ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Valdība plāno atzīt, ka Ziemeļu tilts Jelgavai būtu svarīgāks nekā dabas aizsardzības intereses tam pieguļošajā teritorijā

Gaitis Grūtups
Vietējās ziņas

2019. gada 21. oktobris 18:00

3660
Valdība plāno atzīt, ka Ziemeļu tilts Jelgavai būtu svarīgāks nekā dabas aizsardzības intereses tam pieguļošajā teritorijā

Otrdienas, 23. oktobra Ministru kabineta sēdei sagatavots rīkojuma projekts, kas plāno atzīt to, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības iecerētais Ziemeļu tilts pār Lielupi un Driksu, kas šķērso Pils salu, ir būtisks pilsētas ziemeļu daļas sociāli ekonomiskās attīstības nodrošināšanai. Valdības rīkojuma projekts apstiprina arī to, ka šīs būves sabiedriskā nozīme ir svarīgāka nekā dabas aizsardzības intereses šīs iespējamās būves teritorijā, kas ietver Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo teritoriju Natura 2000.

Jāpiebilst, ka rīkojuma projekts nav saistīts ar konkrētu lēmumu uzsākt būves īstenošanas projektu. Tā izmaksas pēc 2016. gada aplēsēm bija 30 miljoni eiro, bet vēlāk tās izauga līdz ievērojami lielākām summām – līdz pat simt miljoniem.

Ministru kabineta lēmumprojekta pamatā ir pēc Jelgavas pašvaldības pasūtījuma triju gadu laikā tapušais ietekmes uz vidi novērtējums, kura sabiedriskā apspriešana notika šopavasar. Saistībā ar tilta ekonomisko lietderību ietekmes uz vidi novērtējumā tiek minēts, ka pilsētas teritorijā esošā Lielupes un Driksas tilta tagadējā noslodze ir pārāk liela. Lielās ielas un Jāņa Čakstes bulvāra krustojumu, kura normālā kapacitāte ir 26 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī,  2017. gadā, vidēji ņemot, šo tiltu diennaktī šķērsoja 37,7 tūkstoši automašīnu. 2018. gadā šis skaitlis bija nedaudz mazāks - 35 tūkstoši. Tomēr pārslodze ir ievērojama. Pie Ziemeļu tilta būves argumentiem tiek minēts arī , ka ka pārāk tāls ir pilsētas apvedceļa tilts dienvidos (tas savieno Rīgas un Lietuvas šosejas)  Diennaktī to šķērso mazāk nekā 10 tūkstoši transportlīdzekļu. Saistībā ar Ziemeļu tilta sagaidāmo skādi dabas liegumam Pils salā un citviet (56,8 hektāru lielā teritorijā), tiek lēsts, ka to varētu aizstāt, nosakot dabas liegumu līdzīgā teritorijā. Pie argumentiem par labu tiltam minēts fakts, ka tas tika plānots vēl padomju laikos - 1959. gadā, kā arī vīzija, ka līdz ar tilta uzbūvēšanu uzņēmējdarbība varētu attīstīties vecā lidlauka teritorijā.

Valdības sēdei sagatavotajā dokumentā minēts, ka atsauksmes uz minēto ietekmes uz vidi novērtējumu ir sniegušas arī trīs nevalstiskās organizācijas – Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Latvijas Dabas fonds un biedrība “Jelgavas attīstībai”. Tajās paustas bažas par sagaidāmo ietekmi uz Dabas lieguma teritoriju, kā arī par trokšņa un gaisa piesārņojuma lieluma palielināšanos teritorijās, uz kurām paredzēts novirzīt transporta plūsmas.

Biedrība “Jelgavas attīstībai” spriež, ka pagaidām nav pietiekami izpētīts ekonomiskais pamatojums tilta būvēšanai. Nav noskaidrots, cik no autovadītājiem, kas pagaidām šķērso pārslogoto Lielupes un Driksas tiltu pie pils, būtu gatavi mainīt savu paradumu un šķērsot upes pa Ziemeļu tiltu. Biedrība jautā, kāpēc jauno tiltu plānots būvēt tieši ar divām transporta joslām. Arī šajā jautājumā, pēc biedrības domām, trūkst pētījumu.  Ziemeļu tilta būvi atbalsta kūdras un tās produktu ražošanas uzņēmuma “Laflora” vadītājs Uldis Ameriks.   

Lai Ziemeļu tilta būvēšanai varētu piesaistīt ES finansiālo atbalstu, to vēl skatīs Eiropas Komisija. 

Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas