Pārpratums zaļā kursa nostādnēs rada spriedzi kūdriniekiem

2020. gada 5. marts 14:08

227

Pārpratums zaļā kursa nostādnēs rada spriedzi kūdriniekiem

Neskaidrības Eiropas Komisijas (EK) amatpersonu paziņojumu interpretācijā saistībā ar zaļo kursu, kas savukārt saistīts ar siltumnīcas efekta gāzu (SEG) samazinājumu un klimata neitrālo politiku, februārī un martā raisījušas sašutuma vilni Latvijas kūdras nozarē. Pēdīgi EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis, kas ir viens no visaugstāk pozicionētajiem latviešu ierēdņiem “Briseles birokrātijā”, pagājušās nedēļas nogalē paskaidroja, ka Latvijai netiek dots uzstādījums, ka tai būtu jāatsakās no kūdras iegūšanas. Proti, Latvijā kūdra tikpat kā netiek iegūta kurināšanai, bet gan lauksaimniecībai un dārzkopībai. “Bet būs pieejami līdzekļi nozares modernizācijai, emisiju samazināšanai kūdras ieguvē,” uzsver V.Dombrovskis.

Zemgalieši – ilgtspējīgāki
Latvijai tiek ieteikts modernizēt kūdras ieguves nozari, jo tā ir atbildīga par aptuveni 14,5 procentiem no Latvijā radītajām siltumnīcas efektu veidojošo gāzu emisijām. Norādīts, ka Vidzemē un Latgalē pāreja uz klimata neitrālu ekonomiku var radīt vislielāko ietekmi gan uz sociālo jomu, gan ekonomiku. Lai īstenotu tikko pieņemto Eiropas zaļo kursu un palīdzētu dalībvalstīm un arī Latvijai pāriet uz zaļāku ekonomiku, izveidots Taisnīgās pārejas mehānisms. No jaunizveidotā Taisnīgās pārejas fonda Latvijai tiks piešķirti 67,8 miljoni eiro. Lietuvai tiks 96,7 miljoni, jo tur kūdras ieguve ir vēl lielāka. Savukārt Igaunija no visām Baltijas valstīm saņems visvairāk – 2 125,2 miljonus. Tas saistīts ar degslānekļa ieguvi un tā izmantošanu, kas ir viens no “netīrākajiem” fosilajiem kurināmajiem, un no tā igauņiem vajadzēs pakāpeniski atteikties. EK ziņojumā minēts, ka Igaunija nav vienīgā ES valsts, kur kūdru vai degslānekli dedzina. Tāda ir arī Zviedrija, Somija un Īrija. Tiesa, agrāk arī Latvijā kūdru dedzināja lielos apmēros un, piemēram, izmantoja TEC-1 darbināšanai Rīgā. Taču jau kopš 80. gadiem Latvijā kūdra kā kurināmais nomainīta ar Krievijas dabasgāzi, kam ir ievērojami augstāka siltumspēja. Latvijas Kūdras asociācijā tiek lēsts, ka mūsdienās Latvijā tiek dedzināti apmēram divi procenti no iegūtās kūdras.

“Laflora” jūtas zaļumzaļa
Jelgavas novada kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks teic: “Te ir gadījums, kad Latvijai ir iespēja pamācīt Eiropu. “Laflora” jau sen ir zaļumzaļa, un lai tik atbalsta mūs.” “Ziņas” jau vairākkārt rakstījušas par krūmmelleņu laukiem, kas tiek ierīkoti “Lafloras” izstrādātajos purvos un kur iestādītie augi piesaista siltumnīcas efektu izraisošo ogļskābo gāzi un dara mūsu valsts ekonomiku zaļāku.

Visu rakstu lasiet 5.marta “Zemgales Ziņās”

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Pārpratums zaļā kursa nostādnēs rada spriedzi kūdriniekiem

Kategorijas