Sākt ar viena ieraduma maiņu

2020. gada 24. janvāris 08:31

336

Ieva Ozoliņa ikdienā strādā ar jauniešiem un uzskata, ka mūsdienu jaunatne ir vairāk gatava pievērsties videi draudzīgākam dzīvesveidam, nekā tas bija kādreiz. Pati viņa gan jau vairākus gadus cenšas dzīvot pēc šādiem principiem.

– Kad un kas rosināja tevi izvērtēt savus paradumus un pievērsties videi saudzīgākai dzīvošanai?
Tādu apzinātu lēmumu par “dzīvošanu zaļāk” neatceros, taču domāju, ka lielākoties tas nāk no ģimenes. Vecvecāki ir iemācījuši sekot līdzi savam atkritumu patēriņam un iespēju robežās tos šķirot. Viņi dzīvo privātmājās, līdz ar to atkritumu izvešanas grafiks un izmaksas ir pašu rokās – komposts, papīru un kartonu izmanto iekuram, stikla pudeles var šķirot vai nodot atkārtotai lietošanai, stikla burciņas izmantot marinēšanai vai produktu uzglabāšanai virtuvē. Līdz ar to atkritumu urnās nonāk maz un tikai tas, kas nav otrreiz izmantojams vai pārstrādājams, – plastmasa, metāls.
Savukārt no vecākiem esmu iemācījusies apdomāt pirkumus, izvērtējot to ilgtspējību un nepieciešamību. Turklāt mana mamma ir floriste, līdz ar to bieži “atkritumus” var pārvērst radošos darbos un vēl nopelnīt naudiņu! Tas viss ir atkarīgs no laika, radošuma, gribasspēka un apņēmības. Ja staigāšu kā zirgs ar klapēm, nekad neredzēšu iespējas un alternatīvas. Neviens jau nevar piespiest “dzīvot zaļāk” un pieņemt videi draudzīgus lēmumus. Ikviens lēmums, pirkums un sekas ir mūsu pašu rokās!
Apzināti uzmanību videi draudzīgākiem lēmumiem sāku pievērst pusaudžu gados un studiju laikā, tad sāku kļūt patstāvīgāka, padziļinātāk pētīt vides problēmas, meklēju alternatīvas to risināšanai un pieņēmu apzinātus videi draudzīgākus lēmumus.

– Tieši ko savā ikdienā izmainīji, kam sāki pievērst uzmanību?
Sāku ar vienkāršāko un visiem zināmo – plastmasas maisiņu vietā izmantoju no auduma gatavotos. Ja nu gadās nopirkt plastmasas maisiņu, tad to izlietoju atkritumiem. Katru reizi nepērku jaunu plastmasas ūdens pudeli, izmantoju vairākkārt uzpildāmu ūdens pudeli. Karsto dzērienu automātos izmantoju savu termokrūzi. Augļiem un dārzeņiem cenšos neņemt plastmasas maisiņus. Tāpat apģērbu, zoopreču, kosmētikas un dažādos citos veikalos uz jautājumu “Maisiņš vajadzīgs?” cenšos atbildēt noliedzoši. Visi iepriekš minētie ir it kā sīkumi, taču mēneša vai gada griezumā tas ir liels atkritumu vienību skaits, ko iespējams samazināt. Turklāt var paskaitīt līdzi arī ieekonomēto naudiņu par katru nenopirkto plastmasas maisiņu, ūdens pudeli un jebkuru citu plastmasas nieku. Arī karsto dzērienu tirgotāji dod 10–15 procentu atlaidi, ja nāc ar savu termokrūzi.
Studiju laikā, sākot dzīvot patstāvīgi, bija nepieciešams aprīkot mājokli ar mēbelēm, sadzīves tehniku un dažādiem mājīgiem sīkumiem. Protams, kā jau studentam – naudiņas maz, un gluži jaunas lietas no veikaliem atļauties nevarēju. Aptaujāju radiniekus, sērfoju pa sludinājumu portāliem un atradu lieliskas pērles savam dzīvoklim. Ar tīrīšanu un nelielu uzfrišināšanu devu lietām otro elpu. Krietni lētāk, turklāt videi draudzīgāk.

