Latvijā svin Pūpolsvētdienu

2009. gada 5. aprīlis 02:30

1658

Šī diena, ko ticīgajā pasaulē sauc par Pūpolu vai Palmu svētdienu, ievada Kluso nedēļu, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējās dienas. Savukārt latviešu tautas tradīcijas šajā dienā lika pērt visus ar pūpoliem, tādā veidā piesaucot veselību, paklausību un veiksmi.

Domājams, daudzi ir piedzīvojuši svētdienas rītu pavasarī, kad istabā ieskrējis kāds ar pūpolzariem un viegli ieperot, sacījis vārdus: «Apaļš kā pūpols, slimība ārā, veselība iekšā!». Ticējumi vēsta, ka pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajiem, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi. Pēc pēršanas pūpolu zarus nedrīkstot izmest, bet tie jāpiesprauž kaut kur mājās pie sienas vai jānoliek citā redzamā vietā, jo, ja vasarā uznākot negaiss, tad šos pūpolzarus met plītī un to dūmi aizdzenot negaisa mākoņus. Dažādās Latvijas vietās pēršana tiek saukta arī par kulšanu, pūpološanu, pūpūlāšanu, virbošanu un ērbošanu. Nav gan īsti skaidrs, kā un kāpēc radusies šī tradīcija, taču tās pirmsākumi tiek saistīti ar ļoti seniem, iespējams pat pagāniskiem rituāliem. Līdzīga tradīcija pastāv arī igauņiem, lietuviešiem un krieviem, mazāk izplatīta, taču ievērota bijusi arī Polijā, Čehijā un Somijā. Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tie esot jāiet lauzt agrā Pūpolsvētdienas rītā tieši saullēktā. Tāpat Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums vēsta, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs. Citā ticējumā teikts, ka pūpolsvētdienā kārtīgi jāaplūko pūpolzari - ja tiem maz pūpolu, tad rudenī būšot maz kartupeļu, bet, ja pūpolu daudz, tad labi augšot zirņi un pupas. Pūpolsvētdienā kādreiz vārīta «pūpolu putra» - tradicionāls ēdiens, kas gatavots no zirņiem vai pupām un cūkas galvas.Runājot par kristīgo baznīcu, tiek uzskatīts, ka Pūpolsvētdienā Jēzus ieradās Jeruzalemē. Daudzviet pasaulē Pūpolsvētdiena tiek saukta par Palmu svētdienu, jo sagaidot Jēzu Jeruzalemē, cilvēki viņu sveica, uz ielām izklājot palmu zarus. Tā kā Latvijā palmas neaug, bet ap Lieldienām tradicionāli viskrāšņāk zied tieši pūpoli, tad iegājies, ka pie mums šo dienu sauc par Pūpolsvētdienu un pūpoli tiek izmantoti arī telpu rotājumos.Pūpolsvētdiena ievada Kristus ciešanu laika pēdējo nedēļu - Kluso jeb Svēto nedēļu. Šajā laikā norisinās visi lielie notikumi: ar Svētā Vakarēdiena iestādīšanu Zaļajā Ceturtdienā, ar Svētā Kristus Krusta nāvi Lielajā Piektdienā un Kristus Augšāmcelšanos Lieldienās. Kā skaidro garīdznieki, gavēņa laiks (40 dienas) cilvēkiem palīdz sagatavoties Lieldienu svinībām, bet Klusā nedēļa - jo īpaši. Jēzus ierodas Jeruzalemē, zinot, ka viņš tiks piesists krustā. Bet ierašanās ir triumfāla: tautas gaviles, sveikšana. Cilvēki viņu sagaida ar prieku, klāj ceļā drēbes un palmu zarus. Cilvēki uzgavilēja Kristum, viņu īsti nepazīdami, vienīgi dzirdējuši par viņa brīnumdarbiem, jo viņiem bija pavērusies ticība, garīgs skatījums uz notiekošo. Lai arī dažas dienas vēlāk pūļa noskaņojums mainījās, un cilvēki sauca: «Sit viņu krustā!»Tādēļ Pūpolsvētdiena mūs aicina vienmēr pārdomāt, kas notiek, atgriezties pie tiem garīgās apskaidrības brīžiem, kas mums ir bijuši, lai neaizskrietu kopā ar pūli pakaļ kaut kādām pseidovērtībām, kas galu galā nepadara mūsu dzīvi nedz laimīgāku, nedz bagātāku.

ZZ.lv ARHĪVS

Latvijā svin Pūpolsvētdienu

Kategorijas