Citādais tūrisms 2020. gadā

zz.lv

2020. gada 2. jūlijs 08:22

187

Vairāk nekā jebkad Eiropas Savienības (ES) valstīs šogad tiek runāts par iekšzemes tūrismu. “Covid-19” pandēmija Eiropas tūrisma nozari skārusi gana smagi. Gan katrā valstī atsevišķi, gan ES kopumā tiek meklēti mehānismi, kā situāciju uzlabot.

Nozīmīga nozare

Baltijas valstis, lai arī saņēmušas pamatīgu triecienu tūrisma jomai, nav no vairāk cietušajām. Piemēram, vienas no ES iecienītākajiem galamērķiem Spānijas valdība nesen prezentēja palīdzības programmu vairāk nekā 4,2 miljardu eiro apmērā, kas paredzēta valstij svarīgajam tūrisma sektoram, kuru smagi skārusi koronavīrusa pandēmija. Lielākā daļa līdzekļu no jaunās programmas paredzēta, lai segtu aizdevumu garantijas nozarei, nodrošinātu hipotekāro maksājumu atlikšanu un aviokompānijām samazinātu lidostu nodokļus. Spānija ir pasaulē otrs lielākais tūrisma galamērķis aiz Francijas, un pērn valsti apmeklēja 84 miljoni ciemiņu.

Savukārt Itālijas valdība publiskojusi informāciju par jauno “brīvdienu pabalstu” programmu, kurā zemu ienākumu mājsaimniecības saņems līdz 500 eiro atpūtas iespējām iekšzemē, tādējādi sniedzot atbalstu tūrismam.

Kopumā ES šī nozare tās tiešajā izpratnē (tradicionālie ceļojumu un tūrisma pakalpojumu sniedzēji) aptver 2,3 miljonus uzņēmumu, galvenokārt mazos un vidējos, nodarbinot aptuveni 12,3 miljonus cilvēku. 2014. gadā katrs desmitais nefinanšu nozares uzņēmums bija tūrisma uzņēmums, liecina Eiropas Parlamenta dati. Ceļojumu un tūrisma nozares tiešais ieguldījums ES iekšzemes kopproduktā 2018. gadā bija 3,9 procenti, kas nozīmē, ka tajā bija nodarbināts 5,1 procents no kopējā darbaspēka (tas atbilst apmēram 11,9 miljoniem darbvietu). Ja ņem vērā ciešo saikni ar citām ekonomikas nozarēm, tūrisma devums ir vēl lielāks (10,3 procenti no IKP un gandrīz 11,7 procenti no kopējā darbvietu skaita, kas atbilst 27,3 miljoniem strādājošo).

Visā pasaulē, piemēram, 2017. gadā braucienā uz kādu citu valsti devās 1,32 miljardi cilvēku, no kuriem Eiropā ieceļoja 671 miljons jeb 51 procents no visiem ceļotājiem.

Meklē risinājumus

Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kurš pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, atzīst: “Atbalsta piešķiršana un risinājumu meklēšana, lai reanimētu tūrisma nozari ir viens no aktuālajiem jautājumiem daudzās Eiropas Savienības valstīs.” Viņš uzskaita vairāk cietušās valstis, minot Spāniju, Grieķiju, Itāliju, Franciju. “Protams, tiek meklēti risināju Eiropas Savienības mērogā, bet arī katra valsts atsevišķi cenšas atrast paņēmienus, kā palīdzēt nozarei,” piebilst A.Ameriks.

Viņš stāsta, ka valstu paņēmieni ir visdažādākie, piemēram, Grieķijā tūristi tiek aktīvi aicināti atsākt ceļošanu pie viņiem, solot arī atmaksāt ārstēšanu, ja gadījumā, viesojoties Grieķijā, tie saslimtu. “Protams, tūristu lēmumu, vai doties ceļojumā, ietekmē gan katras valsts politika šajā jomā, gan pašu cilvēku piesardzība “Covid-19” pandēmijas dēļ,” atzīst A.Ameriks.

