Katram savi īstie Jāņi

2020. gada 22. jūnijs 06:45

311

Ievērojot atvieglotos drošības noteikumus, Jāņu svinības šogad tomēr būs atļautas. Priecē arī kalendārā iezīmētās piecas brīvdienas, kas varētu būt labs iemesls, lai ierasto svinēšanu papildinātu ar kādu jaunu ideju. Jāņi ir latviskās gadskārtas svētki, kad pinam pļavas ziedu un ozollapu vainagus, kurinām ugunskurus un ar dziesmām un dejām pavadām gada īsāko nakti. Tradicionāli Jāņu svinības notiek naktī no 23. uz 24. jūniju, taču ir vērts zināt, ka dažas dienas pirms šiem datumiem, visbiežāk 21. jūnijā, sākoties astronomiskajai vasarai, senāk tika svinēti vasaras saulgrieži vai precīzāk – saulstāvji.

Dažādos avotos ir atrodamas vairākas saulgriežu tradīcijas, ko viegli varam pielāgot mūsdienu iespējām, svinot gan saulgriežus, gan Jāņus. Iespējams, šogad būs vairāk laika, lai iemācītos kādu jaunu saules dziesmu vai rotaļu, nopītu vainagu no deviņiem dažādiem ziediem vai ieietu zāļu pirtī. Svarīgākais uzdevums, kas paveicams Jāņos, ir piedalīšanās, vienalga, vai tā būtu galda klāšana, ugunskura būvēšana vai dziedāšana. Ja vēl varam pievienot Imanta Lancmaņa sirsnīgo ieteikumu “sajūsmināties par visu”, tad svētki būs izdevušies.

“Jāņus mēs vienmēr svinam 23. un 24. jūnijā. Mums ģimenē pašiem ir gan Līga un Jānis, gan veca lauku māja, kurai ir vairāk nekā simts gadu,” tā savu svētku stāstu sāk jelgavniece Ilona Kleina.

Savukārt Kārļa Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” vadītāja un folkloras kopas “Leimaņi” dalībniece Ilga Ķipsne teic: “Es svinu abus svētkus – gan Jāņus, gan saulgriežus.” “Kad saulgriežu naktī ir iziets savs iniciācijas rituāls, tad pēc pāris dienām pilnīgi netraucē ne šašliks, ne alus, ne ziņģes. Tad tā vienkārši ir tāda lustīga padarīšana.”

Foto: no personīgā arhīva; Visu rakstu lasiet 18.jūnija “Zemgales Ziņās”.

+ 1

ZZ.lv ARHĪVS

Katram savi īstie Jāņi

Kategorijas