Zemgales pašvaldību vadītāji pauž neapmierinātību par plānotajām izmaiņām dabas resursu nodokļa sadalē
Zemgales pašvaldību vadītāji ir neapmierināti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rosinātām izmaiņām dabas resursu nodokļa sadalē, pēc Zemgales attīstības padomes sēdes aģentūru LETA informēja Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) sabiedrisko attiecību speciālists Juris Kālis.
Sēdē uzklausītas Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta pārstāves Andžela Pētersone un Helēna Rimša, kuras prezentēja patlaban sabiedriskajā apspriešanā esošo Nacionālās enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam, kura galvenā virzība ir uz klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību. Uzklausot ziņojumu, Zemgales pašvaldību pārstāvji pauda neapmierinātību par valdības ieceri turpmāk liegt pašvaldībām izmantot dabas resursu nodokļa ieņēmumus, par ministrijas gausu rīcību jaunu, progresīvu normatīvo aktu izstrādē un ieviešanā, "tādējādi atpaliekot no kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sasniegtā".
Tāpat, pēc Kāļa teiktā, pašvaldību līderi ministrijas pārstāvju uzmanību vērsa uz novārtā atstāto valsts atbalstu termālu ūdeņu resursu izmantošanā, ar ko vairākas Zemgales pašvaldības esot sevišķi bagātas. Pašvaldības kā nepietiekamu un neefektīvu uzlūko arī valsts resoru - nozaru ministriju - savstarpējo sadarbību daudzu kompleksu jautājumu risināšanā.
Sēdē arī nolemts sākt ZPR Attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādi. Jaunā dokumenta izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar VARAM un citu valsts institūciju pārstāvjiem, reģiona pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un kaimiņu plānošanas reģioniem. Apstiprinātajā darba uzdevumā minēts, ka topošajā dokumentā būs ietverts pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkums, tendences un prognozes, rīcību kopums reģiona ilgtermiņa stratēģisko mērķu un prioritāšu īstenošanai, kā arī būs noteikta programmas īstenošanas uzraudzības kārtība.
Darba pirmajā fāzē līdz nākamā gada martam, izveidojot tematiskās darba grupas un piesaistot atbilstīgo nozaru speciālistus un viedokļu līderus, kā arī pašvaldību plānošanas speciālistus, galvenokārt notiks pašreizējās apdzīvojuma struktūras, uzņēmējdarbības, inovāciju ieviešanas, vides, izglītības, veselības, kultūras, transporta un mobilitātes situācijas, kā arī citu plānošanas dokumentu analīze, taču intensīvāks darbs turpināsies nākamajā gadā, kad valstī būs apstiprināts Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam. Programmas izstrādi pilnībā pabeigt plānots 2021.gada pavasarī.
LETA jau ziņoja, ka VARAM rosina mainīt dabas resursu nodokļa likmes, ieņēmumu pārdales proporciju starp valsti un pašvaldībām un novirzīt līdzekļus arī ar vides jautājumiem nesaistītiem mērķiem.
Tostarp VARAM iesaka no 4,5 līdz 15 eiro par tonnu pakāpeniski paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi par oglekļa dioksīda (CO2) emisijām, lai tās samazinātu. Tāpat rosināts no 0,55 līdz 0,83 eiro par tonnu palielināt dabas resursu nodokli par kūdras ieguvi un atcelt dabas resursu nodokli par CO2 emisijām atbrīvojumu kūdras izmantošanai stacionārajās tehnoloģiskajās iekārtās.
Grozījumi paredz arī paaugstināt dabas resursu nodokļa likmi no 10,65 līdz 21,3 eiro par tonnu par akmeņoglēm, koksu un lignītu līdz līmenim, kāds tiek paredzēts mazutam atbilstoši Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajam priekšlikumam par akcīzes nodokļa palielināšanu, ņemot vērā abu kurināmo kaitīgo ietekmi uz vidi un salīdzinoši augsto CO2 emisijas faktoru. Tāpat VARAM ieskatā jāatceļ atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par akmeņoglēm, koksu un lignītu, tos izmantojot elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, jo akcīzes nodokļa atbrīvojumu nepiemēro dabasgāzei, ja to izmanto elektroenerģijas ražošanā vai koģenerācijā, tāpat ir plānots atteikties no šāda atbrīvojuma piemērošanas arī naftas produktiem, ja to izmanto minētajiem mērķiem.
Lai veicinātu saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apmēru, VARAM piedāvā paaugstināt dabas resursu nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu. Sadzīves atkritumu apglabāšanai likme varētu pieaugt no 50 līdz 60 eiro par tonnu 2021.gadā, kā arī līdz 65 eiro par tonnu 2022.gadā. Savukārt bīstamo atkritumu apglabāšanai likmi 2021.gadā plānots paaugstināt no 50 līdz 70 eiro par tonnu, bet 2022.gadā - līdz 75 eiro par tonnu.
Ministrija piedāvā noteikt arī jaunu dabas resursu nodokļa objektu - atkritumu sadedzināšana, no 2021.gada ieviešot likmi 15 eiro apmērā par tonnu.
LDDK ir dibināta 1993.gadā, un patlaban tās biedri nodarbina 44% Latvijas darba ņēmēju. LDDK ir sociāli - ekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai.
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”