Atbalsta uzdevumi skolēniem ar mācīšanās traucējumiem

zz.lv

2020. gada 17. aprīlis 17:22

181

Atbalsta uzdevumi skolēniem ar mācīšanās traucējumiem

Zemgales reģiona kompetenču attīstības centrs (ZRKAC) 16.aprīlī organizēja tiešsaistes semināru “Nepieciešamais atbalsts skolēniem ar mācīšanās traucējumiem attālinātajā mācību procesā”. Tiešsaistes seminārā piedalījās: Anita Stāvause – Jelgavas pamatskolas “Valdeka” – attīstības centra logopēde, Ilze Šteinburga – Jelgavas pamatskola “Valdeka” –attīstības centrs –izglītības metodiķe Olaines 1. vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola –speciālā pedagoģe, kā arī Inese Stepko – Liepājas Iekļaujošās izglītības atbalsta centra vadītāja un Liepājas 15. vidusskolas direktora vietniece.

Izmantotie digitālie rīki attālināta mācību procesa nodrošināšanai ir līdzīgi, kā populārākie: e-klase, “WhatsApp”, platforma “Zoom”, izmantoti tiek arī resursi no uzdevumi.lv, soma.lv, izglītojošā kanāla “Tava klase”, “YouTube” un citi. Saziņa ar vecākiem un skolēniem notiek gan izmantojot e-klasi, gan “WhatsApp”, gan elektronisko pastu, bet vajadzības gadījumā - arī telefoniski.

“Ņemot vērā, ka skolēniem ir mācīšanās traucējumi, attālinātais mācību process ir papildus izaicinājums gan bērniem, gan vecākiem, viņiem tiek piedāvātas arī atbalsta personāla konsultācijas, piemēram, psihologa”, stāsta logopēde Anita Stāvause. Tāpat notiek visu speciālistu – atbalsta personāla, sociālā pedagoga un skolotāju savstarpējā komunikācija.

Tiek veidotas īpašas atgādnes, lai palīdzētu skolēniem tikt galā ar uzdevumiem. Tajās tiek dotas norādes, kur meklēt neskaidro, detalizētāk tiek izskaidroti uzdevuma nosacījumi, vai sniegts neliels ieskats tēmā. Tāpat bieži tiek izmantoti audio ieraksti, lai tiem bērniem, kam ir lasīšanas traucējiem, būtu iespēja iepazīties ar uzdevumu nosacījumiem, zināmā mērā tas rada arī skolotāja klātesamību.

Veicot aptauju, pedagogi ir noskaidrojuši, ka bērniem grūtības sagādā apgūt ko jaunu, bez iespējas klātienē pajautāt skolotājam nesaprasto, taču kā pozitīvais aspekts minēts, ka ir vairāk laika padomāt, pirms sniegt atbildi, veidot pauzes procesa laikā. Savukārt vecākiem problēmas rada savu darbu sabalansēšana ar bērna apmācību veikšanu, bet kā lielākais ieguvums tiek minēts laiks, ko iespējams pavadīt kopā.

Ilze Šteinburga, stāstot gan par Jelgavas, gan Olaines pieredzi, arī akcentē visu iesaistīto pušu sadarbību un spēju reaģēt. Piemēram, ja nepieciešams sagatavot materiālus papīra formātā tiem skolēniem, kuriem nav tehniskā nodrošinājuma Viņa dalījās arī pieredzē par to, ka bērniem ar mācīšanās traucējumiem tiek nodrošināts īpašs atbalsts, iesaistot tajā gan klases audzināju, priekšmetu skolotājus un vecākus. Runājot par darba organizāciju - plānot uzdevumus nedēļas griezumā un veicamo darbu apjomu samazināt. Liels darbs tiek ieguldīts gan papildus skaidrošanā, lai skolēni saprastu uzdevumu, gan īpaši pielāgojot arī pārbaudes darbus.

Vecāki ir norādījuši uz līdzīgām grūtībām par dienas režīma plānošanu, nereti veidojas situācija, kad bērni mācās vakaros vai tad, kad vecāki var palīdzēt. Bērni ar mācīšanās traucējumiem ir arī gana kautrīgi un nelabprāt izmanto tiešsaistes platformu sniegtās iespējas komunikācijai, jo tas nav tas pats, kas kontakts klātienē. Pie pozitīvajām lietām jāmin tas, ka pamazām bērni kļūst patstāvīgāki, lai gan grūtības pastāv, kā arī laika plānojums, ko var elastīgi piemērot un, protams, kopīgi pavadītais laiks.

Liepājas kolēģe Inese Stepko galvenokārt fokusējās uz trim iesaistītajām pusēm – skolotāju, skolēnu un vecākiem. Apstākļos, kad kaut kas ir jauns, ietvars un konkrētība palīdz neapjukt, un aprast ar situāciju. Tāpēc skolēnam ir svarīgs dienas plāns ar saprotamu sasniedzamo rezultātu. Lai tas varētu notikt, viņam ir jābūt skaidrām instrukcijām, kā sasniegt mērķi.

Skolotājam arī ir jāsaprot, ka šajos apstākļos maksimālu rezultātu sasniegt nav iespējams, tāpēc labāk vajadzētu koncentrēties uz pamata prasmju nostiprināšanu un nesen apgūto zināšanu pilnveidošanu. Palīdzot ar atgādnēm, tās veidot vairāk kā norādes, kur meklēt atbalstu, nevis piedāvāt gatavas formulas un likumus. Tāpat jāpatur prātā, ka skolēniem ar mācīšanās traucējumiem vai grūtībām, patstāvīgi darbojoties, ir nepieciešams ilgāks laiks uzdevumu izpildei.

Savukārt vecākiem būtu jābūt vairāk kā mentoram, kurš vada procesu – seko līdzi dienas režīmam, atbalsta un motivē nepadoties grūtību priekšā, taču tanī pat laikā atceroties, ka pārlieku liels atbalsts nākotnē nenesīs rezultātu, tieši otrādi.

Atliek novēlēt mums visiem pacietību, spēju nodefinēt, kādas ir grūtības un radošumu, lai spētu to atrisinātu, uzsver ZRKAC.

ZRKAC iesaka noskatīties arī iepriekšējos tiešsaistes semināru ierakstus par attālināto mācību procesu – šeit.

Semināru cikls turpināsies, sekojiet līdzi informācijai www.zrkac.lv, kā arī iestādes “Facebook” kontā.

Foto: ZRKAC

ZZ.lv ARHĪVS

Atbalsta uzdevumi skolēniem ar mācīšanās traucējumiem

Kategorijas