VUGD: Apkures ierīces var kļūt bīstamas

2012. gada 10. oktobris 13:38

1900

Sākoties apkures sezonai, pieaug ugunsgrēku skaits. To iemesls visbiežāk ir nepareiza un bojātu apkures ierīču ekspluatācija, netīrīti dūmvadi un pārkurinātas krāsnis.

Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Sadegot jebkuram cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un darvas nosēdumi, kas, laikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 Celsija grādiem. Tas var radīt plaisas visa mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādējādi paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un jumta konstrukcijām.Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus. Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama!Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā:divas reizes apkures sezonā - apkures krāsnīm un virtuves pavardiem;reizi mēnesī - ilgdedzes speciālajām krāsnīm.Bēniņos visiem dūmeņiem un sienām, kurās atrodas dūmkanāli, jābūt nobalsinātām vai nokrāsotām ar gaišu ugunsdrošu krāsu.Ugunsnelaimi var izraisīt ne tikai degoša malka, bet arī kvēlojošas ogles vai izdedži, tādēļ ēku tuvumā aizliegts izbērt nenodzēstus izdedžus un ogles. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par sešiem metriem no degtspējīgām ēkām un būvēm. Lietojot malkas plīti, jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas. Cietā kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.Kurināmie materiāli (ogles, kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām ēku vai būvju konstrukcijām). Svarīgākais gada aukstajos mēnešos ir ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces, aizliegts:novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.);kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;tās pārkurināt.Ekspluatējot mehāniskās ventilācijas sistēmas uz gaisa vadu iekšējām sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai, neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā ar gaisa plūsmu, uguns liesmas var ātri izplatīties. Tā kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, dzīvojamās telpas ir nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Iestājoties vēsākam laikam aizvien vairāk ugunsgrēku notiek arī dārza mājiņās, neapsaimniekotās mājās, šķūnīšos un garāžās. Visizplatītākie ugunsgrēku iemesli šādās ēkās ir neuzmanīga rīcība ar uguni, bojātas vai nepareizi izbūvētas apkures sistēmas, kā arī tīšas dedzināšanas.Bieži mazdārziņu apsaimniekotāji, mēģinot paildzināt dārzkopības sezonu, savās dārza mājiņās, kas nereti ir paredzētas tikai instrumentu glabāšanai, paši ierīko dažādas apkures ierīces vai arī izmanto vecus elektriskos sildītājus, kuri iespējams ir bojāti, taču uzskata, ka tādai dārza mājiņai būs pietiekami labi. Aukstajā laikā arī veicot darbus garāžās vai šķūnīšos, tiek izmantotas bojātas vai paštaisītas sildierīces. Taču šis bojātais elektrosildītājs vai arī, ja tiek paštaisītas sildierīces un lietoti nekalibrēti un paštaisīti elektrotīklu aizsardzības drošinātāji, ātri vien var izraisīt ugunsgrēku.Pilsētu tuvumā mazdārziņu teritorijās un neapsaimniekotās mājās pilsētās ugunsgrēki izceļas visai bieži un lielākoties bojāgājušie šajos gadījumos ir bezpajumtnieki, kas cenšas patverties no aukstuma un lieto nedrošas sildierīces. Tā kā šie «nelūgtie viesi» visai bieži mēdz būt alkohola reibumā, tad nereti arī aizmieg ar kvēlojošu izsmēķi rokā vai arī nomet to, kur pagadās. Nereti bezpajumtnieks, lai sasildītos, šādās ēkās uz grīdas sakur ugunskuru. Apkures ierīču drošībai jāpievērš uzmanība arī mājlopu īpašniekiem, kuri mājlopu apsildei kūtī izmanto dažādas nedrošas, varbūt pat savu laiku nokalpojušas apkures ierīces. Šādu ierīču lietošana ir ārkārtīgi bīstama, jo kūtī atrodas viegli uzliesmojuši priekšmeti, un, ja ugunsgrēks izceļas naktī, to savlaicīgi ir praktiski neiespējami pamanīt. Artūrs Laizāns, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas daļas inspektors

ZZ.lv ARHĪVS

VUGD: Apkures ierīces var kļūt bīstamas

Kategorijas