ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Liepājas "Piejūras slimnīca" Psihiatriskā klīnika nevēlas apvienoties ar "Slimnīcu "Ģintermuiža"" Jelgavā

LETA
Vietējās ziņas

2019. gada 7. novembris 21:25

1043
Liepājas "Piejūras slimnīca" Psihiatriskā klīnika nevēlas apvienoties ar "Slimnīcu "Ģintermuiža"" Jelgavā

VSIA "Piejūras slimnīca" Psihiatriskā klīnika, kas atrodas Liepājā, nevēlas apvienoties ar VSIA "Slimnīcu "Ģintermuiža"" Jelgavā un uzskata, ka var strādāt patstāvīgi, teikts "Piejūras slimnīca" Psihiatriskās klīnikas kolektīva izplatītajā vēstulē. 

"Piejūras slimnīca" Psihiatriskās klīnikas darbinieki vēstulē pauduši satraukumu par masu medijos izskanējušo informāciju par paredzamo slimnīcas reorganizāciju, proti, Psihiatriskās klīnikas pievienošanu "Slimnīcai "Ģintermuiža"". 

"Tā kā šis nav pirmais gadījums, kad mūsu iestādē tiek veiktas reorganizācijas, kā arī izteikti dažādi iespējamie risinājumi, esam patiešām noraizējušies gan par iestādes, gan paši savu, gan arī mūsu pacientu nākotni un galvenais - par iespēju pacientiem ārstēties, bet darbiniekiem bez liekiem satraukumiem veikt savu darbu," teikts vēstulē.

Klīnikas darbinieki norāda, ka viņi nesaprot to, ka ziņas par plānoto apvienošanos viņiem nākas uzzināt no televīzijas, un ka līdz šim nav saņemts neviens oficiāls slimnīcai adresēts dokuments par reorganizācijas procesu, vien no slimnīcas valdes saņemta mutiska informācija, ka Veselības ministrija (VM) plāno "Piejūras slimnīcas" Psihiatrisko klīniku pievienot "Slimnīcai "Ģintermuiža"", kas atrodas Jelgavā, proti, 182 kilometru attālumā.

"Slimnīcas kolektīvam nekādi nav saprotams šādas pievienošanas pamatojums, ja ar to domāts risināt, piemēram, mediķu trūkumu, kas tika minēts kā viens no reorganizācijas iemesliem. Abas slimnīcas atrodas lielā attālumā viena no otras, kas nenodrošina personāla pārvietošanās iespēju starp abām iestādēm. Ne slimnīcas personāls, ne administrācija nav saņēmuši skaidrojumus, aprēķinus vai kādu citu pamatojumu šādai reorganizācijai un apšauba tās ieguvumus," teikts vēstulē.

Viņi uzsver, ka ārstu psihiatru un bērnu psihiatru trūkums ir vērojams visā valstī un tas prasa nacionāla līmeņa veselības aprūpes un izglītības sistēmas izmaiņas, nevis sasteigtu un nepārdomātu risinājumu īstenošanu, kas šo problēmu neatrisinās. 

"Turklāt, jāatzīmē, ka, atšķirībā no "Slimnīca "Ģintermuiža"", spriežot pēc vakanču saraksta slimnīcas mājaslapā, "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā netrūkst ne vidējais (māsas), ne jaunākais (māsu palīgi) medicīniskais personāls," teikts vēstulē.

No abu slimnīcu mājaslapās publiskotās informācijas redzams, ka "Slimnīca "Ģintermuiža"" ilgtermiņa un īstermiņa kredītsaistības (aizņēmumi no kredītiestādēm) pagājušā gada 31.decembrī ir attiecīgi 8 986 964 eiro un 427 951 eiro. Turpretim "Piejūras slimnīca" ilgtermiņa un īstermiņa kredītsaistības pagājušajā gadā 31.decembrī bija attiecīgi 12 211 eiro un 7 531 eiro, ar tendenci samazināties 2019. gada pirmajā pusgadā - attiecīgi 12 211 eiro un 3 782 eiro.

