Purva bagātības izmanto, saudzējot un aizsargājot dabu
Kūdras ieguvei Latvijā ir sena vēsture,
ziņas par to var atrast jau no 17.gadsimta. Sākotnēji kūdra tika izmantota
apkurei, dažādu produktu uzglabāšanai un sausajās tualetēs. Mūsdienās kūdra ir
viena no mūsu valsts dabas bagātībām. Tā ir pasaulē visplašāk izmantotais
substrāts dažādu augu audzēšanai. Latvijā iegūst apmēram trešo daļu no Eiropā
profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Gulbenes novadā kūdras
ieguvei ir platības četrās atradnēs: Gaujaslīču (Kaudzīšu) purvā Rankas
pagastā, Cepļu purvā Lejasciema pagastā, Salenieku purvā Litenes pagastā un
Lielajā Mārku (Ušuru) purvā Daukstu pagastā. SIA “Ušuru kūdra” Lielajā Mārku
purvā veiksmīgi izstrādā ne tikai kūdru, bet arī audzē un pārstrādā dzērvenes.
Turklāt saimnieciskā darbība notiek blakus dabas liegumam. Uzņēmuma 121 hektāra
plašajās kūdras atradnēs tiek iegūta frēzkūdra, ko izmanto lauksaimniecībā.
SIA “Ušuru kūdra” - izņēmums darbībai liegumā
Kopš 1999.gada Lielais Mārku purvs ir dabas liegums. Tas tika izveidots, kad
kūdras ieguve tur jau notika, tāpēc šī teritorija liegumā nav iekļauta. Dabas
liegumam nav izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kā arī individuālie
izmantošanas un aizsardzības noteikumi. Tas varētu liecināt, ka šajā teritorijā
nav nopietnu problēmu, jo noteikumus izstrādā tām teritorijām, kur saduras
dažādas intereses un nepieciešami pasākumi, lai salāgotu dabas aizsardzības un
saimnieciskās intereses. Latvijā šis nav vienīgais gadījums, kad īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas robeža noteikta tieši gar kūdras ieguves vietu.
Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās kūdras ieguve ir aizliegta, izņemot dažus
gadījumus. Kūdras ieguves aizliegums saistīts ar sugu un biotopu aizsardzības
likumu, likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un uz šo likumu
pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Kūdras ieguve tiek pieļauta
tikai trīs aizsargājamās teritorijās: Papes dabas parkā, dabas liegumā “Sedas
purvs” un Gaujas nacionālajā parkā, to neitrālajās vai ainavu aizsardzības
zonās. “Sedas kūdras purvā, kas atrodas liegumā, darbību ierobežo individuālie
noteikumi un zonējums. Kūdras ieguve ir iekļauta neitrālajā zonā,” precizē Kūdras
ražotāju asociācijas projektu vadītāja Dace Ozola. Ja tagad kūdras ieguve
tiek plānota blakus vai tuvu “Natura 2000” teritorijai, kas iekļauta Eiropas
nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā, tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums
un pēc tā izvirzīti papildu nosacījumi. Piemēram, tiek noteikta dažus metrus
plata josla, kurā ir jāsablīvē kūdra, lai neskartajā purva daļā netiktu
pazemināts gruntsūdens līmenis. Tāpat kūdras ieguvējam ir jāveic pazemes ūdeņu
monitorings, lai varētu novērtēt kūdras ieguves ietekmi uz piegulošajām
teritorijām. Pēc kūdras ieguves pabeigšanas ieguvējam ir pienākums veikt
rekultivāciju. Tas dod ekonomisko ieguvumu, kā arī ir videi draudzīgs
rekultivācijas veids no klimata pārmaiņu mazināšanas aspekta.
Siltumnīcefekta gāzu emisijas no dzērveņu stādījumiem ir vairākas reizes
zemākas nekā, piemēram, no aramzemes, kurā audzē dārzeņus vai labību.
Kūdra ir vajadzīga, lai nodrošinātu pārtiku
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere stāsta, ka
93 procentus no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Pagājušajā gadā kūdra tika
eksportēta uz 112 valstīm. Latvijā ir maz lielu dārzniecību. Turklāt dārzeņu
audzētāji, piemēram, “Getliņi”, “Mārupe” audzēšanā izmanto akmensvati.
