Zemgalē visvairāk ugunsgrēku pērn dzēsts Jēkabpilī
Aizvadītajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Zemgalē reģistrēja 678 kūlas ugunsgrēkus, bet visvairāk ugunsgrēku noticis Jēkabpilī, informēja VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.
Pērn Zemgalē bijis par 19% vairāk kūlas ugunsgrēku nekā 2018.gadā, kad šādu ugunsgrēku skaits bija 548. Šajos ugunsgrēkos Zemgalē izdega 771 hektārs teritorijas, kas ir vairāk nekā 30% pieaugums salīdzinot ar 2018.gadu.
Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 119 reģistrēti Jēkabpilī, tālāk seko Dobeles novads ar 98 ugunsgrēkiem un Bauskas novads ar 62, bet Jelgavā bijis 61 ugunsgrēks. Savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku - divi - dzēsti Jaunpils novadā, Aknīstes un Tērvetes novados reģistrēti trīs pērnās zāles ugunsgrēki katrā no tiem, Viesītes un Rundāles novados - četri katrā.
Aizvadītajā gadā kūlas ugunsnelaimju skaits pieauga pusē no Zemgales administratīvajām teritorijā, turklāt Bauskas, Dobeles un Krustpils novados pieaugums ir 50% un vairāk. Lielākais kūlas ugunsgrēku skaita samazinājums aizvadītajā gadā reģistrēts Engures, Ozolnieku un Skrīveru novados.
Kopējā pērnās zāles ugunsgrēku platība bija vairāk nekā 771 hektārs, no tiem 133 hektāri izdega Dobeles novadā, 121 hektārs Jēkabpilī un 108 hektāri - Bauskas novadā.
Salīdzinot kūlas ugunsgrēku skaitu Latvijas reģionos, Zemgale ar 678 ugunsgrēkiem ierindojas otrajā vietā aiz Latgales, kur reģistrēti gandrīz deviņsimt kūlas ugunsgrēki.
Jau ziņots, ka pērn ievērojami audzis reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits un arī to rezultātā radīto postījumu apmērs - iznīcinātas 130 ēkas un būves un cieta 11 cilvēki, kas abos gadījumos ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.
2019.gadā valstī reģistrēti 2900 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 35% vairāk nekā 2018.gadā. Pērnās zāles dedzināšanas rezultātā pērn izdega 3253 hektāri Latvijas zemes, kas ir par 61% vairāk nekā 2018.gadā, kad izdega nesakoptās teritorijas 2018 hektāru platībā.
VUGD norāda, ka pērnās zāles dedzināšana ir visas Latvijas problēma, tomēr ik gadu ir novadi, kuros nav reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Pērn gan tikai divos novados - Mērsraga un Rojas novadā netika reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks. Turpretī visvairāk kūlas ugunsgrēku reģistrēts Daugavpils, Rēzeknes un Dobeles novadā.
Salīdzinot republikas pilsētu statistiku, 2019.gadā visvairāk kūlas ugunsgrēku bija Daugavpilī, Rīgā un Jēkabpilī. Rīgā, salīdzinot ar 2018.gadu, kad tika reģistrēti 232 kūlas ugunsgrēki, pērn to skaits tomēr ir sarucis. Arī Ventspilī un Jūrmalā vērojama pērās zāles ugunsgrēku skaita samazināšanās, bet vismazāk kūlas ugunsgrēku bija Valmierā.
Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.panta ceturtajai daļai par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”