotāžu.
Amsils teica, ka patlaban griķu piedāvājums veikalos ir pietiekošs. Tie nebūt nav starp pirktākajiem graudaugu produktiem un to izstrādājumiem. "Makaronus mēs ēdam vairāk, rīsus mēs ēdam vairāk, miltus un miltu maisījumus mēs ēdam vairāk," viņš pastāstīja.
Komentējot situāciju ārvalstu realizācijas tirgos, Amsils sacīja, ka pavasara mēnešos lielākais izaicinājums bija pieaugušie eksporta pasūtījumi, kas "Dobeles dzirnavnieka" noietā veido lielu daļu. "Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no Latvijas, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki par ierastajiem," viņš pastāstīja.
Minētā kontekstā, pēc Amsila teiktā, operatīvi rīkojās Latvijas valdība, kura ārkārtējās situācijas regulējumā jau sākumā iekļāva normu, ka pārtikas ražotājiem primāri ir jānodrošina vietējais tirgus. "Mēs saviem eksporta klientiem varējām parādīt šo likumdošanas normu un tādējādi izvairīties arī no soda sankcijām, ja nespējām izpildīt viņu pasūtījumus," viņš pastāstīja. Kopumā uzņēmums veiksmīgi tika galā ar situāciju.
Tāpat "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs arī atzina, ka uzņēmums izjuta loģistikas problēmas - kompānijas mašīnas iestrēga uz Polijas robežas un nostāvēja tur vairākas diennaktis. Taču šī situācija tika salīdzinoši ātri atrisināta un kustība atsākās.
Viņš arī pastāstīja, ka no ārvalstu tirgiem viskrasāko pasūtījumu pieaugumu "Dobeles dzirnavnieks" izjuta no Eiropas valstīm, pateicoties reģiona valstu ātrajai sasniedzamībai pa autoceļiem. Papildu pasūtījumi bija gan no Polijas, gan Vācijas, Dānijas, Zviedrijas, Čehijas, gan citām valstīm.
Amsils arī atzina, ka "Dobeles dzirnavnieku" ietekmēja arī HoReCa sektora apstāšanās, jo uzņēmums daļu produkcijas piegādā skolu un bērnudārzu ēdinātājiem, kafejnīcām un restorāniem. Tomēr tas neietekmēja kompānijas kopējos pārdošanas apjomus, jo HeReCa sektora lejupslīdi ar uzviju kompensēja mazumtirdzniecība.
"Dobeles dzirnavnieks" ir reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,897 miljoni eiro. Kompānijas lielākais akcionārs ir Igaunijas graudu ražotājs "Tartu Mill". Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”