Acīmredzot tā ir lētāka, toties kūdra ir materiāls, kuru var izmantot
atkārtoti. Turklāt kūdru iestrādā augsnē, tādējādi to uzlabojot. Savukārt
akmensvate rada atkritumus, kas rada problēmas pēc tās izmantošanas,” skaidro
I. Krīgere. Latvijā arvien vairāk audzē koku stādus, izmantojot kūdru. I.Krīgere
uzsver, ka asociācija labprāt atbalstītu to, ka visa saražotā kūdra paliek
Latvijā, jo no tās var ražot dažādu veidu substrātus, ko izmanto dārzeņu,
dekoratīvo stādu audzēšanā. “To visu varētu izmantot Latvijā, bet diemžēl šeit
nav tik silts klimats kā Vācijā, Holandē, Itālijā. Tagad klimats mainās un pie
mums paliek siltāks, arī ziemas nav vairs tik aukstas, tas nozīmē, ka Latvijā
veiksmīgi varētu attīstīt dārzkopību un dekoratīvo augu audzēšanu,” uzskata
I.Krīgere. Viņa atzīst, ka kūdru, protams, izmanto arī mazdārziņu un siltumnīcu
īpašnieki, taču tas nav liels apjoms. “Kūdra ir vajadzīga, lai nodrošinātu
pasaules iedzīvotājus ar pārtiku, jo tajā var izaudzēt dārzeņus,” uzsver
I.Krīgere. Dārzkopībai izmanto kūdru, ko iegūst augstajos purvos, kāds ir arī Lielais
Mārku purvs. “Šī kūdra ir mazāk sadalījusies, tai ir lielākas ūdens uzsūkšanas
spējas. Turklāt šī kūdra ir vieglāka un poraināka, jo satur vairāk gaisa, tāpēc
nodrošina augiem labvēlīgākus augšanas apstākļus. Tiesa, ir arī augi, kuriem
piemērotāka ir vairāk sadalījusies kūdra no zemajiem purviem, taču to izmanto
daudz mazāk,” skaidro I.Krīgere. Savulaik kūdru izmantoja arī
apkurei, bet situācija mainījās divtūkstošo gadu sākumā, kad ar kūdru beidza
kurināt TEC 2. “Līdz tam 80 procenti kūdras tika ražoti apkurei, bet tagad
tikai apmēram trīs procenti tiek patērēti enerģētikā. Apkurei kūdru izmanto,
piemēram, Līvānu kūdras fabrikā. Tur ražo kūdras granulas, ko izmanto savām un
apkārtējo ciemu privātmāju vajadzībām. Kad ziemā trūkst šķeldas, tai līdz 20
procentiem var piejaukt kūdru, kas ir labs blakusprodukts degšanas iekārtām, jo
tās attīra,” norāda I. Krīgere. Pašlaik Latvijā kūdra tiek
izstrādāta 24 000 hektāru platībā un nav paredzēts ieguves platības palielināt.
“Ir jāsabalansē dabas aizsardzība ar saimniecisko darbību, tāpēc nevar strauji
palielināt kūdras izstrādes platības. Nozares uzdevums ir saglabāt esošo kūdras
izstrādes apjomu 30–50 gadu perspektīvā,” uzsver I.Krīgere.
Fakti
◆ Purvi klāj 10 procentus no
Latvijas teritorijas, savukārt 10 procentos purvu notiek kūdras ieguve. ◆ Latgalē ir lielākais kūdras
atradņu apjoms – 31%.
◆ Latvijā kūdras atradnēs ir
uzkrājušies 1,5 miljardi tonnu kūdras. Gada laikā kūdras slānis purvā pieaug
vidēji par
2 milimetriem. Tā gadā uzkrājas 1,6 miljoni tonnu kūdras.◆ 93 procentus no Latvijā iegūtās
kūdras eksportē.
2018. gadā kūdru eksportēja uz 112 valstīm.◆ 95 procentus no iegūtā kūdras apjoma
izmanto dārzkopībai.
◆ Kubikmetrā kūdras var izaudzēt
7000 dārzeņu stādu, no kuriem var iegūt 16 tonnas gurķu vai 32 tonnas tomātu,
6000 koku stādu, ar kuriem var apstādīt 3 hektārus meža.
