ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Zolitūdes traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu, bet pārējos apsūdzētos attaisno (papildināta)

LETA
Asā hronika

2020. gada 18. februāris 10:22

511
Zolitūdes traģēdijas lietā būvinženierim Sergetam piespriež sešu gadu cietumsodu, bet pārējos apsūdzētos attaisno (papildināta)

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Spriedumu varēs pārsūdzēt pēc tam, kad būs pieejams pilns tā teksts.

Pēc sodu nolasīšanas vairāki cietušie demonstratīvi pameta tiesas zāli. Starp viņiem arī  biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, partijas "Saskaņa" politiķe Regīna Ločmele-Luņova.

"Trūkst vārdu par tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā," - aģentūrai LETA uzreiz pēc sodu pasludināšanas sacīja biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja, partijas "Saskaņa" politiķe Regīna Ločmele-Luņova.

Ločmele-Luņova kopā ar vairākiem cietušajiem, protestējot pret spriedumu, bija paguvusi iziet no tiesas zāles. "Mēs gaidījām visu, bet ne jau to, ka notiesā tikai vienu cilvēku, bet visus pārējos attaisno. Šāds spriedums ir pilnīga valsts apsūdzības iznīcināšana. Tas ir farss," paziņoja Ločmele-Luņova.

Viņa stāstīja, ka šodien uz sprieduma nolasīšanu bija ieradušies vairāki desmiti cietušo, daļa no kuriem, protestējot pret spriedumu, nesagaidot tiesas beigas, piecēlās un gāja ārā no zāles. "Diemžēl paguvām iziet tikai deviņi cilvēki, bet pārējiem policija liedza iziet no tiesas zāles, kas esot necieņas izrādīšana pret tiesu, par ko, visticamāk, piemēros administratīvo sodu," pauda biedrības "Zolitūde 21.11." vadītāja.

Ločmele-Luņova piebilda, ka cietušie tagad gaidīs pilnu spriedumu, lai lemtu par turpmāko rīcību, taču jau šodien ir skaidrs, ka spriedums tiks pārsūdzēts. 

Viņa atgādināja, ka Zolitūdes traģēdijas vietā veiktajam eksperimentam, lai tajā iegūtā informācija palīdzētu restaurēt notikumus pirms traģēdijas, kā arī daudzām ekspertīzēm ir iztērēti lieli valsts budžeta līdzekļi, bet tagad tiesa par vainīgu atzinusi tikai vienu cilvēku.

"Visi tiesas zālē esošie cietušie ir šokā. Manuprāt, šī tiesas prāva būs pamats, lai izvērtētu, vai Latvijā vispār ir iespējama taisnīga tiesa. Būtībā cietušie ar šo tiesas spriedumu cieš atkārtoti," sacīja Ločmele-Luņova. 

Tiesa patlaban nolasa saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 100 000 eiro. 

Kompensācijas labprātīgi jāsamaksā 30 dienu laikā no sprieduma stāšanās spēkā datuma, taču var prognozēt, ka šis datums nepienāks tuvākajā laikā, jo spriedumu varēs pārsūdzēt. Vairāki cietušie aģentūrai LETA jau norādīja, ka plāno to pārsūdzēt. 

Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā glābēja Viļņa Šteinīša vecāki ir sašutuši par tiesas spriedumu krimināllietā, aģentūrai LETA paužot, ka viņiem ir kauns par šādu valsti.

Rīgas reģiona pārvaldes 5.daļas komandieris kapteinis Šteinītis bija viens no trīs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta glābējiem, kuri zaudēja dzīvību Zolitūdes traģēdijā. Otrdien uz sprieduma nolasīšanu krimināllietā bija ieradušies arī viņa vecāki Vilnis un Vija Šteinīši.

Tiesas sēdes pārtraukumā bojāgājušā glābēja vecāki aģentūrai LETA atzina, ka šādu tiesas spriedumu nebija gaidījuši un pauda neizpratni, kāpēc traģēdijā par vainīgu atzīta tikai viena persona - būvinženieris Ivars Sergets.

"Šī nav tiesiska valsts. Viens cilvēks ir kļūdījies un neapšaubāmi viņš ir vainīgs, taču visi pārējie šī veikala projektā atzīti par nevainīgiem. Tas ir absurds un man ir kauns, ka dzīvoju šādā valstī. Es zaudēju savu dēlu un par ko?" emocionāli norādīja glābēja tēvs Vilnis Šteinītis.

Viņš pauda, ka jau tiesas procesā bija sajūtama "apsūdzēto nepiespiestā un brīvā izturēšanās", kas, viņaprāt, liecinājis par to, ka "viņi jau tobrīd zināja, ka vienīgais grēkāzis būs Sergets".

