“Kokle ir saruna ar sevi”

2019. gada 14. novembris 13:48

478

Ir gadu mijas laiks, un Madonas novadpētniecības muzejā bērni sanākuši uz eglīti. Apkārt valda kņada, bet stūrī novietotas klavieres, ap kurām darbojas maza meitene, neatlaidīgi mēģinot atrast melodijas. Tādas ir Latvītes Cirses, kuru šodien pazīst kā koklētāju, pirmās apzinātās atmiņas par savu aizraušanos ar mūziku. Jau deviņus gadus Latvīte sevi sauc par jelgavnieci un 23. novembrī kāps uz skatuves Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna muzikālajā poēmā “Kā ābeļdārzs ir brīvība”, kas veltīta latviešu tautas brīvības sapņiem un cīņai par savu valsti, it īpaši notikumiem ap Jelgavu.

Latvītes tētis novadpētnieks nāk no Cesvaines, mammai rokdarbniecei ir saknes Latgalē. Latvīte priecājas par dažādību, kas izveidojusies ģimenē. Savijoties mammas latgalietes dabai un koptajām kristietības tradīcijām ar folkloru, ko savukārt vairāk pārstāv tētis, vecāki meitām devuši plašākas zināšanas un attīstījuši kritisko domāšanu. Savukārt Latvītes vīra dzimtā vieta meklējama Dobeles pusē. Abi iepazinušies Rīgā kopmītnēs, taču ģimeni, kurā aug divi bērni, izveidojuši Jelgavā. “Mācījos Cesvaines ģimnāzijā, tagad jau vidusskolā, kad 9. klasē atbraucu uz Jelgavu, lai piedalītos valsts mājturības olimpiādē. Ja nemaldos, tā notika Ekonomikas fakultātē. Bija rudens, laiks apmācies, pelēcīgs, ēkas un ielas pabriesmīgas, kovārņi Raiņa parkā… Kad pirms deviņiem gadiem vīrs mani atveda uz Jelgavu, biju pārsteigta, kā pilsēta attīstījusies. Mēs vēl paspējām nopeldēties nesakoptajā Pasta salā, bet pēdējā laikā viss ir mainījies, tāpat sakārtota promenāde. Man ir mazi bērni, ar ratiem esmu izstaigājusi visas taciņas,” stāsta Latvīte.

Visu rakstu lasiet 14.novembra “Zemgales Ziņās”

ZZ.lv ARHĪVS

“Kokle ir saruna ar sevi”

Kategorijas