Aktīvi pret viltus ziņām

zz.lv

2020. gada 27. jūnijs 08:15

Koronavīrusa uzliesmojums ir izraisījis dezinformācijas vilni, kas traucē centieniem ierobežot pandēmijas izplatīšanos. Ko iespējams darīt, lai atmaskotu par “Covid-19” izplatītas viltus ziņas?

Līdz ar jaunā vīrusa izplatīšanos informatīvajā telpā arvien biežāk parādās nepatiesas ziņas un sagrozīta informācija saistībā ar vīrusa uzliesmojumu. No sākotnējas versijas par to, ka vīrusa izplatība sākusies sikspārņu zupas dēļ, līdz drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos uzkurinātām diskusijām par Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas it kā cīnās savā starpā par nepieciešamiem medicīnas un aizsardzības līdzekļiem.

Pasaules Veselības organizācija pamatoti norādīja, ka nepatiesi apgalvojumi izplatās ātrāk nekā vīruss – fenomens, kas jau tika nodēvēts par “planētas mēroga infodēmiju”. Lielākās tiešsaistes platformas jau darbojas, lai ierobežotu dezinformācijas izplatību.

Ko ES dara, lai apkarotu dezinformāciju?

Lai nodrošinātu ticamu un uz faktiem balstītu informāciju, ES ir izveidojusi kopīgu tīmekļa vietni par ES rīcību koronavīrusa apkarošanā. Eiropas Komisija 30. martā atklāja vietni, kas īpaši veltīta cīņai pret dezinformāciju koronavīrusa jautājumos. Lapā ir pieejami materiāli mītu par vīrusa uzliesmojumu atspēkošanai un faktu pārbaudei.

Turklāt eksperti un politiķi no ES un dalībvalstīm regulāri rīko videokonferences, lai apspriestu dezinformācijas problēmu un apmainītos ar metodēm, kā informēt cilvēkus par riskiem un to novēršanas iespējām.

Kāpēc cilvēki apzināti sniedz nepatiesu informāciju?

Daži to dara apzināti, lai gūtu peļņu, veicinot savu produktu pārdošanu vai piesaistot vairāk apmeklētāju savām tīmekļa vietnēm, tādējādi palielinot ienākumus no reklāmām.

Saskaņā ar ES īpašās dezinformācijas apkarošanas darba grupas ziņojumu atsevišķas nepatiesas informācijas izplatību veicina konkrētie politiskie spēki, tostarp ASV balto nacionālistu kustība “alternatīvie labējie” (alt right), Ķīna un Krievija. Šajos gadījumos nepatiesas informācijas izplatībai ir politisks mērķis – negatīvi ietekmēt Eiropas Savienību vai izraisīt politiskas pārmaiņas.

Tomēr daudzi cilvēki, kas izplata dezinformāciju, neapzinās, ka tiražē maldīgas ziņas, darot to bez nodoma nodarīt kaitējumu vai gūt labumu, jo viņi paši ir pārliecināti par informācijas patiesumu.

Vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad izgaismo dezinformāciju kā draudu demokrātijai

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas deputāte

Eiropas Tautas partija un kā Latvija, tā pārējās Baltijas valstis par dezinformācijas bīstamību cēlušas trauksmi pastāvīgi, aicinot pilnveidot Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī viltus ziņām. Bijām viena no pirmajām politiskajām grupām, kas 2014. gadā, kad sākās Krievijas militārā agresija Ukrainā, brīdināja – Eiropas Savienības stabilitāti apdraud Krievijas īstenotās dezinformācijas kampaņas. Pēdējos gados izpratne par apdraudējumu ir augusi arī Rietumvalstīs, redzot, kā notiek iejaukšanās viņu vēlēšanās un referendumos vai nemiera uzkurināšana sabiedrībā.

Vīrusa pandēmija spilgtāk kā jebkad ir izgaismojusi Eiropā dezinformāciju kā draudu demokrātijai, tādēļ mērķtiecīgai viltus ziņu apkarošanai jākļūst par vienu no Eiropas Savienības politikas prioritātēm. Pasaules Veselības organizācija atzinusi, ka šobrīd pasaulē notiek cīņa ne tikai pret “Covid-19” epidēmiju, bet arī pret infodēmiju – ar šādu vārdu tiek izteikta milzīgā nepatiesas informācijas plūsma, kas tiek izplatīta par vīrusu “Covid-19”. Infodēmija jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām, tā vairo nedrošību, bailes un pat apdraud cilvēku dzīvības.

Ir divas valstis – Ķīna un Krievija –, kas intensīvi izplata viltus informāciju par “Covid-19”, lai destabilizētu situāciju Eiropā un radītu apdraudējumu starptautiskajai kārtībai, tāpat dezinformācijas avoti ir Irāna, Sīrija. Krievijas mērķi, metodes un pastāsti ir jau pieredzēti, bet Ķīnas augošais agresīvais stils un intensitāte ieņem arvien lielāku vietu starptautiskajā telpā. Ķīnas interesēs ir radīt iespaidu, ka tā, būdama autoritārs režīms, veiksmīgāk nekā demokrātiskās valstis tiek galā ar vīrusa izraisītajām sekām un ir uzticams sabiedrotais, kas ir maldinoši.

Eiropas Savienība šobrīd iegulda milzīgus līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanā, lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus piešķirts nozīmīgs finansējums dalībvalstu veselības aprūpei un zinātnei, lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu. Taču ne mazāk būtiski ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos un medijpratībā jebkurā vecuma grupā, ieviest jaunus informācijas aprites nosacījumus sociālo mediju platformās, lai pasargātu cilvēkus no melīgas un maldinošas informācijas gūzmas. Neatkarīgi mediji, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība – tie ir stabili pamati, kas jāstiprina visiem pieejamiem līdzekļiem, tai skaitā finansiāli, lai veidotu eiropiešiem drošu un aizsargātu informatīvo telpu.

Eiropas Komisija nākusi ar izvērtējumu par dezinformācijas sērgu vīrusa pandēmijas laikā un piedāvājusi rīcības plānu maldu ziņu iegrožošanai – tas ir apsveicami. Eiropas iedzīvotāju interesēs ir vienoti noteikumi sociālo tīklu platformām, ciešāka sadarbība dalībvalstu vidū un ar starptautiskajām organizācijām, piemēram, NATO, un stingrāka politika pret Ķīnas un Krievijas iniciēto dezinformāciju. Eiropas Savienībai ir jāprot daudz labāk komunicēt par saviem darbiem un panākumiem. Tieši “Covid-19” krīzes laikā tā ir palīdzējusi daudzām dalībvalstīm un kaimiņu reģioniem ar ievērojamiem līdzekļiem un praktiskiem risinājumiem.

Savukārt Eiropas Parlamentā esam izveidojuši īpašu komiteju, kuras uzdevums būs analizēt ārvalstu iejaukšanos visos Eiropas Savienības un dalībvalstu demokrātiskajos procesos, tostarp dezinformācijas izplatību un ietekmi uz vēlēšanām, partiju darbību. Speciālā komiteja identificēs nepieciešamos likumdošanas grozījumus un citu iespējamo rīcību, lai regulētu informācijas apriti sociālo mediju platformās, šai komitejai būs arī jāpiedāvā plāns Eiropas Savienības valstu koordinētām darbībām, lai novērstu hibrīddraudus un cīnītos pret trešo valstu īstenotām informācijas kampaņām, kuru mērķis ir kaitēt Eiropas Savienībai un to šķelt.

Materiāls tapis sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Latvijā

ZZ.lv ARHĪVS

Aktīvi pret viltus ziņām

Kategorijas