Kā iekārtota maksātnespēja un kā to uzsākt?
Parādi nebūt nav dzīves patīkamākā daļa – tie nomāc, traucē izmantot kredīiestāžu pakalpojumus un var pat novest pie piespiedu parādu piedziņas. Ikvienam aizdevumam ir savi kredītriski, un pat labvēlīgā finanšu situācijā aizņēmējs var iedzīvoties parādos. Parādu nomaksa ir garš un sarežģīts process, kura laikā piedziņa var tikt vērsta uz parādnieka īpašumu un līdzekļiem bankas kontā. Maksātnespēja, savukārt, ļauj parādniekam ātrāk tikt galā ar nepatīkamu situāciju sev draudzīgā veidā. Lasi vairāk par maksātnespējas noteikumiem šajā rakstā!
Maksātnespēja – noderīga lieliem parādiem
Latvijā pasludināt maksātnespēju var personas ar vismaz 5000 EUR lielu parādu, kā arī aizņēmēji ar parādiem 10 000 EUR apmērā, ko objektīvi nevar atmaksāt pilnā apjomā viena gada laikā. Izņēmuma gadījumi, kad maksātnespēja nav pieejama, ir:
- uzturlīdzekļu un soda naudas parādi;
- ar ķīlu nodrošinātie aizdevumi;
- tiesas spriedums par izvairīšanos no nodokļiem.
Maksātnespēja var būt noderīga tiem aizņēmējiem, kuriem patiešām nav līdzekļu, lai norēķinātos ar kreditoriem. Salīdzinājumā ar piespiedu parādu piedziņu, maksātnespējas pasludināšana ir labvēlīgāka parādniekam, jo viņš saglabā īpašumu un saņem gala atmaksas termiņu, pēc kura neatmaksātie parādi tiek anulēti. Taču uzmanies – anulētie parādi nenozīmē “pilnībā norakstītie parādi”. Uzzini tālāk, kāds ir atšķirībā starp šiem jēdzieniem!
Vai maksātnespēja ir bez maksas?
Maksātnespēja jau savā vārdā iekļauj apzīmējumu “nespēj maksāt”, tāpēc cilvēkiem bez atbilstošās pieredzes var šķist, ka maksātnespējas pasludināšana automātiski atbrīvo parādnieku no visām kredītsaistībām. Taču īstenībā tas nav bezmaksas pakalpojums, un kopējās maksātnespējas izmaksas var sastādīt vairākus tūkstošus eiro. Taču par visu pēc kārtas.
Maksātnespējas izmaksas iedalās trīs kategorijās:
- fiksētas izmaksas: valsts tiesas nodeva 70 EUR un depozīts divu minimālo algu apmērā;
- administratīvās izmaksas: pieteikumi tiesai, saistību dzēšanas plāna izstrāde, komunikācija ar administratoru – vidēji 1500 EUR;
- parāda izmaksa tiesas noteiktajā kārtībā – vismaz 1728 EUR.
Te var rasties jautājums – par kādu parādu nomaksu var runāt maksātnespējas gadījumā? Parādniekiem jāņem vērā, ka maksātnespēja nenozīmē pilnīgu parādu norakstīšanu, bet nav arī līdzvērtīga parādu piedziņai. Lasi tālāk, kā notiek parādu nomaksa pēc maksātnespējas pasludināšanas!
No 6 mēnešiem līdz 3 gadiem: daļēja parādu dzēšana pēc maksātnespējas
Pasludinot maksātnespēju, parādu slogs tiek noņemts tikai daļēji. Parādniekam vienalga jāatmaksā kreditoram vai kreditoriem vismaz daļu no kopējā parādu apjomu. Tas var notikt dažādos variantos:
- ja parādnieks spēj atmaksāt vismaz 50% no atlikušajām saistībām, tas notiek 6 mēnešu laikā;
- ja parādnieks spēj atmaksāt vismaz 35% no atlikušajām saistībām, tas notiek 1 gada laikā;
- ja parādnieks spēj atmaksāt vismaz 20% no atlikušajām saistībām, tas notiek 1,5 gada laikā.
Bet, ja pat pusotra gada laikā parādnieks nespēja atmaksāt 20% no kopējās parādu summas, tiek piemērota cita atmaksas kārtība. Atkarībā no parādu summas, laikā no 1 līdz 3 gadiem parādniekam ik mēnesi jāatmaksā kreditoriem ⅓ no neto ienākumiem, bet vismaz 144 EUR mēnesī (⅓ no minimālās algas).
Kā redzi, pat augstākās izmaksas pēc maksātnespējas pasludināšanas ir tikai 50% no kopējām parādsaistībām (pluss administratīvie izdevumi). Ja parādu apjoms ir ļoti liels, tas var būt finansiāli izdevīgākais risinājums, taču, tāpat kā visi finanšu pakalpojumi, maksātnespējas pasludināšana prasa laiku, uzmanību un zināšanas.
Maksātnespēja privātpersonām ir pirmais solis ceļā pie jaunas dzīves, ko neaizēno pagātnes finanšu sarežģījumi. Maksātnespējas pasludināšana sastāv no vairākiem posmiem, tāpēc parādniekiem jākonsultējas ar speciālistiem un jāizstrādā rīcības plāns. Meklē vairāk informācijas par maksātnespēju NetCredit platformā!
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”