– Nereti valda uzskats, ka šādi paradumi ir daudz nedraudzīgāki makam. Kāds ir tavs viedoklis?
Jelgavā studēju par mājturības un vizuālās mākslas skolotāju, un viens no studiju priekšmetiem bija padziļināta tīrīšanas līdzekļu pētīšana. Un tad es sapratu, kādā mārketinga pasaulē mēs dzīvojam, – pērkam sadzīves ķīmiju, balstoties uz redzētajām reklāmām. Piemēram, vai zinājāt, ka tas ir pavisam normāli, ja baltais audums ar laiku kļūst dzeltenīgs vai pelēcīgs? Dabā nekas nav spilgti balts, pat ne sniegs! Bet nē, mēs pērkam veļas mazgāšanas līdzekli baltai veļai. Uz mūsu veļas nonāk gaismu atstarojoša viela, kas lauž gaismas staru, apmānot mūsu acis. Mums apģērbs šķiet sniegbalts, taču patiesībā tas audums ir klāts ar vielu, kas atstaro gaismu. Un šī viela nonāk uz mūsu ādas. Kas notiek, ja šo balto apģērbu nēsājam vairākus gadus? Mēs maksājam par to, lai kairinātu savu ādu ar ķīmiskām vielām? Vēl viens piemērs – traipu tīrīšanas līdzekļi. Mēs salīdzinājām reklamētos dārgos veļas mazgāšanas līdzekļus ar jaudīgu ķīmisko sastāvu un parastās veļas ziepes, kurām ir daudz mierīgāks ķīmiskais sastāvs. Nekas tik labi neiztīra dažādas izcelsmes traipus kā veļas ziepes. Traipu tīšanas līdzeklis maksā četrus līdz septiņus eiro, taču veļas ziepes – ap 70 centiem. Mēs uzķeramies uz reklāmām TV ekrānos, pērkam līdzekļus krāsainās pudelēs un krietni pārmaksājam! Veļai izvēlos tepat Latvijā ražotus ekoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, kuru ķīmiskais sastāvs ir videi draudzīgs, kā arī tie ir bez smaržvielām, kas ir mūsu elpošanas ceļiem saudzīgāk. Cenas starpība ir viens līdz divi eiro (ekoloģiskie ir nedaudz dārgāki), taču sekoju līdzi atlaidēm un cenšos ķert izdevīgus piedāvājumus. Turklāt, kopš lietoju ekoloģiskos veļas mazgāšanas līdzekļus, arī veļas mašīna kalpo labāk un ilgāk, jo neveidojas nogulsnes.
Studiju laikā arī uzzināju par četriem dabiskiem mājas tīrīšanas līdzekļiem – citronskābe, soda, etiķis un citrons. Plīts un virtuves virsmu tīrīšanai var izmantot sodu, kas veikalā maksā 50 centu, nevis izdot par tīrīšanas līdzekli 1,50– četrus eiro. Vannas istabas tīrīšanai iespējams lietot etiķi, citronskābi un sodu dažādās proporcijās (“Google” ir pieejamas dažādas receptes mājas uzkopšanai), šie produkti veikalos maksā no 0,50 līdz vienam eiro, taču vannas istabas tīrīšanas līdzekļi maksā divus līdz četrus eiro. Stiklu tīrīšanai izmantoju etiķūdeni, nevis pērku stikla tīrīšanas līdzekli par attiecīgi līdzīgu summu. Tāpat citronskābi izmantoju kā atkaļķošanas līdzekli tējkannā, kafijas automātā, veļas mašīnā. Es ieekonomēju krietnu naudas summu uz atkaļķošanas līdzekļiem. Es nepērku speciālos grīdas mazgājamos līdzekļus vai speciālo sadzīves ķīmiju mājai. Grīdas ūdenim pievienoju pāris pilītes trauku mazgājamā līdzekļa, kas ir virsmaktīvā viela un palīdz uzslaucīt putekļus un smiltis. Traukiem lietoju ekoloģisko mazgāšanas līdzekli. Kopumā skatoties, ekoloģisko tīrīšanas līdzekļu cenas starpība ir viens līdz divi eiro (ekoloģiskie ir nedaudz dārgāki). Citronu var izmantot smaku novēršanai. Ar šiem četriem produktiem (citronskābe, soda, etiķis un citrons) iespējams lēti un efektīvi iztīrīt māju, taču mēs veikalos izvēlamies sadzīves ķīmiju spilgtās pudelēs, ar dažādām smaržām un krietni pārmaksājam par produktu, kurš ne vienmēr ir efektīvs. Un vai esat aizdomājušies, kāpēc kaķi un suņi neēd no trauka, kas ir tikko izmazgāts ar parasto trauku mazgājamo līdzekli? Vai esat padomājuši, kāpēc grūtniecēm un maziem bērniņiem aicina izmantot ekoloģiskos veļas mazgāšanas un sadzīves tīrīšanas līdzekļus? Mazi bērni un dzīvnieki ir jūtīgāki! Ar smaržām un krāsām piesātinātie līdzekļi nav draudzīgi ne cilvēkam, ne apkārtējai videi. Ik dienu mājas uzkopšanas rezultātā kanalizācijā aizplūst kārtīga ķīmijas atombumba. Vai mums to vajag, ja ar apzinātiem lēmumiem varam to mainīt un novērst?
Vasarā pikniku sezonā šogad ģimenē centāmies vienreizlietojamos traukus aizstāt ar īstiem. Dārza svētkiem un piknikam ir pavisam cita noskaņa, ja tajos izmanto īstos traukus. Protams, to trauku kalnu pēc tam nebūt nav viegli nomazgāt... Salīdzināju arī papīra un plastmasas trauku cenas, starpība ir smieklīgi maza. Papīra traukus var pēc tam sadedzināt, taču plastmasas jānogādā līdz atkritumu konteineram.
Manas pēdējās izvēles dabai draudzīgāk ir skaistumkopšanas jomā. Plastmasas zobu birsti aizstāju ar bambusa zobu birsti, kas dabā sadalās. Abām izmaksas ir diezgan līdzīgas. Ļoti ilgi skeptiski skatījos uz cietajiem šampūniem jeb šampūnziepēm. Es neticēju, ka tās puto kā šampūns un tiešām mati ir tīri. Izmēģināju, un iepatikās! Vannas istabā vairs nav šampūna un kondicioniera pudeles par trīs līdz astoņiem eiro, to vietā ir viens šampūnziepes gabaliņš par septiņiem eiro. Es arī ilgi dzīvoju ar aizspriedumu, ka ar ziepēm mazgājas padomju laika cilvēki. Izmēģināju un biju pārsteigta, ka pēc mazgāšanās ar ziepēm nav nepieciešams mitrinošs ķermeņa krēms. Es vairs nepērku dušas želejas, bet pērku ziepes, kas ir lētākas. Tāpat nesen nolēmu plastmasas ausu kociņus aizstāt ar bambusa ausu kociņiem, kas dabā satrūd un ir dārgāki.
Par apģērbu un apavu izvēli – cenšos pirkt to, kas kalpos ilgāk un vairākus gadus. Nekautrējos pirkt lietotu apģērbu, kas ir gan maciņam, gan videi labāk. Un daudzas lietas šuju mājās pati. Piemēram, šosezon esmu uzšuvusi divas kleitas, kuru izmaksa ir 56 centi par cemampapīra piegrieztnēm. Audumu man atdeva labi cilvēki (turklāt audumu lēti var nopirkt lietoto preču veikalos), žurnālu ar piegrieztni iedeva kolēģe, un diegi un visādi šūšanas sīkumi man mājās jau bija. Izmantoju to, kas bija pieejams, un par smieklīgi mazām izmaksām esmu radījusi sev foršas ziemas sezonas kleitas.
Daudzi domā, ka videi draudzīgāks dzīvesveids ir dārgāks. Taču tā nebūt nav! Mēs pārmaksājam par nevajadzīgu iepakojumu, nevis maksājam par kvalitatīvu produkta saturu. Ir nepieciešams ieslēgt kritisko domāšanu un iepērkoties izvērtēt pirkuma nepieciešamību. Vai man to tiešām vajag, vai es to pērku tāpēc, ka redzēju reklāmu vai ir akcija? Tie, kas veido iepirkumu sarakstus, iepērkas apdomātāk – ieekonomējot gan naudiņu, gan samazinot atkritumu skaitu. Turklāt gan “Google”, gan sociālo tīklu platformas ir pilnas ar videi draudzīgām alternatīvām gan dažādu lietu otrreizējai izmantošanai, gan mājas uzkopšanai. Pērkot ekoloģiskos produktus un preces, aicinu iepriekš salīdzināt cenas dažādos veikalos. Jo mūsdienās viss ekoloģiskais ir modē, un, kas ir modē, tas ir dārgāk. Tāpat iesaku pievērst uzmanību ekoloģiskajām precēm, vai tiešām to saturs atbilst ekoproduktu prasībām. Veikalos esmu novērojusi, ka bieži sadzīves un pārtikas preču ražotāji izgudro savus ekoprodukta apzīmējumus, jo tas ir modē, un cilvēki uzķeras un pērk, nepārliecinoties par produkta vai preces patieso sastāvu un saturu. Tas viss ir mārketings un pircēju medīšana.