"Asiņu mēs nealkstam, bet vienkārši gribējām taisnīgu tiesu, lai visi iesaistītie pienācīgi atbildētu. Tas vienkārši ir farss. Es savu dzīvi esmu nodzīvojis, taču man žēl jaunu cilvēku, kuriem būs jāturpina dzīvot šādā valstī," pauda glābēja tēvs.

Traģēdijā mirušā ugunsdzēsēja māte Vija Šteinīte sacīja, ka viņa jau īsi pēc traģēdijas prognozējusi, ka apsūdzētie "izies sveikā cauri". Viņa sacīja, ka bijis kauns klausīties tiesneša lasītajā spriedumā. Viņa arī noteica, ka "acīmredzot tagad advokātiem nāksies sajust uz savas sirdsapziņas to, ka apsūdzētos "nomazgāja baltus"".

Glābēja vecāki pauda, ka pēc traģēdijas viņu "dzīve un veselība ir sagrauta, tāpēc viņi vēlētos beigt šo murgu" un apelācijas sūdzības iesniegšanai pamata neredz, "jo tas būs nākamais farss." 

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem. 

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu. 

Kā ziņots, sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas bija pasūtītas "Vikom Industry", taču šis uzņēmums darbu veikšanai algoja apakšuzņēmumu. Kurš bijis būvkonstrukciju savienojumu autors, iesaistīto pušu viedokļi atšķiras - būvinženieris Ivars Sergets vairāk norādīja "Vikom Industry" virzienā, kas savukārt savu atbildību noliedza.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", nu jau likvidētais metāla konstrukciju ražotāja "Vikom Industry" reģistrēta tika 2008.gadā. Pirms un neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas "Vikom Industry" apgrozījums pārsniedza vairākus miljonus - 2011.gadā tas bija 3,83 miljoni eiro, 2012.gadā - 4,46 miljoni eiro, 2013.gadā - 5,78 miljoni eiro, bet 2014.gadā - 6,12 miljoni eiro. Taču tad apgrozījums strauji saruka - 2015.gadā tas bija 2,09 miljoni eiro, 2016.gadā - 750 000 eiro. Pēdējais iesniegtais finanšu pārskats ir par 2017.gadu, uzrādot 310 000 eiro apgrozījumu.

2018.gada sākumā uzņēmumam iecelts administrators, bet pirms gada, 2019.gada 14.februārī, "Vikom Industry" tika likvidēts.

Uzņēmuma pamatkapitāls bija 2846 eiro un tā vienīgais īpašnieks bija Vladislavs Podgurskis. Atbilstoši "Firmas.lv" datiem Podgurskim patlaban nepieder daļas nevienā uzņēmumā, bet viņš ir valdes loceklis SIA "Rītausma Steel Construction", kas pastarpināti pieder Andrejam Podgurskim un Jurijam Fedosejevam, no kuriem pēdējais reģistrēts kā patiesais labuma guvējs. 

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro. 

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā "noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā."

Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.

Šo blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar tiesas pieņemtā galīgā Zolitūdes traģēdijas krimināllietas nolēmuma pārsūdzēšanu. 

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro. 

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro. 

Vienlaikus tiesa nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret visām juridiskajām personām par piespiedu ietekmes līdzekļu piemērošanu. Tika atcelti arī aresti visu pārējo lietas dalībnieku kustamajai mantai, kā arī juridisko personu kustamajai mantai un bankas kontos esošajiem līdzekļiem.  

Šajā procesā kopumā notikušas 198 tiesas sēdes, bet uz apsūdzēto sola sēdušies deviņi cilvēki.

Iepriekšējā tiesas sēdē 4.februārī apsūdzētie teica savus pēdējos vārdus, kuros, galvenokārt, pauda nožēlu par notikušo, kā arī noliedza savu vainu.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija. 

Apsūdzēta ir arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Pērn jūnijā prokuratūra tiesā pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Sergetam, kā arī veikala projekta būvekspertīzes veicējam Gulbim, būvuzraugam Draudiņam, arhitektam Kalinkam un "Re&Re" būvdarbu vadītājam Kumpiņam.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piemērot trīs iepriekšminētajiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Balodim, Treijai un Meļņikovai. 

Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasīja piemērot arī uzņēmuma "Maxima Latvija" darbiniecei Šuvajevai.

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai "Kubs" tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam "CM Consulting" - 200 minimālo mēnešalgu apmērā, uzņēmumam "Re&Re" - 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet "Maxima Latvija" - 2000 minimālo mēnešalgu apmērā. 

Pašreizējās minimālās algas apstākļos "Re&Re" būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, "Maxima Latvija" - 860 000 eiro sods, bet pārējiem - 86 000 eiro sods.

 Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas