Kas mums no pašvaldību teritoriju reformas?

Inga Goldberga, 13. Saeimas deputāte, Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētāja

2019. gada 10. novembris 15:32

891

Kas mums no pašvaldību teritoriju reformas?

Latgales kapos tikko aizvadīts Svecīšu vakars. Steidzīgos kapu kopējus sagaida Joņs, vienīgais netālā ciemata iedzīvotājs. Šodien viņam īsti svētki, būs ar ko parunāt, uzzināt jaunumus un pastāstīt kam pieder kārtējā svaigu ziedu noklātā kapu kopiņa. Sevi Joņs ironiski dēvē par ciemata mēru, piebilst, ka slikts gan viņš esot priekšnieks, jo visi no viņa aizbēguši.
Līdz pagasta pārvaldei vien kādi pāris kilometri, līdz novada centram 20. Vai uzlabosies Joņa dzīve pēc novadu reformas? Tas gan nav skaidrs. Rūpes par viņu līdz šim uzņēmās pagasta pārvalde, bet, kāda tā būs un vai vispār būs pēc novadu reformas, skaidrības nav. Novada centrā vēl palikušās slimnīcas liktenis nav zināms. Ja slimnīcu tomēr slēgs, uz reģiona centru, kas apmēram 100 kilometru tāluma viņš jau nebrauks. Maršruta autobusi nekursē sen, jācer, ka par pensiju piegādi nenāksies papildus maksāt. Joņam jau nav uz kurieni arī doties, ja nu vienīgi uz nabagmāju, kā viņš sauc sociālās aprūpes centru, bet visdrīzāk viņa pensijas arī tam nepietiks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā vienu no trūkumiem min to, ka pašvaldības nenodrošina mājas aprūpi, bet, apvienojot novadus, tā tiks nodrošināta. To, kā darbosies jaunie apvienotie novadi, noteiks apvienošanas plānos, bet tie vēl tikai taps.
Šis ir tikai viens piemērs, viens cilvēks ar savu dzīves situāciju un saistību ar konkrētu punktu Latvijas kartē. Daudzi uz sevis mēģinām piemērīt pēdējo deviņu mēnešu laikā slavināto administratīvi teritoriālo reformu. Un katram savs stāsts, uztraukums un cerības par to, kā robežu maiņa ietekmēs jau tā mainīgo ikdienu. Atbildes nav ne jaunajai ģimenei, kas tikko pārcēlusies uz reģionu, cerot uzsākt savu dzīvi novadā, ne skolotājam, kura skolu visdrīzāk slēgs.

Kāds labums valsts attīstībai?

Kamēr mūsu mērķi bija iestāties Eiropas Savienībā un NATO, aizmirsām pienācīgu uzmanību veltīt iekšpolitikai un valsts līdzsvarotai attīstībai. Lai arī vārdos nepārtraukti tika deklarēta reģionu attīstība, realitātē notika pretējais. Tagad šo kļūdu cenšamies labot, slēpjoties aiz teritoriālās reformas un visā neveiksmēs vainojot pašvaldības. Interesanti, ko šodien teiktu tie eksperti, kas savulaik aicināja nebūvēt ceļus uz reģioniem, apgalvojot, ka tad pa tiem aizbrauks pēdējie cilvēki. Ceļus nebūvēja, bet cilvēki vienalga aizbrauca.

2020. gada budžetā ir būtiski samazināts finansējums pašvaldību un reģionālajiem ceļiem. VARAM aprēķinājusi, ka reformas realizācijai ceļu tīkla sakārtošanai būs vajadzīgi 300 milj. eiro. Pati teritoriālā reforma, kas būtībā runā tikai par pašvaldību robežām, bez skaidriem attīstības instrumentiem neizmainīs situāciju Latvijā. Ar tiem resursiem, kas atbrīvosies, samazinot administratīvos izdevumus pašvaldībās, samazinot darbinieku un deputātu skaitu pašvaldībās vai slēdzot skolas, nepietiks, lai panāktu strauju ekonomiskās attīstības augšupeju. Tomēr, iespējas ir un atliek beidzot būt drosmīgiem un uzticēties Latvijas cilvēkiem un Nacionālajā attīstības plānā, kurš šobrīd nodots sabiedriskajai apspriešanai, paredzēt programmas visas valsts teritorijas vienmērīgai attīstībai.

Vai uzlabosies valsts pārvalde?

Valdībā, strādājot pie šādām izmaiņām, kas skar visus Latvijas iedzīvotājus, ir jāievēro svarīgi pamatnosacījumi. Pirmkārt, jātiek skaidrībā pašiem par to, kā jaunveidojamās valsts pārvaldes formas – pašvaldības – iekļausies kopējā valsts pārvaldes struktūrā. Otrkārt, jāspēj izskaidrot un argumentēti pamatot sabiedrībai nepieciešamās reformas. Treškārt, jāsagatavo nepieciešamos dokumentus tā, lai gaidāmās, ļoti nozīmīgās pārmaiņas, ir saprotamas un pamatotas. Ceturtkārt, nozaru reformām jābūt saskaņotām ar ieplānotām izmaiņām pašvaldību struktūrās un nedrīkst pieļaut iepriekšējo reformu laikā pieļautās kļūdas, kad izmaiņas pašvaldībās iet savu ceļu, bet nozares dzīvo savu.

Vai pašvaldību reforma var izdoties?

Veiksmīgas reformas formula ir pavisam vienkārša, bet prasa piepūli un izpratni no tās realizētājiem.
Pašvaldība ir svarīgs valsts pārvaldes elements. Un spēcīgs mehānisms ir tikai tad, kad visi sadarbojas un ir līdzvērtīgi partneri gan vietējā, gan valsts līmenī. Jauns vietējo pašvaldību likums ieviestu skaidrību un būtu pamats saturiskām diskusijām un pašvaldību finansējuma modeļa izstrādei. Piemēram, nodefinējot likumā funkcijas, kuras tiks nodrošinātas vistuvāk iedzīvotājam. Manuprāt, sociālā un fiziskā drošība jānodrošina pagastu līmenī. Pagastu līmenis ir arī tas, kur vislielākā loma kopienai. Izvirzot pagasta pārvaldnieku no sava vidus, iedzīvotāji organizēsies un līdz ar to uzņemsies atbildību par savas teritorijas attīstību.
Novadā ievēlētajiem deputātiem jāpārstāv visa novada teritorija. Rūpīga funkciju un uzdevumu revīzija, vienlaicīgi pakalpojumus padarot viegli saņemamus un saprotamus ļaus uzlabot kvalitāti, ieekonomēt līdzekļus.
Nedrīkst aizmirst, ka pašvaldību teritoriālā reforma, ir par cilvēkiem un viņu dzīvēm, nevis par kartē proporcionāli sazīmētām robežām un politiskajām spēlēm.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv ARHĪVS

Kas mums no pašvaldību teritoriju reformas?

Kategorijas