ZZ.lv ARHĪVS

Ar Staļģenes vārdu ražo pasaules tirgum (FOTO)

Gaitis Grūtups

2020. gada 20. februāris 14:15

5413
Ar Staļģenes vārdu ražo pasaules tirgum (FOTO)

Sešus kilometrus no Jelgavas Mežciemā vecās MRS zāģētavas teritorijā sešpadsmito gadu darbojas kokapstrādes uzņēmums SIA “Amber Wood”, kas ražo ozola un oša grīdas dēļus, kā arī parketu. Pēdējā laikā “Amber Wood” savai produkcijai izmanto preču zīmi “Stalgen”. 

Arī Krievijā preču zīmē liek dzintaru


Uzņēmuma vadītājs un līdzīpašnieks Ivars Akerfelds atzīst, ka nosaukums “Amber Wood” (dzintara koks – angļu val.) nav pietiekami zīmīgs, jo līdzīgi sastopami arī citās valstīs. “Zinu vairākus uzņēmumus, kuriem pirmais vārds ir “Amber”, un Krievijā Tālajos Austrumos ir pat vēl viens “Amber Wood”, kas arī ražo parketu. Starptautiskajās izstādēs un internetā mūs dažreiz jauc. Taču zīmols “Stalgen”, kā liecina pieredze, ir pieņemamāks gan krieva, gan vācieša ausij,” skaidro I.Akerfelds. Taču vietējam Jelgavas novada iedzīvotājam, kādi lielākoties ir uzņēmuma darbinieki, vārds “Stalgen” saistās ar Staļģeni, kas no Mežciema ir aptuveni desmit kilometru attālumā. Tādējādi uzņēmums ar preču zīmi nes pasaulē arī seno Staļģenes nosaukumu. Uzņēmuma saražotās grīdas gan galvenokārt tiek pārdotas ārzemēs – Skandināvijas valstīs, Vācijā, Francijā, Šveicē, Igaunijā un citviet. Eksportā aiziet ap 80 procentu produkcijas.

Nevis pakaļskrējēji, bet sava ceļa gājēji
Doma kļūt par uzņēmēju kokapstrādē I. Akerfeldam radās divtūkstošo gadu sākumā. Tolaik viņš strādāja LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedrā un mācīja studentiem kokmateriālu žāvēšanu. “Teorētiķim gribas arī ko praktisku. Citādi tu pats vairs īsti netici tam, ko studentiem uz papīra vari izstāstīt. Gribas kaut ko izdarīt dabā,” uzņēmējs pamato, kāpēc atstāja augstskolu un kopā ar brālēnu Mārtiņu Rugāju dibināja paši savu kokapstrādes uzņēmumu. No tā, kas bija palicis pāri no vecā MRS, vērtīgākais bija maza žāvētava. Pārējā kokapstrādes tehnika, ar ko MRS ražoja taras dēļus, bija novecojusi. To apmēram piecsimt tonnu kopsvarā nācās nodot metāllūžņos, kas tolaik bija augstā cenā. Tas savukārt radīja iespēju iegādāties jaunajai produkcijai nepieciešamos darbgaldus. Īpaši izturīgie no ozoliem un ošiem gatavotie grīdas dēļi un parkets bija tā pievienotā vērtība, kas izcēla jaundibināto uzņēmumu. “Priedes, egles un bērza pārstrādi veica ļoti daudzi uzņēmumi Latvijā. Tāds ceļš mums nederēja. Vēlējāmies iet grūtāku ceļu, kur lielāka nozīme ir zināšanām un mazāka uzņēmuma rīcībā esošajiem finanšu resursiem. Ozolu žāvēt ir grūti, tur vajadzīgas zināšanas,” viņš atklāj sava uzņēmuma stipro pusi. 

Visu rakstu lasiet 20.februāra "Zemgales Ziņās"

Foto: Eva Pričiņa