Liela daļa tērvetnieku ir par pievienošanos Jelgavas novadam (FOTO)

2019. gada 19. decembris 11:26

5815

Liela daļa tērvetnieku ir par pievienošanos Jelgavas novadam (FOTO)

“Mēs negribam, ka “lielo Tērveti” pievieno “mazajai Dobelei”. Mēs esam par pievienošanu Jelgavai, kā tas ir bijis apriņķu laikos,” mazliet ironiski un tomēr nopietni saka Tērvetes patriots lauksaimnieks Raivo Zalcmanis. Tā viņš vērtē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzīto administratīvi teritoriālo reformu. Saeimā iesniegtais likumprojekts paredz, ka Tērvetes novads tiek pievienots Dobeles novadam, un tikai Saeimas deputāti tagad var šo nostādni mainīt.

Patrioti ne vien vārdos

Tērvetnieka patriotismu R.Zalcmanis apliecina, dienu un nakti būdams gatavībā doties saviem novadniekiem palīgā dzēst ugunsgrēkus. Viņš un viņa dēls Sandis ir Tērvetes brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandā. Vidēji rēķinot, pat biežāk nekā reizi mēnesī komanda piedalās kāda ugunsgrēka dzēšanā Tērvetes novadā un tuvākajā apkārtnē.
Tērvetes brīvprātīgie ugunsdzēsēji priecājas par nupat saņemto ugunsdzēsēju automašīnu. Tās šasija tapusi Krievijas autorūpnīcā KamAZ, bet tālāk tikusi komplektēta rūpnīcā Lietuvā, Rokiškos. Jaunā automašīna, kas ir divreiz jaudīgāka par veco “ziliņu”, ir ieguvums no ES finansētās Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta, kas turpinās no 2014. gada un kura kopējais finansējums ir 543 262 eiro. Līdzīgi ir ar Tērvetes brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo, kas atrodas Tērvetes novada Zelmeņos un par minētā projekta naudu tiek pamatīgi remontēts. Visus darbus celtnieki sola pabeigt līdz janvārim.
Pēc Latvijas–Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projekta nosacījumiem, ugunsdzēsēju automašīnai vēl piecus gadus jākalpo savam mērķim – ugunsgrēku dzēšanai. Tātad Tērvetē brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai ir jābūt neatkarīgi no administratīvi teritoriālās reformas gaitas.

Jelgavas novada Vilces pagasta iedzīvotājs un VARAM ministra padomnieks Madars Lasmanis spriež, ka, no Tērvetes brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas viedokļa raugoties, nevajadzētu būt tik svarīgi, vai nelielais Tērvetes novads tiks pievienots Jelgavai vai Dobelei. “Tērvetes novada dome nav izteikusi vēlmi pievienoties Jelgavas novadam. Tērvetes uzņēmēji ir runājuši ar ministru par Dobeles virzienu. Apvienoties ar Jelgavas novadu Tērvete varēja jau desmit gadus, to atļauj Ministru kabineta noteikumi,” nedaudz ironiski atzīmē VARAM pārstāvis. Viņš piebilst, ka gadu gaitā Tērvetes brīvprātīgo ugunsdzēsēju labā slava aizgājusi arī līdz Vilces pagastam, kurā viņš pats dzīvo.

Domā citādi nekā ministra padomnieks

Taču “Ziņas”, vēl bez brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem aptaujājot vairākus Tērvetes novada iedzīvotājus par vēlmēm pievienoties Dobeles vai Jelgavas novadam, nonāca pie citiem secinājumiem nekā ministra padomnieks M.Lasmanis. Proti, tērvetnieks astotajā paaudzē Andrejs Zuševics, kas ir mērnieks un brīvajā laikā Tērvetes amatierteātra aktieris, teic, ka daudzi viņam pazīstamie novadnieki ir par novada pievienošanu Jelgavai. “Manuprāt, Tērvetes novadā nav tādas ģeogrāfiskas vietas, kur cilvēki būtu vairāk tendēti uz Dobeli. Ja nu vienīgi Kroņauces pusē, kas ir tuvāk Dobelei. Taču Augstkalnes pagastā, Tērvetes pagastā, manuprāt, ir par pievienošanos Jelgavai,” uzskata A.Zuševics. Viņš domā, ka administratīvi teritoriālās reformas plānotājiem varētu sanākt tā, ka Dobeles novads, ja tam nepievieno Tērvetes novadu, sanāk pārāk mazs.
Savukārt lauksaimnieks un brīvprātīgais ugunsdzēsējs R.Zalcmanis uzsver, ka Jelgavā atšķirībā no Dobeles viņam ir pieejami banku un Lauku atbalsta dienesta pakalpojumi. Latvijas Lauksaimniecības universitātē “agronomos” gatavojas mācīties viņa dēls Sandis.

Tērvetes novads izveidojās brīvprātīgi

Viens no lielākajiem Tērvetes novada uzņēmējiem lauksaimniecības kooperatīva “Dāmnieki” valdes priekšsēdētājs Andrejs Eglis teic, ka viņam kā uzņēmējam ir vienalga, vai no Jelgavas vai Dobeles (vai pat Rīgas!) atnāk rēķins par zemes nodokli. Uzņēmējs atzīmē, ka daudzi darījumi notiek interneta vidē un vecās Dobeles rajona saites vairs nav tik nozīmīgas. A.Eglis raizējas par to, ka reformas gaitā nav cerību saglabāt Tērvetes novadu, kas tika izveidots 2002. gadā (vēl pirms 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas), brīvprātīgi apvienojoties Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastam. Viņaprāt, Tērvetes novada pašvaldība katrā no pagastiem centās kaut ko vērtīgu izdarīt. Taču, vai jaunveidojamā lielajā novadā pašvaldībai rūpēs nomaļais ceļš no Augstkalnes uz Dzeguzēniem, A.Eglis šaubās. “Parasti jau viss notiek ap centru, bet nomales paliek tukšākas,” teic uzņēmējs. Ja tomēr jāizvēlas starp Jelgavu un Dobeli, tad A.Eglis vairāk ir par pirmo variantu. Viņaprāt, Jelgavai ir lielāka pievilcība, sevišķi tiem uzņēmējiem, kuri darbojas tūrisma jomā. Caur Jelgavas novadu Tērvetes novadā nāk lielākā klientu plūsma.
Februārī “Ziņas” rakstīja par Jelgavas novada un Tērvetes novada pašvaldību sarunām, kas bija vērstas uz ciešāku sadarbību un arī iespējamu apvienošanos. Kā pirmais sadarbības solis tika minēta Tērvetes novada komunālās saimniecības pārņemšana Jelgavas novada kapitālsabiedrības “Jelgavas novada KU” pārziņā, kas arī izdarīts.

Foto: Eva Pričiņa
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.