– Vai bija viegli ieradumus mainīt? Vai šajā gadījumā priviliģētāki tomēr nav Rīgas iedzīvotāji, tur veikalu piedāvājums ir krietni lielāks?
Minētos ieradumus esmu mainījusi pēdējo aptuveni 10 gadu laikā, līdz ar to pārmaiņas bija pakāpeniskas. Lai kļūtu videi draudzīgāks, nevajag kardināli mainīt savu dzīvi un ieradumus. Vajag sākt ar vienu lietu. Tas ir gan psiholoģiski vieglāk, gan maciņam labāk. Ja beidzas dušas želeja, nomaini to pret ziepēm. Ja beidzas kāds veļas mazgāšanas vai sadzīves tīrīšanas līdzeklis, nomaini to pret ekoloģisko. Izmaini ikdienas paradumu. Sāc nēsāt līdzi termokrūzi vai vairākkārt uzpildāmu ūdens pudeli, vai auduma maisiņu.
Es dzīvoju mazpilsētā, līdz ar to man sagādā grūtības ekoloģisko līdzekļu iegāde, jo veikalos tiek pārdota ejošākā standarta produkcija. Braucot uz lielāku pilsētu, man ir jāatceras nopirkt ekoloģiskās preces. Kosmētikas ekoloģisko preču iegādei izmantoju interneta veikalus. Tādā ziņā lielajās pilsētās dzīvojošie ir priviliģētāki, jo veikali ir lielāki un piedāvājums plašāks, ir ērti pieejamas ekoloģiskās preces. Turklāt lielajās pilsētās ir arī ekoloģiskie veikaliņi, kuros var uz vietas apskatīt, pasmaržot, aptaustīt preci. Mazpilsētu iedzīvotājiem šādas privilēģijas nav, ekoprodukti ir daudz grūtāk sasniedzami.

