ZZ.lv ARHĪVS

Digitālo ciklu "Piektdienas un sestdienas vakars Operā" turpina "Makbets" un "Fausts"

LETA

2020. gada 24. marts 15:27

77
Digitālo ciklu "Piektdienas un sestdienas vakars Operā" turpina "Makbets" un "Fausts"

Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) sadarbībā ar "Latvijas mobilo telefonu" (LMT) turpina ciklu "Piektdienas un sestdienas vakars Operā", kura laikā varēs noskatīties Džuzepes Verdi operu "Makbets" un Šarla Guno operu "Fausts".

Kā aģentūru LETA informēja LNOB Sabiedrisko attiecību vadītāja IrbeTreile, operu ieraksti LMT Viedtelevīzijā un "LMT Straumē" būs pieejami 48 stundas. Pie katras pārraides būs skatāms arī operas vēsturnieka Mikus Čežes video komentārs par iestudējumu.

27.martā plkst.19 varēs noskatīties itāļu komponista Verdi operas "Makbets" ierakstu ar Vladislavu Suļimski titullomā un Tatjanu Melņičenko lēdijas Makbetas lomā.

Iestudējumu veidojuši diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisors Viesturs Meikšāns, scenogrāfs Reinis Suhanovs, kostīmu mākslinieki "Mareunrol's", gaismu mākslinieks Kevins Vins-Džonss, video mākslinieks "-8" un horeogrāfe Linda Mīļā.

"Makbets" ir Verdi desmitā opera un pirmā, kurai iedvesmu sniegusi angļu dramaturga Viljama Šekspīra daiļrade. Uzvarām vainagotais karavadonis Makbets uzklausa triju raganu pareģojumu, ka reiz viņš kļūs par Skotijas karali. Makbetu un viņa sievu pārņem nevaldāma varaskāre, taču ceļš uz troni izrādās asinīm slacīts un ved vien uz neprātu un iznīcību.

Savukārt 28.martā plkst.19 varēs noskatīties franču komponista Guno operas "Fausts" ierakstu ar Marinu Rebeku Margarētas lomā, Andreasu Baueru Mefistofeļa lomā un Benžamēnu Bernhaimu titullomā. Pie diriģenta pults Tadeušs Voicehovskis.

Iestudējumu veidojis režisors Aiks Karapetjans, scenogrāfs Kristaps Skulte, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, gaismu mākslinieks AJ Vaisbārds, video mākslinieks Artis Dzērve un horeogrāfe Linda Mīļā. Iestudējums saņēmis Lielo Mūzikas balvu 2016 kategorijā "Gada uzvedums".

Guno opera, kuras sižetu iedvesmojusi vācu rakstnieka Johana Volfganga Gētes traģēdija "Fausts", pirmizrādi piedzīvoja 1859.gadā Parīzē. Režisors Aiks Karapetjans iestudējumu veidojis vēlīnās gotikas estētikā, izmantojot arī vācu ekspresionisma mēmā kino paņēmienus.

Izrādes centrā ir stāsts par doktoru Faustu, kur māc izmisums par velti nodzīvotiem gadiem. Noslēpumainais Mefistofelis sola piepildīt visas sirmā zinātnieka vēlēšanās, lai varētu iegūt Fausta dvēseli.

Digitālā cikla "Piektdienas un sestdienas vakars Operā" turpmākā programma tiks izsludināta katras nedēļas sākumā.

Foto: lsm.lv