ZZ.lv ARHĪVS

Vissvarīgākais – izrādīt interesi par to, kā bērnam veicas skolā

Andra Ozola

2020. gada 6. marts 15:19

169
Vissvarīgākais – izrādīt interesi par to, kā bērnam veicas skolā

Lai atklātu šķēršļus, kas traucē skolēniem iejusties kolektīvā, pētījumā par Latvijas skolēnu iekļaušanos klases kolektīvā aptaujāti skolēni un viņu vecāki. Tajā noskaidrots, kā skolēni vērtē savas prasmes un spēju darboties komandā, kā arī vēstīts, vai un cik bieži bērni saskaras ar savstarpējām nesaskaņām, tostarp, vai jūtas klasesbiedru atstumti vai kā citādi negatīvi ietekmēti. Pētījumā noskaidrots arī tas, vai jaunieši izprot tādus jēdzienus kā mobings, bulings un kibermobings.
ZZ čempionāta” un pētījumu centra SKDS pētījums veikts no šā gada 21. janvāra līdz 3. februārim, un tajā piedalījās 1113 7.–12. klašu skolēni, kā arī 554 vecāki, kuriem ir skolas vecuma bērni.

Skolēni sevi vērtē labāk
Pētījumā secināts, ka skolēni savas zināšanas par dažādiem vardarbības veidiem novērtē labāk, nekā viņu zināšanas vērtē vecāki. SKDS direktors Arnis Kaktiņš stāsta, ka vairums skolēnu ir informēti par vardarbības jēdzienu nozīmi, tomēr vecāki bērnu zināšanas par tiem novērtē salīdzinoši zemāk. Tā teju 90 procenti skolēnu atzīmējuši, ka zina, kas ir sociālā atstumtība, bet tikai 70 procenti vecāku atbildējuši, ka viņu atvases izprot šī jēdziena nozīmi. Tāpat ir ar mobingu, kibermobingu un bulingu, kur attiecīgi 84 procenti, 77 un 82 procenti jauniešu atzinuši, ka zina šo jēdzienu nozīmi, turpretī vecāku atbildes par jauniešu zināšanām ir krietni zemākas – attiecīgi 63 procenti, 57 un 41 procents. Tāpat A.Kaktiņš min, ka vecāki, kas uzskata – viņu bērni nav informēti par vardarbības veidiem, biežāk domā, ka viņu atvases skolā saskaras ar vardarbību.
Kā apliecina pētījuma rezultāti, katrs otrais skolēns pēdējā gada laikā ir saskāries ar kādu no vardarbības veidiem, vai tas būtu psiholoģiskā vai fiziskā formā. Pēc Pusaudžu resursu centra klīniskā vadītāja Nila Saksa-Konstantinova domām, savlaicīgā šādu problēmu atklāšanā un risināšanā nozīmīga loma ir bērna vecākiem – vissvarīgākais ir izrādīt interesi par to, kā bērnam skolā veicas.
Pat ja konkrētajā brīdī nav grūtību vai viņš nav gatavs tās atklāt, galvenais ir ļaut saprast, ka vecāks ir uzticams pieaugušais, pie kura bērns grūtību laikā var vērsties. Ir vērts par šīm tēmām runāt arī ar visu klasi, pat ja problēmas vēl nav sākušās, jo mentālās veselības profilakse ir tikpat būtiska, cik fiziskās,” uzsver Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs. Grupai var būt izšķiroša loma pusaudža dzīvē, un spēcīga klases komanda var būt vieta, kur atgūt mentālo veselību, ja mājās vai citās vietās pastāv riski to pazaudēt.
Ceturtdaļa jeb 25 procenti Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā no klasesbiedriem ir piedzīvojuši aizskaršanu virtuālajā vidē, tomēr 70 procenti ar to nav saskārušies nemaz. Vienlaikus SKDS direktors A.Kaktiņš, informējot par pētījumu, atklāj, ka lielākā daļa jeb 57 procenti Latvijas skolēnu pēdējā gada laikā savā klasē ir piedzīvojuši ņirgāšanos un atstumtību, bet katrs trešais jeb 36 procenti izjutuši arī klasesbiedru agresiju.
57 procenti skolēnu ir saskārušies ar ņirgāšanos, kas izpaudusies kā apvainojumi vai pazemojumi no klasesbiedru puses. Tikpat daudz skolēnu jutušies klases kolektīva atstumti – ignorēti vai izolēti. Katrs trešais skolēns klasē ir sastapies ar agresivitāti, kas izpaudusies kā kaušanās, grūstīšanās, kniebšana, draudēšana, iebiedēšana vai kliegšana, bet katrs ceturtais no klasesbiedriem piedzīvojis arī aizskaršanu virtuālajā vidē jeb kibermobingu – izķēmotas personīgās bildes tīmeklī, saņēmis aizvainojošas īsziņas, riebīgus vai rupjus komentārus vai pat draudu vēstules.


Visu rakstu lasiet 5.marta “Zemgales Ziņās”

Foto: no arhīva