– Vai pazīsti arī citus cilvēkus, kas tam pievērsušies?
Pašlaik “dzīvot zaļāk” ir modē, daudzi seko šim trendam. Un man ir patiess prieks skatīties, kā šīs modes ietekmē neapzināti tiek izdarīti videi draudzīgi lēmumi un pirkumi. Piemēram, jaunieši ballītēs izmanto niedru vai personificētus metāla salmiņus, nevis vienreizlietojamos plastmasas. Tāpat ekoloģiskākas izvēles sāk izdarīt ģimenes, kurās ienāk mazs bērniņš. Es savos sociālo tīklu kontos periodiski paužu viedokli par videi draudzīgāku dzīvošanu un paradumiem. Sākumā nedaudz baidījos par sabiedrības uzskatiem, taču tagad skatos, ka man ir daudz atbalstītāju un sekotāju. Cilvēki raksta ziņas ar lūgumu pēc padoma tīrīšanas, skaistumkopšanas līdzekļu izvēlē, izsaka komplimentus par publisku viedokļa paušanu un citu iedrošināšanu dzīvot videi draudzīgāk. Man ir paveicies, jo pilnīgi visas kolēģes dzīvo draudzīgi videi. To mēs atklājām pavisam nejauši, diskutējot par pārtikas produktu nesamērīgo plastmasas iepakojumu un tīrīšanas līdzekļu mārketingu.