Arī Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ījabs (“Attīstībai/Par!”, “Renew Europe”) secina: ““Covid-19” pandēmijas dēļ tūrisma nozare ir ievērojami cietusi globālā mērogā. Lai gan pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu mīkstināšana ir ļāvusi uzņēmumiem gūt nelielu atelpu, tomēr tie ceļošanas apjomi, pie kuriem bijām pieraduši pirms krīzes, diez vai atgriezīsies. Vismaz ne tuvākā gada laikā.”

Viņš īpaši pievērš uzmanību Itālijas rīcībai, kas, reaģējot uz strauji sarukušo ārvalstu viesu skaitu, jūnija vidū saviem pilsoņiem ar zemākiem ienākumiem ļāva pieteikties tā sauktajam “Holiday Bonus” jeb “brīvdienu prēmijai”. Pēc I.Ījaba stāstītā, pašreizējie novērojumi liecina, ka ieguvēji no šī atbalsta esot gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji, jo atgriežas tūrisma infrastruktūras noslodze, mazāk turīgā sabiedrības daļa var atļauties atvaļinājumu, turklāt valsts ekonomikā kopumā aug apgrozījums. “Protams, šobrīd ir grūti vērtēt šīs “brīvdienu prēmijas” efektivitāti ilgtermiņā, ņemot vērā arī to, ka joprojām nevaram precīzi prognozēt, cik ilgi globālā mērogā turpināsies pandēmija. Latvijas kontekstā mums ir jāapzinās, ka tūrismam un ar to saistītajiem pakalpojumiem būs jāpielāgojas jaunai realitātei. Līdzīgi kā pašlaik lidostās, arī citās ar ceļošanu saistītās vietās būs lielāks pieprasījums pēc augstākiem drošības standartiem un pasākumiem, kas uzņēmējiem noteikti prasīs arī lielākus izdevumus. Tieši tāpēc, kamēr mēs Latvijā vēl tikai gaidām atgriežamies ierastās ārvalstu tūristu plūsmas, arī mums jādomā par vietējā tūrisma atbalstīšanu un veicināšanu,” atzīst I.Ījabs.

Viesnīcas, restorāna un alus darītavas “Zoltners” saimnieks Valters Bruss

Pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas vēl kādu nedēļu strādājām, bet ap 22. martu, kad cilvēku plūsma strauji samazinājās, apturējām darbību. Pilnībā pārtrūka arī alus realizācija, tādēļ kādas divas nedēļas bijām slēgti. Aprīļa vidū, ievērojot visus drošības pasākumus, nolēmām atvērt viesnīcu brīvdienās un viesiem gatavojām arī vakariņas un brokastis. Latvijā nebija izsludināta karantīna un cilvēki varēja pārvietoties, tādēļ saviem viesiem turpinājām piedāvāt atpūtu lauku vidē. Izstrādājām dažādus pastaigu maršrutus līdz pat 18 kilometru garumā, kur droši vien piecu stundu laikā viņi nesatika nevienu cilvēku.

Marta beigās un aprīlī darbā bija tikai šefpavārs un restorāna vadītājs. Pārējie darbinieki bija dīkstāvē un saņēma valsts apmaksātos dīkstāves pabalstus. Mēs šo iespēju sākumā izmantojām pilnā apmērā, bet līdz jūnija beigām vairs tikai divi cilvēki. Pabalstu saņemšana mums neradīja nekādas problēmas, jo šis bizness vienmēr ir bijis legāls, mums nekad nav bijušas aplokšņu algas, slēpti maksājumi vai neuzskaitīti ieņēmumi. Šis rīks mums ļoti noderēja un bija labs atbalsts darbiniekiem.