Tātad "Slimnīca "Ģintermuiža"" kopējās kredītsaistības ir 477 reižu lielākas nekā "Piejūras slimnīca" parādsaistības. Arī abu iestāžu pašu kapitāli ievērojami atšķiras - "Slimnīcai "Ģintermuiža"" tas ir 2 955 064 eiro, bet "Piejūras slimnīca" tas ir 8 410 746 eiro pagājušā gada 31.decembrī, informē "Piejūras slimnīca" Psihiatriskās klīnikas kolektīvs.

Tādējādi var secināt, ka "Piejūras slimnīca" patlaban ir ievērojami labākā finansiālajā situācijā nekā "Slimnīca "Ģintermuiža"". Zināms, ka "Slimnīca "Ģintermuiža"" ir astoņu stundu, bet "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā septiņu stundu darba diena, kas, apvienojot iestādes, padarīs personāla atalgojuma stundas likmi mazāku, tādējādi pasliktinot strādājošo darba nosacījumus, norādīts slimnīcas kolektīva vēstulē.

Psihiatriskās klīnikas infrastruktūra ir labiekārtota, proti, veikti remonti, siltumefektivitātes uzlabošanas un citi pasākumi, neradot papildus parādsaistības iestādei, kas "Piejūras slimnīca" situāciju atšķir no "Slimnīca "Ģintermuiža"" objektīvās realitātes, kur labiekārtošana veikta uz valsts garantētā kredīta rēķina.

"Psihiatriskā klīnika ir uz attīstību vērsta mūsdienīga ārstniecības iestāde, kas strādā pēc labākajiem Rietumeiropas paraugiem. Turklāt tā ir vienīgā valsts psihiatriskās aprūpes iestāde Kurzemē, kas ik gadu nodrošina stacionāro un ambulatoro psihiatrisko aprūpi un rehabilitāciju 243 000 Kurzemes iedzīvotājiem, atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem šā gada 1.janvārī. Pērn mūsu klīnikā stacionāru palīdzību saņēmuši 1202 (t.sk. 1097 neatliekami, akūti stacionēti) pacienti ar psihiskās veselības traucējumiem. Ambulatoro apmeklējumu skaits "Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā 2018.gadā bija 16 013. Stacionāro gultasdienu skaits klīnikā 2018.gadā - 36 069 dienas, bet dienas stacionāra gultas dienu skaits - 21 393 dienas," skaidro klīnikas darbinieki.

Turklāt, lai turpinātu uzlabot, attīstīt un papildināt jau esošās ārstniecības, aprūpes un rehabilitācijas iespējas, klīnikai ir padomā piedāvāt jaunus pakalpojumus, kas varētu īstenoties, atbrīvojoties telpām, ja onkoloģisko palīdzību pārvirzītu uz SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", kā tas iecerēts. 

"Mūsu klīnikai ir papildus attīstības iespējas, nodrošinot tik nepieciešamo psihogerontoloģisko aprūpi, krīžu un neirožu ārstēšanu, kā arī ilglaicīgas sociālās aprūpes, rehabilitācijas un deinstitucionalizācijas pakalpojumus, kas gan Liepājā, gan visā Kurzemes reģionā ir ļoti pieprasīti," nākotnes plānus iezīmējuši klīnikas darbinieki.

"Piejūras slimnīca" Psihiatriskajā klīnikā strādā 147 darbinieki, kas sistemātiski paaugstina savu kvalifikāciju, tajā skaitā, iegūstot papildus izglītību. Pērn māsu palīgu izglītību ieguvuši 11 iestādes sanitāri un četras māsas ieguvušas bakalaura grādu medicīnā, kā arī iegūts viens maģistra grāds veselības vadības programmā Rīgas Stradiņa universitātē(RSU).

Šogad RSU māszinību maģistrantūras programmā studijas uzsākušas piecas garīgās veselības aprūpes māsas, bet māsu palīga profesiju apgūst un atjauno vēl deviņi klīnikas sanitāri. No 2018.gada sākuma līdz šā gada 30.oktobrim, pateicoties Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plānam 2019.gadam - 2020.gadam un tam sekojošajam finansējuma pieaugumam, klīnikā pieņemti 29 jauni darbinieki, vairākums - psihiatriskās rehabilitācijas nodrošināšanai, tajā skaitā divi ārsti - psihiatri.

