ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Nemiro: Vēja enerģijas ražošanai nākotnē jānotiek uz tirgus principiem balstītos plānos

LETA
Ekonomika

2019. gada 3. decembris 14:13

213
Nemiro: Vēja enerģijas ražošanai nākotnē jānotiek uz tirgus principiem balstītos plānos

Latvijā vēja elektroenerģijas ražošanai nākotnē jānotiek uz tirgus principiem balstītos plānos un virskompensācija par atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu varētu nebūt, otrdien seminārā “Tīras enerģijas pakete un Nacionālais enerģētikas un klimata plāns – atjaunojamo energoresursu perspektīvas Latvijā” teica ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka Latvijas mērķis 2020.gadā ir no AER saražot 40% elektroenerģijas un sasniegt aptuveni 10% transporta enerģijā. Tostarp ministrs atzina, ka ar mērķiem elektroenerģijas ražošanā Latvija tiek galā, bet mērķi transportā ir lielāks izaicinājums.

Nemiro norādīja, ka Ekonomikas ministrija kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti ir strādājusi pie virzieniem, kuros Latvijai attīstīties, lai palielinātu AER īpatsvaru.

Pēc viņa teiktā, nākotnē varētu būt attīstāma saules enerģija, kā arī vēja enerģijas attīstība. "Vēja enerģijas attīstība varētu notikt uz tirgus principiem balstīto plānos, jo iepriekš ir bijušas problēmas ar valsts atbalstu un sabiedrībai aktuāla ir obligātā iepirkuma komponentes likvidēšana," sacīja ministrs, norādot, ka nākotnē virskompensācija varētu arī nebūt.

Nemiro norādīja, ka Latvijai ir jādomā par ilgtspējīgiem mērķiem, piemēram, Latvija skatās uz AER attīstību, bet ir jāskatās arī uz to, lai atsevišķi nebūtu jāpārmaksā par energoresursiem.

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgās enerģētikas politikas departamenta direktors Andrejs Apaņuks teica, ka Klimata plāna mērķis ir parādīt virzienu, kurā Latvija vēlas iet. Tajā ir paredzēta virkne pasākumu saistībā ar energoefektivitāti ēkās, rūpniecībā, transportā, AER veicināšanas pasākumi un sabiedrības informēšana.

Viņš minēja, ka AER mērķu sasniegšanā lielāko ieguldījumu dos siltumapgāde, tādējādi jāturpina darbs pie katlumāju iekārtu nomaiņas un jaunu tehnoloģiju izstrādes - saules enerģijas izmantošanas un siltumapgādes sistēmu izvērtēšanas konkrētās vietās. Tāpat ir nepieciešams veicināt centrālās siltumapgādes sistēmas izmantošanu.

Tāpat Apaņuks stāstīja, ka nākamajā desmitgadē ir jāstrādā pie vēja enerģijas izmantošanas veicināšanas, jo kopumā līdz 2030.gadam paredzēts, ka vēja jauda sasniegtu 800 megavatus pašreizējo 70 megavatu vietā.

Pēc viņa minētā, lielākie izaicinājumi ir transporta sektorā, bet ir virkne iniciatīvu, piemēram, alternatīvas degvielas infrastruktūras attīstība, pāreja uz biometāna ražošanu, kā arī transporta kustības organizēšanas maiņa pilsētās.



Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas