Atsākuši darbu teju visi tūrisma centri Zemgalē; grūtāk klājas lieliem viesu namiem
Zemgalē darbu atsākuši gandrīz visi tūrisma informācijas centri, taču grūtāk klājas lieliem viesu namiem, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar nozares pārstāvjiem klāstīja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Lai apmainītos ar pandēmijas laika jaunāko informāciju un iezīmētu darba pašreizējās aktualitātes, ZPR mudināti, tūrisma jomas speciālisti no Aizkraukles, Auces, Bauskas, Jaunjelgavas, Jelgavas, Pļaviņu, Rundāles, Kokneses, Skrīveru, Vecumnieku novada, Jēkabpils un vēl citām pašvaldībām, kā arī no Zemgales Tūrisma asociācijas rīkojuši tikšanos tiešsaistē.
Pēc Kāļa paustā, diskusijā kopumā valdīja mērens optimisms, jo reģionā darbu atsākuši vai vēlākais līdz jūnijam atsāks gandrīz visi tūrisma informācijas centri un punkti. To darbinieki apzina vietējo situāciju, aktīvi komunicē ar saviem uzņēmējiem, pēc ieilgušās dīkstāves sniedz pirmos pakalpojumus klientiem.
"Jaušams, ka Latvijas iedzīvotāji ir noilgojušies pēc savas zemes apceļošanas, it īpaši tagad - pavasara ziedonī -, un, ievērojot nepieciešamo piesardzību, izvēlas individuāla rakstura ceļojumus, pārsvarā draugu un ģimenes lokā," skaidroja ZPR pārstāvis.
Informācijas centros ievērojami pieaudzis pieprasījums pēc tūrisma kartēm un maršrutu aprakstiem, bet ekskursantu grupas kļuvušas mazākas, aptuveni līdz 15 interesentiem grupā.
Sevišķi liels tūristu pieplūdums ir Rundāles pilī un franču dārzā, kur pakāpeniski palielinās arī Igaunijas un Lietuvas ceļotāju īpatsvars. Līdzīga aina vērojama Tērvetes dabas parkā, Pētera Upīša ceriņu dārzā un Kokneses Likteņdārzā, kas nu ir atvērti ekskursantiem ar rūpīgi regulētu apmeklētāju plūsmu.
Tā kā aizvien vairāk ceļotāju pievēršas tūrisma pārgājieniem, dabas taku apmeklējumiem, laivošanai daudzās Zemgales upēs un velobraucieniem, no vērots, ka ēdināšanas un citu pakalpojumu sniedzējiem nākas meklēt risinājumus, kā ar savu produkciju tuvāk piekļūt ceļotājiem, lai papildinātu savus ienākumus. Daudzas pašvaldības atcēlušas vai samazinājušas telpu un teritorijas nomas maksu, tūrisma speciālisti apkopojuši informāciju par vietējo lauksaimniecības un pārtikas preču piedāvājumu, centušies to popularizēt apkārtnes iedzīvotāju un potenciālo ceļotāju vidū.
"Savukārt uzņēmēji pilnībā nav ļāvušies pandēmijas gūstam, bet meklējuši un atraduši neordinārus risinājumus produkcijas piegādei mājās, līdzi ņemšanai, jaunu produktu radīšanai," pauda Kālis.
Skrīveru Pārtikas kombinātā izstrādātas jaunas garšas konfektēm "Gotiņa", Jaunjelgavā iecienītajā tirdziņā "Radi" padomāts par labsajūtas uzlabošanu kā tirgotājiem, tā pircējiem un nelielas kafejnīcas atvēršanu, Jelgavas novada Platones pagasta zemnieku saimniecībā "Zeltlejas" sākta smiltsērkšķu namiņa celtniecība, kur būs vieta produkcijas realizēšanai, degustēšanai un zināšanu vairošanai. Tērvetē tieši pandēmijas laikā durvis vērusi jauna picērija.
Tāpat Tērvetē sācis darboties Baltijā viens no interesantākajiem tīklu parkiem, Jelgavā Svētes upes palienē atvērtas pastaigu laipas, Krustpils pils dārzā atjaunota vēsturiskā strūklaka, bet Koknesē - vēsturiskās kāpnes uz Pērses gravu. Pilsrundālē veidojas vietējo ūdensdzirnavu atpūtas komplekss, Krustpils novada pašvaldība Vīpes amatniecības centra "Māzers" tuvumā sākusi piebraucamā ceļa un auto stāvlaukuma izbūvi, vairākos pierobežas novados norit Imanta Ziedoņa grāmatas "Leišmalīte" ceļa marķēšana.
Pēc Kāļa paustā, laikā, kad jau atvērtas vismaz Baltijas valstu robežas, Zemgalē īpaši nozīmīgs kļūst ar Eiropas Savienības pārrobežu sadarbības programmas atbalstu izveidotais tūrisma maršruts "Baltu ceļš" ar zemgaļu un sēļu loku, kā arī maršruts "Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos četros gadalaikos".
Diskusijā secināts, ka kopumā pandēmijas negatīvā ietekme lauku teritorijās izpaužas mazāk nekā lielpilsētās, jo laukos vairumam uzņēmēju tūrisms nav galvenā nodarbe. Grūtāk klājas viesu namu un atpūtas kompleksu īpašniekiem, kuri fokusējušies uz lielu festivālu, svētku, sporta sacensību un korporatīvo pasākumu rīkošanu, kuru īstenošana pašlaik ir problemātiska vai pat neiespējama.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”