Projekts “#Neklusē” – tiesības uz drošību un cieņu

2020. gada 2. februāris 16:19

146

Projekts “#Neklusē” – tiesības uz drošību un cieņu

Saskaņā ar pēdējā OECD PISA starptautiskā pētījuma datiem Latvija ieņem pirmo vietu izsmiešanas un fizisku pāridarījumu ziņā skolas vidē.
Pēdējos gados aizvien vairāk runā par mobingu. Un tas ir pamatoti, jo Eiropas Savienības valstu vidū Latvija kļuvusi par līderi skolēnu savstarpējas izsmiešanas un vardarbības ziņā. Saskaņā ar pēdējā OECD PISA starptautiskā pētījuma datiem mūsu valsts ieņem pirmo vietu izsmiešanas un fizisku pāridarījumu ziņā skolas vidē.

Kas ir un kas nav mobings?

Mobings ir emocionāla vai fiziska vardarbība. Tā ir agresīva uzvedība, kas tiek veikta ilgstoši un apzināti. Mobinga formas var būt dažādas, sākot ar verbālu pazemošanu, apsmiešanu, izjokošanu, iebiedēšanu un līdz pat fiziskai aizskaršanai, sišanai, speršanai un grūšanai. Mobings var būt tiešs, kas nozīmē draudēšanu, piespiešanu, lietu bojāšanu vai atņemšanu. Un var būt arī netiešs, ietverot tenkošanu, sociālo izolēšanu un izstumšanu. Tātad tas ne vienmēr ir saistīts ar uzbrukumu, arī klusēšana, ignorēšana un izstumšana no kolektīva tiek definēta kā mobings.
Pēdējā laikā aizvien izplatītāks kļūst interneta mobings, kad sociālajos tīklos un interneta tērzētavās tiek izplatīti attēli vai ziņas, kas kādu sāpina. Mobilie tālruņi ar fotografēšanas un filmēšanas funkciju ļauj pāridarītājiem savus upurus pazemot vienkārši un publiski. Mobings savā būtībā ir cīņa par varu un statusu kolektīvā, kas tiek iegūts uz citu cilvēku rēķina. Tas nav strīds, konflikts un pat ne kautiņš, jo atšķiras ar ilgstošām un sistemātiski veiktām negatīvām darbībām, kas vērstas pret vienu vai vairākiem cilvēkiem ar mērķi viņus pazemot.
Sekas, ko rada mobings, iespaido cilvēka, īpaši bērna un pusaudža, dzīves uztveri, personības veidošanos un attīstību. Tas raisa emocionāla un psiholoģiska rakstura problēmas un var novest līdz pat fiziskiem miesas bojājumiem, traumām un pašnāvībai. Mobinga upuriem ir zems pašvērtējums un izteikta kauna un vainas apziņa. Taču to varētu attiecināt arī uz pāridarītājiem un klusējošajiem vērotājiem. Neviens neizvēlas “mobingot” tādēļ, ka jūtas labi, ir atvērts un pozitīvi noskaņots. Katrs pāridarītājs tāpat slēpj sevī kādas sāpes, ko izreaģē, darot pāri citiem. Vide, kurā brīvi var attīstīties mobings, ietekmē ik katru, kas tajā atrodas. Kopumā tas deformē veselīgas sabiedrības veidošanos un veiksmīgu valsts attīstību.

Visu rakstu lasiet 30.janvāra “Zemgales Ziņās”

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Projekts “#Neklusē” – tiesības uz drošību un cieņu

Kategorijas