ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Ziemeļitālijas apskāvienos pirms vīrusa radītā posta (FOTO)

Kristīne Krista Lejniece
Dzīvesstils

2020. gada 11. aprīlis 12:20

452
Ziemeļitālijas apskāvienos pirms vīrusa radītā posta (FOTO)

Lai gan pašlaik avīžu un sociālo tīklu rakstos galvenokārt atrodams nosodījums par ceļošanu un ceļotājiem, īpaši, ja runa ir par Eiropas melno avi Itāliju, tas neliedz kavēties jaukās atmiņās, vēl vairāk – ir īstais laiks tajās dalīties. Itālija ir skaista, un pēc visa šī tai (ne tikai Itālijai) būs vajadzīga palīdzība, lai atkoptos. Tāpēc uz mirkli noliksim malā “Covid-19” un ļausimies nelielam, bet skaistam ieskatam Ziemeļitālijā.
Uz Itāliju devāmies pērnā gada oktobrī. Jau bijām paspējuši nogurt no nerimstošā lietus un sailgoties pēc saules, vēlējāmies vēl mazliet apsildīt vaigus un izrauties no ierastā – nedaudz par īsu mums tā vasara. Devāmies uz Lombardijas reģionu, precīzāk Bergamo un ciematiņiem ap Komo ezeru. Itālijā pavadījām vien dažas dienas, bet sajūtas, ko šī valsts mums sniedza, aizvien ir ļoti spilgtas un teju taustāmas. Tāpēc ļoti skumji noskatīties, kāds posts tur šobrīd valda, un bail domāt, ko tas vēl nodarīs.

Pilsēta divās daļās
Mūsu ceļojuma pirmā diena sākās Bergamo – pilsētā, kas sadalīta divās daļās un parasti nepelnīti paliek lielās māsas Milānas ēnā. Kalna daļa jeb Bergamo Alta ir pilsētas vecā daļa, kuru ieskauj 16. gadsimtā izveidotas aizsardzības sienas un kurā atrodas bagātīgs kultūras mantojums. Klīstot pa ieliņām, kas līkločos ved kalnā, un ļaujoties senatnīgumam, var ienirt citā laikmetā. Savukārt pilsētas lejasdaļa jeb Bergamo Basa ir mūsdienīgā daļa, to veido dzīvojamās mājas, un tajā pieejams salīdzinoši daudz modernu modes veikalu. Pati pilsēta atrodas Alpu priekškalnu piekājē, ļaujot baudīt ainaviskus dabasskatus, neizbraucot tālu no pilsētas. Šāds pilsētas modelis piesaista tūristus, jo katram atradīsies pleķītis, kas sirdij tuvs. 
Vēl viens mūsu pieturas punkts bija Komo ezers ar pilsētām un ciematiņiem tā krastā. Lai gan tūristu bukletos vairāk tiek slavēts un plašāka informācija pieejama tieši par Gardas ezeru (aptuveni 95 kilometrus no Bergamo), šoreiz mūsu izvēle krita par labu Komo ezeram, kas atrodas vien nieka 35 kilometru attālumā, un to bija viegli sasniegt ar sabiedrisko transportu. Labi, ka tā, jo Komo mūs ļoti patīkami pārsteidza. No ieteiktākajām ezera apskates vietām parasti pirmās min Beladžio (Bellagio) un Komo (Como), bet arī šajā reizē mēs pretojāmies ieteiktajam un pirmo izvēlējāmies Leko (Lecco) pilsētu. Pirmais iespaids, nonākot Leko, – lūkojies, uz kuru pusi gribi, pretī slejas kalnu grēdas, piekājē zaigo koši zils ezers un glīti cits pie cita izkārtojušies itāļu namiņi. Mēs bijām brīdināti, ka Itālijas ziemeļi ir skaisti, bet nebijām gatavi tam, ko redzējām. Kā punktu uz “i” pielika mūsu naktsmītnes saimnieks, kurš kā jau itālis bija viesmīlīgs un neviltoti draudzīgs – mēs sajutāmies ļoti gaidīti šajā skaistajā zemē. Mājas saimnieks mums piedāvāja arī riteņus un ieteica labākos maršrutus, kur doties, lai iepazītu Leko. Mums divreiz nav jāsaka – riteņiem virsū un, siltu sajūtu piepildīti, krustu šķērsu izbraukājām ezera promenādi. Pārbraucām arī Komo ezera vienas “kājas” otrā pusē (ezers izskatās pēc otrādi apgriezta burta y) un aplūkojām Leko no citas puses. Pašā pilsētas sirdī izslējusies stalta baznīca, aizmugurē lielas kalnu grēdas ar robotām malām un viducī paši itāļi, kuru nerimstošā enerģija un čalas skan līdz pat vēlam vakaram, līdzīgi kā pie mums sienāži vasaras naktīs. 

Visu rakstu lasiet 9.aprīļa “Zemgales Ziņās”

Foto: no autores personīgā arhīva
+ 13
Kategorijas

Kategorijas