Kongresā apbalvo ilggadējos pašvaldību vadītājus (papildināta)

2009. gada 19. marts 13:21

1664

Kongresā apbalvo ilggadējos pašvaldību vadītājus (papildināta)

Ceturtdien Skrundas kultūras namā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 19.kongresā ar Valsts prezidenta Pateicības rakstiem tika apbalvoti ilggadējie pašvaldību vadītāji, un godināto skaitā bija arī vairāki mūsu puses pārstāvji.

Apbalvoto skaitā ir Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska, Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne, Lielplatones pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins, Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks, Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Māris Ainārs, Elejas pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Striška, Platones pagasta padomes priekšsēdētājs Edgars Krūmiņš, Jaunsvirlaukas pagasta padomes priekšsēdētāja Inta Savicka, Vircavas pagasta padomes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Kalnciema pilsētas domes priekšsēdētāja Aija Tračuma, Sidrabenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīgants, Zaļenieku pagasta padomes priekšsēdētājs Ojārs Briedis, Vilces pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Verenieks un Jelgavas mērs Andris Rāviņš.Kongresā piedalās pavisam 434 dalībnieki, tajā skaitā 391 pašvaldības vadītājs, svinīgajā notikumā klāt bija arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns un Valsts prezidents Valdis Zatlers. Valsts pirmā persona savā runā pauda viedokli, ka ir trīs iespējas izejai no krīzes - visiem spēkiem izmisīgi cenšoties un saglabājot esošo situāciju vai atgriežoties 2005.gada līmenī, ņemot vērā, ka pašreiz valsts budžets ir tikpat liels, vai arī mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem rodot efektīvāku pielietojumu, kas, Zatleraprāt, ir galvenais, uz ko vajadzētu tiekties. Valsts galva arī aicināja, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, saglabāt nelielos kultūras centrus un neiznīcināt mazās slimnīcas vai vismaz pārveidot tās par aprūpes centriem.Savukārt E.Zalāns klātesošajiem atgādināja, ka pirms gada notikušajā kongresā visi bijuši satraukti par reformas norises gaitu, un solīja darīt visu iespējamo, lai valdībā izdotos «izsist» tos budžetā atņemtos 5,85 miljonus latu, kas bija paredzēti dotācijām, pašvaldībām apvienojoties novados.Ministrs arī norādīja, ka Latvijai šogad pieejami 800 miljoni latu ES līdzekļu, kas ir līdzvērtīga summa no budžeta «nogriežamajai», tādējādi naudas saņemšanas procedūras atvieglošana ir vitāli svarīga izdzīvošanai. Vismaz 207 miljoni būtu jāiegulda pašvaldību attīstībai paredzētā fondā, līdzīgi kā tiek darīts ar fondu pilsētvides attīstībai. Pēc Zalāna rosinātā, pašvaldībām arī būtu jāļauj pašām izlemt, kādos projektos piešķirtos līdzekļus izlietot, turklāt nepieciešams arī veikt pašvaldību ieņēmumu bāzes pārskatīšanu. Valdības pārstāvis arī izteicās, ka, visticamākais, valsts budžetā tiks atrasti papildu līdzekļi konkrētu pašvaldību projektu realizācijai.Tiesa gan, sarunā ar «Ziņām» ministrs nebija sevišķi optimistisks, atzīstot, ka «diezin vai premjers Dombrovskis un finanšu ministrs Repše piekritīs piešķirt līdzekļus dotācijām», tādēļ kā alternatīva, Zalānaprāt, ir ES fondu līdzekļu apguves procedūras atvieglošana.Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš sarunā ar «Ziņām» atzina, ka viņu vairāk uztrauc kopējā situācija pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā. Valsts finansējums - septiņi miljoni latu - nav mainījies gadiem, kamēr pašvaldības fondā šogad iemaksājušas jau vairāk kā septiņdesmit miljonus. Tāpat kaut kas būs jādara savstarpējo norēķinu sistēmā par skolēniem, kas mācās pilsētai tuvējās lauku skolās. Pašvaldībai viens skolēns tādējādi izmaksā gandrīz trīs reizes vairāk nekā mācoties Jelgavā.Savukārt Lielplatones pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Kokins atzīmēja, ka, viņaprāt, svarīgs būs kongresa lēmums deleģēt LPS domes funkcijas valdei līdz nākamajam kongresam. Šajā laikā notiks jaunās novadu pašvaldību vēlēšanas, un pēc gada «situācija būs noteikti daudz savādāka».Gan viņš, gan Svētes pagasta padomes priekšsēdētāja Sandra Viniarska uzsvēra, ka, neuzlabojot vispārējo ekonomisko situāciju valstī, pašvaldības var nonākt situācijā, kad nespēs vairs sniegt sociālo palīdzību trūcīgajiem iedzīvotājiem. «Palīdzības lūdzēju skaits aug burtiski pa dienām, jo cilvēkiem vairs nav darba,» norādīja S.Viniarska, piebilstot kongresā varot pieņemt daudz rezolūciju, taču galvenais, lai to saturu sadzird politiķi.Savukārt LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, analizējot reformas gaitu, savā runā uzsvēra, ka jauno administratīvo struktūru reālā funkcionēšana un to kapacitāte būs redzama tikai pēc kāda laika. Viņš arī atzīmēja - neviens no politiķiem līdz šim nav skaidri pateicis, ka, ticamākais, pašvaldībām un iedzīvotājiem izmaksas pēc novadu izveidošanas palielināsies. Jau šobrīd ir skaidrs, ka iedzīvotājiem ikdienā reāli būs jāveic lielāki attālumi nekā ierasts. Līdz ar to reformas negatīvie faktori apvienojumā ar situāciju valstī uztrauc visvairāk. Runājot par pašvaldībām, kas pievienošanu novadiem apstrīdēja Satversmes tiesā, viņš akcentēja, ka Saeimas deputātu rīcības rezultātā konstitucionālās sūdzības netika izskatītas pēc būtības.«Veidojot novadus, spēkā esošo likumu pārkāpums bija acīmredzams,» piebilda A.Jaunsleinis.Latvijas Pašvaldību savienības 19.kongresa rezolūcijas - pielikumos.

ZZ.lv ARHĪVS

Kongresā apbalvo ilggadējos pašvaldību vadītājus (papildināta)

Kategorijas