Jelgava, tāpat kā Ogre, būs valstspilsēta

2020. gada 4. jūnijs 06:15

101

Jelgava, tāpat kā Ogre, būs valstspilsēta

Turpinoties Saeimas debatēm par administratīvi teritoriālo reformu, deputāti atbalstīja priekšlikumu Jelgavai kopā ar deviņām citām Latvijas pilsētām piešķirt valstspilsētas statusu. Priekšlikums ir iekļauts likumprojektā, par ko Saeima vēl balsos kopumā. Valstpilsētas statusu lemts piešķirt arī Daugavpilij, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

Attīstību plānos kopā ar Jelgavas novadu

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, pie kura Saeima vēl turpina darbu, Latvijas teritorija iedalāma valstspilsētu un novadu pašvaldībās, kuru centrā ir novadu pilsētas. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā administratīvi teritoriālās reformas gaitā no valsts budžeta pašvaldībām tiks piešķirts līdzfinansējums attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādei. Līdzfinansējumu iecerēts piešķirt arī vairākām pašvaldībām kopīgu teritorijas attīstības plānu izstrādei. Tāds paredzēts arī Jelgavas valstspilsētas pašvaldībai ar pašvaldībām, kuras ietilps jaunveidojamā Jelgavas novadā (tur ietilpst Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības).

Piektdien, kad priekšlikums par valstspilsētas statusu Saeimā tika pieņemts, Jelgavas mērs Andris Rāviņš sociālajos tīklos ierakstīja, ka “esam ceļā uz lielās pilsētas statusa saglabāšanu” un tā ir “laba ziņa Jelgavas pilsētai 755. dzimšanas dienā”.

Iepriekš bija apjukuši

Atbalstu Saeimas lēmumam pauduši arī vairāki sabiedrības pārstāvji. Tā, piemēram, ilggadējais Jelgavas Latviešu biedrības vadītājs Paulis Rēvelis teic, ka viņš par šādu risinājumu aktīvi iestājies kopš tā laika, kad Saeima virzīja priekšlikumu republikas pilsētas statusu (tas ir līdzīgs valstspilsētas statusam) piešķirt vien Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rīgai, kā arī Rēzeknei, kur ir 27,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir ievērojami mazāk nekā Jelgavā (56 tūkstoši). “Es saprotu, ka šāds risinājums ir Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīva. Viņš būtu atsviedis atpakaļ likumprojektu, ja tajā Jelgava būtu atstāta bez pienācīga statusa,” spriež P.Rēvelis. “Man un daudziem maniem draugiem un paziņām radās neskaidrība, zināms rūgtums, apjukums par to, ka republikas pilsētas statuss pienāktos Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai, Rēzeknei, bet Jelgavai, kas bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta un ir universitātes pilsēta – nē.”

Kas no tā, ka lielāks ģerbonis?

Savukārt biedrības “Jelgavas attīstībai” valdes priekšsēdētājs Jānis Āboliņš teic, ka valstspilsētas statusa piešķiršana Jelgavai viņam neliekas nekas īpašs. “Kāda jēga no tā, ka Jelgava sauksies valstspilsēta vai ka tās ģerbonis ir lielāks nekā visām Latvijas pilsētām, izņemot Rīgu! Manuprāt, svarīgākais ir saturs. Ja, pēc VARAM (Vides un reģionālās attīstības ministrija – red.) datiem, Jelgavas pašvaldībā starp Latvijas deviņām lielākajām pilsētām ir lielākās (procentuāli attiecībā pret budžetu) administratīvās izmaksas, ja Jelgavā sabiedriskais transports saņem vienas no lielākajām valsts dotācijām, ja mums ir dārga atkritumu izvešana, tas nozīmē, ka citviet prot saimniekot labāk.”

Biedrības vadītājs atzīst, ka viņam vairāk pieņemams bija VARAM sākotnēji Saeimai piedāvātais modelis, kur kopā tiek apvienotas Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada pašvaldības un kad vēl vairāk tiktu samazināts pašvaldību skaits. “Žēl, ka Saeimā politiskais tirgus ir guvis pārsvaru pār tālredzīgiem risinājumiem,” secina J.Āboliņš.

“Ziņas” jau rakstīja, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā atstāt 42. Sākotnēji VARAM piedāvāja Saeimai likumprojektu ar 39 pašvaldībām. Tiek lēsts, ka Administratīvi teritoriālās reformas likumu varētu pieņemt pirms Jāņiem un Saeimas došanās vasaras atvaļinājumā. Plānots, ka likumam jāstājas spēkā 2021. gada 1. jūlijā, kad darbu jaunajās administratīvajās robežās sāks jaunievēlēto pašvaldību domes.

VARAM izvirzītais mērķis līdz 2021. gadam

Izveidotas ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām
Pašvaldības spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā
Pašvaldības sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām

Reformas mērķi valsts attīstības un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai

Valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana
Racionāla budžeta līdzekļu izlietošana
Reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centri ar to lauku teritorijām saistīti
vienotā administratīvā, ekonomiskā un saimnieciskā vienībā
Efektīva novadu pilsētu un novadu pagastu pašpārvaldes darbība, iesaistot attiecīgo teritoriju iedzīvotājus

Pašvaldību kapacitātes un autonomijas stiprināšana, ievērojot subsidiaritātes principu

Pievilcīga vide investīcijām un jaunu darba vietu radīšanai, emigrācijas samazināšana

Pašvaldības ir patstāvīgas un spēj izpildīt tām likumos uzdotās funkcijas

Finansiālais ieguvums pašvaldībā

Jo mazāka pašvaldība, jo dārgāka ir tās funkciju īstenošana, rēķinot uz vienu iedzīvotāju
Ilgtermiņā augoši uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju prasīs arvien lielāku pašvaldību budžeta daļu, kas tādējādi varētu ierobežot pašvaldību iespējas veikt investīcijas teritorijas attīstībā
Koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt no 17 līdz pat 130 miljoniem eiro gadā

Reforma nevienlīdzības mazināšanai

Liela nevienlīdzība pašvaldību starpā: administratīvās izmaksas svārstās no 50 līdz 200 eiro uz vienu iedzīvotāju
Pašvaldību izlīdzināšanas fonda dotācijas saņem 104 no 119 pašvaldībām
Tikai 57 pašvaldības spēj nodrošināt ar darbavietām vairāk nekā 40% darbaspējas vecuma iedzīvotāju
Tikai 46 pašvaldībām ir iespēja veikt investīcijas viena miljona apmērā, lai pašvaldība spētu attīstīties un veikt ieguldījumus infrastruktūrā
Tika 62 pašvaldībās notiek biznesa ideju konkursi vai tās spēj piedāvāt grantus uzņēmējdarbībai
Tikai 38 pašvaldību vidusskolās ir pietiekams skolēnu skaits, lai izveidotu vidusskolu ar vismaz divām paralēlklasēm

FOTO: Eva Pričiņa

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”

ZZ.lv ARHĪVS

Jelgava, tāpat kā Ogre, būs valstspilsēta

Kategorijas