ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Antikomunistisko cīnītāju atceres saieti

Lietotāju raksti

2009. gada 19. marts 08:46

1321
Antikomunistisko cīnītāju atceres saieti

Nozīmīgi, ka mūsu karavīru cīņas, sākot ar 1919.gadu, saistītas ar kaujām pret iebrucējiem no austrumiem. Zīmīgi ir dzejnieces A.Brigaderes vārdi mūsu pirmajam armijas virspavēlniekam, pulkvedim Oskaram Kalpakam, kam jādodas kaujās pret postu un nāvi, ko sev līdz nesa sarkanzvaigžņotie strēlnieku pulki.

Latviešu karavīru uzbrukuma sākums un Ventas forsēšana pie Lēnām 3.martā saistās ar lielo pieminekli. To savam tēvam LKOK Paulim Blūmam un viņa nodaļai par godu uzcēlis dēls, mūsu novadnieks Jānis Blūms. Tur 3.martā notika pirmā Latvijas patriotu pulcēšanās. Žēl, ka to nevar apvienot ar 6.martu, jo abas dienas mērot tālo ceļu nav iespējams. Bet Ozolnieku novada interesentiem enerģiskā zemessardzes virsnieka Jāņa Meļņa vadībā tas nebija par šķērsli.Kā katru gadu, ar lielu patriotismu, augstu valsts varas pārstāvju un armijas virsnieku piedalīšanos notika traģiskās 1919.gada 6.marta kaujas atceres sarīkojums pie «Airītēm». Organizēti ieradās Ozolnieku vidusskolas un Teteles pamatskolas skolnieki TZOK Voldemāra Birznieka vadībā. Gadskārtējais Jelgavas skolu audzēkņu brauciens ekonomisko apstākļu dēļ nenotika. Vēlos atzīmēt, ka 1919.gada novembra Bermontadiātes laikā vācu landesvērs cīnījās pret sarkanarmiešiem Latgales frontē.Nākamajā saietā 16.martā dalībniekus uz dievkalpojumu aicināja Doma baznīcas zvans. Sakarā ar mūsu neatkarības ienaidnieku antihumāno un valdības «demokrātisko» nostāju viņi atļaujas atkārtoti nepamatoti sodīt vēl dzīvos tēvzemes aizstāvjus, kas pēc necilvēciskā vergu darba badā, aukstumā un slimībās Gulagā atgriezās Latvijā kā «sodu» izcietuši un tika reablitēti. Par to, ka turpinās karš ar kritušajiem kauju laukos un Gulagā nobendētajiem, liecina t.s. «antifašistu», faktiski - sarkano fašistu, gānīšanās un ķēmīgo izrāžu rīkošana mūsu tautas svētākajā vietā pie Brīvības pieminekļa. Tas nav Londonas Haidparks, kur rīkot protestus un atklātus mītiņus padomju garā pret mūsu valsts patriotiem. Tā ir vieta, kur aizejam klusēdami, mierā un augstā cieņā varam nolikt savas ziedu veltes.Žēl, ka daudzi to nesaprot un atļaujas pat pieņemt mums naidīgu organizāciju un personu iesniegumus, lai varētu vienlaicīgi ar sirmajiem leģionāriem ākstīties pie Brīvības pieminekļa. Mūsu gods un cieņa līdzīgi rīkoties 9.maijā to darīt neatļauj.Leģionāru dienas atceres norise turpinājās Lestenes brāļu kapos, kur pārbedīti 1 050 no 20 000 Latvijā kritušo leģionāru. Kopējais kritušo skaits ir ap 50 000, kuru mūžīgā piemiņa mums, mūsu valdībai un Aizsardzības ministrijai būtu kopīgi jāgodina mūžu mūžos. Rīgas Brāļu kapos glabāti vairāk kā 2 000 1.PK un Atbrīvošanas cīņu karavīri, ģenerālis R.Bangerskis un pulkvedis V.Veiss, bet mūžīgā uguns tur nenodziest, tāpat kā tautas piemiņa.Lestenē klusumā un mierā notika svētbrīdis, politisko partiju un dažu delegāciju ziedu nolikšanas cermonija. Bez daudziem karogiem, mūzikas, augstiem virsniekiem spožajās formās, valdības pārstāvjiem un militārā salūta. Vienīgi marta vējš Tautas lūgšanas laikā plivināja veco leģionāru sirmos matus, kas līdz ar saviem radiem, draugiem un atbalstītājiem no visiem Latvijas novadiem bija ieradušies Lestenē, lai godinātu 160 000 leģionāru varonību, kas ar Latviju sirdī un tās krāsām uz svešās formas visai pasaulei pierādīja, ka 1940.gadā bijām okupēti un cerībā uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, nevēlamies piedzīvot 1919. un Baigā gada šausmas.17.martā notika Kārļa Kraujas, īstajā vārdā Visvalža Brizgas, nacionālo partizānu vienības pēdējās kaujas 60 gadu atceres sarīkojums, kas sākās ar svētbrīdi Dobeles Virku kapsētā. Tur pārbedīti 15 kaujā kritušie latviešu un lietuviešu nacionālie partizāni.Tālāk devāmies uz pēdējās kaujas vietu, kas atrodas Īles mežā atjaunotā bunkura pie «Priedaišu» mājām.Tur 1949.gada 17.martā 760 karavīri un čekisti uzbruka prtizānu ziemas mītnei, kurā atradās 24 partizāni, no kuriem deviņus sagūstīja un bargi sodīja, brt pārējie aizgāja bojā varoņu nāvē. Atšķirībā no Lestenē redzētā, pārsteidza daudzie armijas karavīri un augstākie virsnieki, zemessardzes goda ierinda, goda sardze pie krusta un pieminekļa..Netrūka karogu, mūzikas, militārā salūta un goda parādīšana partizānu varonības atcerei. Savās atmiņās par toreizējiem notikumiem ar daudzajiem saieta dalībniekiem, kas, neskatoties uz sniegoto dienu, bija ieradušies bunkura iesvētīšanas cermonijā, dalījās bijušais jelgavnieks Modris Zihmanis un Kalniņš Alfons no toreizējiem Naudītes pagasta «Tunžuļiem». Piedalījāmies 27 jaunsargu zvēresta nodošanas cermonijā. Partizānu varonību godināja Īles un Auces skolu skolnieki. Ar ziediem un grāmatu veltēm apbalvoja bunkura atjaunošanas darbu atbalstītājus.Armijas kapelāns Viesturs Kalniņš svētbrīdī iesvētīja atjaunoto partizānu bunkuru. Līdz ar to Īles mežā izveidots ievērojams tūrisma objekts, kas līdzar leģionāru varonību apliecinās, ka arī ap 20 000 nacionālo partizānu un ap 80 000 viņu atbalstītāju izrādīja aktīvu pretestību komunistiskajai Latvijas okupācijai vēl līdz 1956.gadam.

Kategorijas

Kategorijas