Avots: Latvijas Kūdras ražotāju asociācija
Šoruden – laba raža
Ne tikai Gulbenes novadā, bet arī aiz tā robežām SIA “Ušuru kūdra” ir
plašāk pazīstama ar zīmolu “Ušuru dzērvenīte”. Uzņēmums četru hektāru platībā
audzē lielogu dzērvenes. Tās novāc un pārstrādā uzņēmuma cehā. Kopš 2015.gada
“Ušuru dzērvenītes” produktiem ir EKO sertifikāts.“Dzērveņu raža šoruden ir
ļoti laba, it sevišķi ņemot vērā, ka pērn ogu nebija, jo sausuma dēļ aizkalta
ziedi. Šajā pavasarī varējām ziedus pasargāt no salnām, jo ir laistīšanas
iekārta. Uz lauka ir termometri, un ar īsziņu telefonā saņemam informāciju, ja
ir plus četri grādi. Tad dzērvenes tiek laistītas. Atšķirībā no pavasara salnām
rudenī tās ogām gandrīz nekaitē,” stāsta uzņēmuma ražošanas daļas vadītāja
Veneta Čipa. Ušuru purvā tiek audzētas Amerikas lielogu dzērvenes
‘Stevens’. Tā ir ļoti auglīga un ražīga šķirne, kā arī izturīga. Tas ir
svarīgi, jo uzņēmums dzērvenes audzē bioloģiski. “Man nav zināms, ka vēl kaut
kur dzērvenes audzētu bioloģiski. Dzērveņu stādījumi tāpat kā jebkura kultūra
ir jākopj, citādi ogu ražas nebūs. Pavasarī ir jānogriež stīgas, mulčējam ar
kūdru, lai mulčas kārta būtu divi trīs centimetri. Netiek dots nekāds mēslojums
labākai ražai. Ir iespējams dot bioloģisko mēslojumu, bet tas ir ļoti dārgs,
tāpēc pagaidām iztiekam,” skaidro V.Čipa. Lai atvieglotu dzērveņu novākšanu, ir
paredzēts iegādāties ogu kombainu. Tiesa, kombains pilnībā neaizstās roku
darbu.Šajā nedēļa dzērveņu lasīšana uzsākta ar rokām pašu spēkiem. Tas ir ilgs
process un turpināsies visu mēnesi. V.Čipa uzsver, ka dzērvenes var sākt lasīt
tad, kad tām ir brūnas sēkliņas. Nenogatavojušās ogas nav ieteicams ievākt.
Trīs dienās nolasīta apmēram pustonna dzērveņu, bet kopējā raža varētu būt
apmēram 30 tonnas. Līdz ar novākšanu sākas ogu pārstrāde. Kastēs salasītās ogas
tiek nogādātas glabātavā, kur tās pārlasa. “Dzērvenes sagatavojam dažādos
veidos – gan svaigas, gan izspiestas sulā, gan sažāvētas sukādēs. Ir divu veidu
sīrupi, kā arī dzērvenes savas sulas sīrupā un želejā, kam nav izmantots
želatīns. Dažādi produkcijas veidi ir iekļauti dāvanas komplektā,” komentē
Veneta. Viņa uzsver, ka sevišķi pieprasīta ir dzērveņu sula tetrapakās, jo to
ir ērti lietot, turklāt sula pēc iesaiņojuma atvēršanas ilgi nebojājas. Visu
produkciju pārstrādes cehā sagatavo trīs strādnieces,” skaidro
V.Čipa. Pirms gada “Ušuru dzērvenītes” produkciju pārdeva uzņēmuma veikaliņā
Gulbenē, bet tagad tā vairs nav. Kur dzērveņu produkciju varēs iegādāties
turpmāk, pagaidām nav zināms, bet tā visa ir paredzēta vietējam tirgum.
