ZZ.lv ARHĪVS

Santjago ceļš Latvijā

Iveta Pavziniuka

2020. gada 19. jūlijs 11:19

548
Santjago ceļš Latvijā

Ceļš, kas ved uz Satjago de Kompostelas katedrāli Spānijā, ir viens no galvenajiem vēsturiskajiem svētceļojumu maršrutiem Eiropā. Pateicoties brīvprātīgo svētceļnieku neatlaidīgam darbam, nu tas vijas arī cauri Latvijai.

Ceļu tīkls visā Eiropā 
Santjago ceļš tiek saukts arī par Sv.Jēkaba ceļu, un tā pirmsākumi meklējami 9. gadsimtā, kad Galisijas reģionā tikusi atrasta apustuļa Jēkaba kapavieta. Divus gadsimtus vēlāk tur uzcelta katedrāle, kas kļuva par svētceļnieku galamērķi. Santjago ceļš aptver plašu ceļu tīklu visā Eiropā, sniedzoties desmitiem tūkstošu kilometru garumā. Tādējādi daudzviet Francijā, Spānijā, Portugālē vēsturiski attīstījusies apdzīvotu vietu infrastruktūra, būvētas baznīcas, slimnīcas un naktsmītnes, sauktas par alberģēm. 
Par šo ceļu uzņemtas dokumentālas un mākslas filmas, sarakstītas neskaitāmas grāmatas, tam veltīti muzikālie skaņdarbi. Tādējādi veidojies būtisks nemateriālais kultūras mantojums, kas ietver arī mītus un leģendas. Sv.Jēkaba ceļš simbolizē Eiropas kultūru saskarsmes un apmaiņas vēsturi, kas ļāvis arī attīstīties dažādām maršruta variācijām. Visbiežāk ļaudis šo ceļu iet kājām, kādreiz tas veikts arī zirga mugurā, ko mūsdienās nomainījuši velosipēdi. 
1987. gadā vēsturiskais Santjago ceļa maršruts tika iekļauts EP Kultūras ceļu programmā. Būtiski, ka jau tolaik kartē iezīmēts, ka ceļš virzīsies cauri Baltijas valstīm. “Jau toreiz, ņemot vērā vēsturi un to, ka cilvēki gājuši uz Santjago no tālām Eiropas nomalēm, tiek ieskicēts šis tīklojums. Šobrīd mēs to piepildām un veidojam šo ceļu atzarus, jo ierasts uzskatīt, ka svētceļojums sākas jau no mājām,” stāsta Linda Straume, viena no Sv.Jēkaba ceļa asociācijas Latvijā aktīvistēm. 1993. gadā Santjago ceļš iekļauts arī UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā.
Sākot no 20. gadsimta 60. gadu vidus, interese par Sv.Jēkaba ceļu piedzīvojusi strauju kāpumu. No dažādām valstīm un kontinentiem ap 327 000 svētceļnieku gadā saņēmuši oficiālu apliecinājumu par ceļa veikšanu. Taču, kā uzsver pārstāvji no Sv.Jēkaba ceļa asociācijas Latvijā, realitātē to, kas ik gadus dodas šajā ceļā, ir neskaitāmi vairāk. Daudzi laika, finansiālo, veselības ierobežojumu vai citu apsvērumu dēļ mēro tikai kādu noteiktu ceļa posmu, nesasniedzot galamērķi – Santjago de Kompostelas katedrāli –, un turpina iet nākamajā gadā vai pēc kāda laika.
Arī no Latvijas katru gadu dažādus šī ceļa posmus mēro vairāki simti svētceļnieku, piemēram, 2018. gadā oficiālo apliecinājumu par ceļa veikšanu saņēmis 241 svētceļnieks. 

Visu rakstu lasiet 16.jūlija “Zemgales Ziņās”

Foto: no arhīva