Maijā pieņēmām lēmumu vērt vaļā restorānu, un arī alus darītavā atdzīvojās realizācija. Darbā atgriezās daļa darbinieku, samazinājām restorānā galdiņu skaitu un strādājām ar saīsinātu ēdienkarti, ko darām joprojām. Jūnijs jau bija salīdzinoši darbīgs.

Pašlaik par viesu plūsmu nevaram sūdzēties, cilvēki ir noilgojušies kaut kur doties. Skatoties uz priekšu – uz jūliju un augustu –, liekas, ka darba būs daudz, jo katru nedēļu ir plānoti pasākumi. Ir bažas par rudeni, kad parasti apsīkst arī ceļošanas plūsma. Protams, slimība nav nekur pazudusi, mēs sekojam līdzi situācijai un esam gatavi operatīvi reaģēt.

Mēdz teikt, ka nav ļaunuma bez labuma, un, mūsuprāt, šis ļaunums nebija tik liels, lai tajā nevarētu saskatīt kādu labumu. Esam nonākuši pie secinājumiem, kas varētu būt noderīgi biznesam kopumā, pamanījuši, ko varētu darīt citādāk nekā līdz šim.

Mēs redzam, ka vajadzēs optimizēt darbinieku struktūru, diemžēl, bet tā ir. Ar rudeni droši vien atgriezīsimies pie saīsinātas darba nedēļas, visticamāk, neatjaunosim plašo ēdienkarti, kāda mums bija iepriekš. Ar mazāku ēdienkarti pavāri tiek galā labāk, kā arī vienmēr varam garantēt svaigus produktus. Tas viss, protams, sakņojas izmaksu un ieņēmumu attiecībā, bet tas ir rudens jautājums, vasarā darba ir daudz.

Nozarē kopumā šis periods bijis ļoti dažāds, tomēr no pieejamās informācijas varam secināt, ka visvairāk ir cietusi Rīga, jo laukos nekad nav bijis daudz ārzemnieku. Tādēļ mēs nevarētu teikt, ka tas bija katastrofāli slikts laiks. Arī kā uzņēmējiem darbs neapstājās. Domāšana un lietu pārstrukturēšana prasa laiku un enerģiju, un, tā kā darbinieki bija dīkstāvē, vairāk lietu bija jāpadara pašiem. Arī mūsu pamatbiznesā, kas ir lauksaimniecība, nekas neapstājās un negaidīja.

Paralēli turpinājām viesnīcas renovācijas projektus. Šobrīd ēkas esam nodevuši ekspluatācijā, bet vēl neesam sākuši darbību. Runājot par līdzšinējo viesnīcas apjomu – uz brīvdienām tas ir pilns un līdzīgi arī darba dienās. Saprotam, ka viss vēl nav beidzies, ir gana daudz nezināmu lietu, kas, protams, neļauj uzelpot, bet, kā būs, tā strādāsim.

Viesu nama “Pūteļkrogs” īpašniece Rita Bobkova

Pandēmijas laiku esam izturējuši diezgan veiksmīgi. Šajā periodā mums vispār nebija brīvu dienu, strādājām pēc ierastā grafika – gan viesnīca, gan krogs. Protams, visas booking.com veiktās rezervācijas tika atceltas, taču pie mums dzīvoja darbinieki, kas Tērvetes dabas parkā ierīkoja atrakcijas, un ceļu remonta veicēji. Ievērojām visus piesardzības pasākumus.

Arī krogā turpinājām strādāt ar pilnu ēdienkarti, bet ēdiens bija pārsvarā līdzņemšanai. Pāris cilvēku bija atvaļinājumā, un, protams, netika rīkoti banketi. Uz ierobežojumu beigām viesu skaits stipri palielinājās. Protams, joprojām ievērojam distanci, bet mūsu teritorija atļauj uzņemt diezgan daudz viesu gan telpās, gan ārā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

ZZ.lv ARHĪVS

Citādais tūrisms 2020. gadā

Kategorijas