Komentārs
Mīti un patiesība par saimniekošanu
īpaši aizsargājamās dabas teritorijās
Ar saimniekošanu un uzņēmējdarbības attīstību īpaši aizsargājamās dabas
teritorijās (ĪADT) diemžēl saistās ļoti daudz mītu. Ļoti bieži tiek pārprastas
normatīvo aktu prasības un uzņēmēji vai potenciālie uzņēmēji uzskata, ka
aizliegumi ir stingrāki nekā patiesībā, lai gan īpašnieki paši nezina un nav
nemaz interesējušies, kādi saimnieciskās darbības ierobežojumi pastāv. Daudzi
vienkārši dzīvo ar apziņu, ka viss aizliegts, un tiek kultivēti mīti, ka,
piemēram, nacionālajos parkos uzņēmējdarbība vispār nav atļauta, lai gan šis
mīts nevar būt tālu no patiesības.Reizēm, zinot, ka kaut kādai darbībai
nepieciešamas saņemt atļauju, potenciālie uzņēmēji nedara neko un atļauju pat
nemaz neprasa, jo dzīvo ar pārliecību, ka atļauju valsts iestādes nedos, lai
gan gadījumi, kad atļaujas netiek izsniegtas, ir ārkārtīgi reti. Ja arī ir kādi
ierobežojumi, tad Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar uzņēmēju meklē
risinājumus un kompromisu, nosacījumu izpildi, lai varētu attīstīties.Jāatzīst,
ka reizēm arī grēkojam no savas puses un, iespējams, atsevišķas situācijas
netiek pietiekami izskaidrotas vai juridiskā valoda ir grūti uztverama, taču
arī pārvaldē daudzi jautājumi tiek sakārtoti un ikdienas darbā pārvaldes
speciālisti nāk pretī ikvienam, kas ir gatavs sadarboties un strādāt dabai
draudzīgi.Saimniekojot ĪADT, nereti problēmas rada nesakārtotās īpašumtiesības
– šis faktors gan ir aktuāls ne tikai aizsargājamā dabas teritorijā, bet arī
ārpus tām. Vienlaikus bieži vien ir situācijas, kad potenciālie uzņēmēji
nav elastīgi un negrib pieņemt jaunas idejas vai meklēt jaunas nišas, kā
saimniekot un dzīvot ĪADT. Ir situācijas, kad tiešām ir aizliegumi un nav
iespēju izvēlētajai saimnieciskajai darbībai, bet vairumā gadījumu ir dažādas
iespējas, ko var izmantot.Katras ĪADT atļautās un aizliegtās darbības ir
definētas vai nu speciāli šai teritorijai radītajos izmantošanas un
aizsardzības noteikumos, vai Ministru kabineta “Īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju vispārējos aizsardzības un izmantošanas noteikumos”. Kopumā
nosacījumi un aizliegumi ir vērsti uz dabisku ekosistēmu saglabāšanu, piemēram,
mazāk intensīva vai aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegums apmežot vai
apart dabiskus zālājus, nosacījums saglabāt purvus un citus mitrājus, dabisko
ūdensteču un ezeru saglabāšana. Nosacījumi atkarīgi arī no katras teritorijas
zonējuma – vai tā ir dabas lieguma zona, rezervāta vai ainavu aizsardzības
zona. Pēdējā no tām aizņem proporcionāli lielāko daļu ĪADT platības, un šajā
zonā ierobežojumi saimnieciskajai darbībai ir minimāli.Pasaulē šajā ziņā
eksistē dažādas pieejas, Latvijā diemžēl dažādi ierobežojumi noteikti ar
noteikumu, normatīvo aktu palīdzību. Ir valstis, kur regulējums tiek veidots ar
brīvprātīgajiem līgumiem, tas ir, lielākie zemju īpašnieki vienojas ar valsti
par to, kā konkrētajā ĪADT saimniekos, kādi nosacījumi tiks ievēroti, un
nekādas papildu kompensācijas no valsts par to netiek maksātas, jo uzņēmēji
saredz aizsargājamajās teritorijās sev jaunu biznesa nišu. Kā piemērs jāmin
Itālija, kur “Natura 2000” teritorijās ar šo principu pamatā tiek veidota liela
daļa dabas aizsardzības plānu. Taču jāatzīst, ka gandrīz visur pasaulē dabas
aizsardzība un saimnieciskā attīstība tiek pretnostatīta un bieži vien
konfliktē.
Latvijā ir šādas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas:
◆ 4 nacionālie parki (Slīteres, Ķemeru, Gaujas un Rāznas), kas ir plaši apvidi, kur tiek aizsargātas dabas vērtības, ainaviskās vērtības un kultūrvēsturiskais mantojums, vienlaikus veicot zinātnisko izpēti, izglītošanu un atpūtas organizēšanu;◆ 1 biosfēras rezervāts (Ziemeļvidzemes) – plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas, nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību;◆ 42 dabas parki, kas sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, piemēram, Gaiziņkalns. Dabas parki ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai;◆ 9 aizsargājamo ainavu apvidi, piemēram, Veclaicene, kas ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide;◆ 261 dabas liegums – teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības;◆ 4 dabas rezervāti (Teiču, Krustkalnu, Grīņu un Moricsalas), kas ir teritorijas ar gandrīz neskartu dabu, kur uzturēties drīkst tikai ar īpašām atļaujām zinātniskās izpētes vajadzībām, lai nodrošinātu dabas procesu netraucētu attīstību;◆ 7 aizsargājamās jūras teritorijas.
— Gita Strode, Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja
Foto: Gatis Bogdanovs
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”