– Tagad, kad esi pamainījusi savus ieradumus, kas tev visvairāk krīt uz nerviem, liekas neadekvāti mūsu ikdienā? Piemēram, kur saskati absolūti nevajadzīgu plastmasas izmantošanu?
Pārtikas un ēdināšanas joma. No vienas puses, es saprotu ražotājus un ēdināšanas uzņēmumus, jo ir jāievēro sanitārās normas. Taču, vai tiešām katra tējas paciņa jāiesaiņo atsevišķā papīra vai plastmasas iepakojumā, kas pēc tam ieliktas kartona kastītē un kastīte vēl iepakota plastmasas iepakojumā? Trīs iepakojumi vienam tējas maisiņam? Un tā ir daudziem pārtikas produktiem – vienam produktam tik daudz iepakojuma! Un par ko mēs beigās maksājam – par produktu vai to iepakojumu, kas nonāk mūsu atkritumu urnās?
Līdz ar pavasari Tukumā “Hesburger” ātrās ēdināšanas iestādē mainījās politika uz videi draudzīgāku – ja maltīte tiek baudīta uz vietas, tad dzēriena glāzei netiek uzlikts vāciņš, salmiņš vai plastmasas karotīte. It kā sīkums, taču gada laikā tas ir liels apjoms. Ekonomija uzņēmumam un videi draudzīgāka politika. Lieliski! Taču rudenī Rīgā iegriezos divās citās tā paša tīkla ātrās ēdināšanas iestādēs, kurās šādu videi draudzīgāku politiku neievēro. Šķiež plastmasu uz visām pusēm, man nemaz nepajautājot, vai vajag. Kur vienprātība?

– Vai esi domājusi arī par absolūtu “zero waste” jeb bezatlikuma dzīvesveidu vai arī tas tomēr šķiet pārspīlēti?
Esmu pret galējībām. Uzskatu, ka pašlaik apzināti daru pietiekami daudz, lai nenodarītu apkārtējai videi lielu kaitējumu.

– Vai esi no kāda saņēmusi negatīvu reakciju par savu pieeju?
Pašlaik ne, saņemu tikai uzslavas. Jo videi draudzīga dzīvošana ir modē. Kad sāku, gan saņēmu pārmetumus – kāda tam jēga? Ko tas mainīs? Tu viena neatrisināsi vides problēmas! Tas taču ir dārgi! Pārmetumu bija tik daudz, ka es gandrīz noticēju… Bet priecājos, ka spītīgums manī ļāva parādīt, ka tam ir jēga un tas nes reālas izmaiņas.
Foto: Eva Pričiņa un no Ievas Ozoliņas personīgā albuma
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.

ZZ.lv ARHĪVS

Sākt ar viena ieraduma maiņu

Kategorijas