ZZ.lv ARHĪVS

Zemgalē par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu sāktas 49 lietvedības

LETA

2020. gada 30. marts 17:44

682
Zemgalē par ārkārtējās situācijas ierobežojumu neievērošanu sāktas 49 lietvedības

Līdz šim Zemgalē par ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu sāktas 49 lietvedības, aģentūru LETA informēja Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes pārstāve Dace Kalniņa.

VP sadarbībā ar pašvaldības policiju ir veikusi 7432 preventīvas pārbaudes, un visā Latvijā sākusi 342 administratīvās lietvedības, noformējusi 39 administratīvā pārkāpuma protokolus, kā arī sākusi 142 resoriskās pārbaudes. Tāpat tiek veikts arī skaidrojošais darbs.

Lielākoties likumsargi pārkāpumus konstatējuši Rīgas reģionā, bet Zemgales reģionā sāktas 49 lietvedības, 28 resoriskās pārbaudes un noformēti četri protokoli.

Lielākajā daļā pārkāpumi ir par pašizolēšanās prasību neievērošanu un, ja tas tiek darīts atkārtoti, piemēram, sniedzot nepatiesu informāciju varasiestādēm par būšanu ārzemēs, par atrašanos publiskās vietās bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, kad personai būtu jāatrodas pašizolācijā, tiek piemērots administratīvais sods. Pašlaik ir piemēroti sodi amplitūdā no 10 līdz 150 eiro.

"Policisti šobrīd dara visu, lai rūpēs par sabiedrības veselību un drošību īstenotu valdības lēmuma izpildi. VP strādā paaugstinātas gatavības režīmā un veic preventīvus pasākumus, primāri veicot nevis sodīšanu, bet gan veselības un drošības apdraudējuma novēršanu," pauda Kalniņa.

Lai minimizētu inficēšanās riskus un novirzītu policijas resursus sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, VP tiek maksimāli atslogota no personu konvojēšanas pienākuma.

Policijas darbinieki, balstoties uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotajām rekomendācijām, ir instruēti par individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu. Ņemot vērā, ka pašlaik visā pasaulē aizsardzības līdzekļu pieejamība ir ierobežota, policija dara visu iespējamo, lai ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem - cimdiem, dezinfekcijas līdzekļiem un sejas aizsargmaskām - nodrošinātu darbiniekus īpaši situācijās, kad tas tik tiešām ir nepieciešams. Primāri ar šiem aizsarglīdzekļiem tiek nodrošināti tie policijas darbinieki, kas veic reaģēšanas funkciju. Tāpat iespēju robežās ar tiem tiek un tiks nodrošināti arī darbinieki, kas strādā iecirkņu dežūrdaļās.

Tāpat, ja VP saņems informāciju no NMPD, ka mediķiem ir nepieciešama palīdzība notikuma vietā, kur ir inficēta persona, mediķi nodrošinās policijas darbiniekus ar papildu aizsarglīdzekļiem.

Kā ziņots, kopš valstī noteiktās ārkārtējās situācijas iestāšanās par ierobežojumu un aizliegumu neievērošanu policijas piemērotie sodi svārstās amplitūdā no 10 līdz 150 eiro.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidro apstākļus un tikai tad pieņem lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Svētdienas pēcpusdienā valdība nolēma ierobežošanas pasākumus pastiprināt. Uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, proti, turpmāk vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni arī tad, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

 Foto: no arhīva