ZZ.lv ARHĪVS

Baibas lēnā mode

Iveta Pavziniuka

2020. gada 3. maijs 15:00

298
Baibas lēnā mode

Beidzot arī “Pagrabā” tika ievilkts “Zoom”, un ar pasaulē atzīto modes mākslinieci Baibu Ladigu-Kobajaši (Kobayashi) tikāmies 100% virtuāli. Baiba ir jelgavniece, kas vairākus gadus pavadījusi Šanhajā, un tas radījis pasaulīgu skatījumu uz dzīves vērtībām. Viņa iestājas par ilgtspējīgu modi, kas palīdzētu saudzēt planētu un samazināt modes radīto atkritumu daudzumu.

– Šķirstot vecos “Pagrabus”, kas tapuši vēl pagājušajā gadsimtā, atradu arī tavu rakstu. Vai atceries tādus laikus?
Nē, tas man ir pārsteigums! It kā pa miglu kaut ko atceros, jo ar Andu Kļaviņu rakstījām “Dienai”, tad jau droši vien arī “Ziņām”. Taču ar žurnālistiku esmu saistīta jau no 13 gadu vecuma, kad mans klasesbiedrs Kārlis Vērdiņš uzaicināja zīmēt žurnālam “Draugs”. Tolaik žurnālu vēl neveidoja datorsalikumā un es savas ilustrācijas iesniedzu, sūtot pa pastu, nevis digitāli. Vēlāk izveidojām meitenēm specializētu žurnālu “Es”, man bija 17 gadu, un es jau biju redaktore. Tur taisīju stailingus un visu piedzīvojām no nulles. Žurnālistikā nedaudz pastrādāju arī televīzijā, veidojot dažādus raidījumus. 

– Kādas ir tavas atmiņas par Jelgavu deviņdesmitajos? 
Es neesmu tajā “Jelgava 94” trakajā posmā piedalījusies, bet kopā ar Joņevu esmu mācījusies mākslas skolā. Man rokenrols ieslēdzās nedaudz vēlāk. Dzīvoju Pārlielupē, kur viss notika mierīgāk nekā pilsētas centrā. Es spēlēju mūziku, zīmēju, mācījos, man tam vienkārši nebija laika. Biju godīga un apzinīga meitene. (Smejas.) 
Jelgava deviņdesmitajos man asociējas ar mācībām, es gāju pie Ulda Rogas zīmēt kultūras namā, tad mākslas skolā un 4. vidusskolā mācījos arī mūziku. Mans rokenrols ieslēdzās Rīgā, kad sāku studēt Mākslas akadēmijā, kur vienkārši citādāk nevarēja. Tur pat pasniedzēji nāca klāt un teica – tu nepīpē, kā tu pabeigsi akadēmiju? Tā bija traka bohēma, un tur tā kārtīgā meitenīte tika salauzta. Savukārt Jelgava pret mani bija godīga un lika mācīties. 

Visu rakstu lasiet 30.aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: Dzintra Žvagiņa un no personīgā arhīva