"Klīnikā tiek realizēts pārrobežu projekts psihiatriskās rehabilitācijas attīstībai. Vēl viens šāda veida projekta pieteikums ir iesniegts konkursam. Tādējādi varētu turpināt psihiatriskās rehabilitācijas turpmāko attīstību un klīnikas infrastruktūras uzlabošanu. Vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka visā "Piejūras slimnīca" pastāvēšanas laikā kopš 2005. gada slimnīca ir godprātīgi un efektīvi pārvaldīta un strādājusi ar pozitīviem ekonomiskajiem rādītājiem, bez parādsaistībām, tādēļ pievienošanu kapitālsabiedrībai ar ievērojamu parādsaistību slogu uzskatām par apdraudējumu klīnikas turpmākajai pastāvēšanai ar sekojošu personāla situācijas pasliktināšanos un nopietnu apdraudējumu psihiatriskās palīdzības nodrošināšanai Kurzemes reģiona iedzīvotājiem," uzsvērts klīnikas darbinieku parakstītajā vēstulē.

Klīnikas mediķi, atsaucoties uz pētījumu datiem, norāda, ka mūsdienu sabiedrībā aizvien palielinās to cilvēku skaits, kam nepieciešams ārstēt dažāda veida psihiskās veselības traucējumus. 

"Gribam mēs to vai ne, bet šādu virzību diktē mūslaiku straujais un dinamiskais dzīvesveids, kā arī citi faktori. Tāpēc mūsu kā mediķu un aprūpes speciālistu pienākums ir gādāt, lai cilvēkiem šī palīdzība - vienalga: ambulatorā vai stacionārā - būtu saņemama maksimāli tuvu dzīvesvietai, drošā vidē un labos apstākļos. Atsaucoties uz veselības aprūpes kvalitātes programmas pamatnostādnēm, pacienta drošība un apmierinātība ir vieni no galvenajiem veselības aprūpes kvalitātes kritērijiem. Un mūsu kolektīvs šos kritērijus spēj nodrošināt, teikts darbinieku vēstulē. 

LETA jau ziņoja, Veselības ministrija (VM) plāno optimizēt pašreizējo slimnīcu tīklu, kā arī izskatīs iespēju iegūt valsts līdzdalību stratēģiski svarīgajās reģionālajās slimnīcās.

Specializēto slimnīcu vidū paredzēts reorganizēt Aknīstes psihoneiroloģisko slimnīcu, pievienojot to Daugavpils psihoneiroloģiskajai slimnīcai. Savukārt "Piejūras slimnīcā" sniegto onkoloģijas pacientu ārstniecību paredzēts koncentrēt Liepājas reģionālajā slimnīcā, savukārt psihiatrijas pakalpojuma nodrošināšana tiks koordinēta ar slimnīcu "Ģintermuiža".

Abos gadījumos - gan Aknīstē, gan Liepājā, kur atrodas "Piejūras slimnīca", - arī turpmāk tiktu sniegta psihiatrijas ārstniecība gan ambulatori, gan stacionāri.

VM iepriekš norādīja, ka uz Piejūras slimnīcas un slimnīcas "Ģintermuiža" apvienošanu tā raudzīsies no pakalpojumu kvalitātes viedokļa. Piemēram, Piejūras slimnīca saistībā ar speciālistu trūkumu jau iniciējusi atteikšanos no bērnu ārstniecības stacionārā. 

Ministrija iecerējusi attīstīt arī psihiatriskās aprūpes ambulatoros centrus. Tos gan plānots attīstīt uz esošo ārstniecības iestāžu bāzes, proti, Rīgā pagaidām plānoti trīs šādi centri, tāpat pa centram iecerēts nodrošināt Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. Šā gada vasarā VM teica, ka meklē risinājumus centra izveidošanai arī Valmierā.

Foto: no arhīva

 

 

 

 

 

Kategorijas

Kategorijas