Plāno vēlēšanas apvienotajās pašvaldībās, bet tagadējās briest pretestība

2019. gada 11. oktobris 13:35

456

Plāno vēlēšanas apvienotajās pašvaldībās, bet tagadējās briest pretestība

Pildot Saeimas un valdības uzdevumu īstenot administratīvi teritoriālo reformu (ATR), Jura Pūces vadītā Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā. Saskaņā ar ministrijas piedāvājumu deputātu skaits Latvijas pašvaldībās varētu samazināties no 1614 (tie ir ievēlēti tagad pastāvošajās 119 pašvaldībās) līdz 705 (36 plānotajās, daudzviet apvienotajās pašvaldībās). Tādējādi deputātu skaits samazinātos par 56 procentiem. Jelgavā, Jelgavas novadā un Ozolnieku novadā, kur kopā ir 47 deputāti, apvienojot šīs trīs pašvaldības, paliktu 23 deputāti.
VARAM skaidro, ka grozījumi vēlēšanu likumā nepieciešami arī, lai nodrošinātu konkurētspēju ievēlējamo deputātu kopumam un radītu iespējas nodalīt lēmējvaru no izpildvaras.
VARAM izstrādātie grozījumi paredz, ka tajās pašvaldībās, kur pēc reformas būs līdz 30 000 iedzīvotāju, strādās 15 deputātu, bet pašvaldībās ar 30 001–60 000 iedzīvotāju – 19. Pēc VARAM aprēķiniem, deputātu skaitam samazinoties par 56 procentiem, gadā tiktu ietaupīti 1,05 miljoni eiro.
Plānots, ka tagadējās pašvaldību domes darbu turpinās līdz 2021. gada jūnija pašvaldību vēlēšanām. VARAM atgādina: lai 2021. gada pašvaldību vēlēšanas notiktu jauno novadu robežās, pašreizējo pašvaldību domēm līdz 2020. gada 1. decembrim jāsasauc visu apvienojamo pašvaldību deputātu kopsapulce un kopā jāievēl apvienotās pašvaldības vēlēšanu komisija. Ja deputātu kopsapulce līdz 2020. gada 1. decembrim tādu neizveido, to iecels Centrālā vēlēšanu komisija.
Saistībā ar VARAM aktivitātēm ATR virzienā “Ziņas” lūdza vairākus Jelgavas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada deputātus paust savu viedokli.

Jo mazāk deputātu, jo mazāk demokrātijas

Andris Rāviņš, Jelgavas domes priekšsēdētājs
Valdības darbība spilgti izceļas ar nihilismu pret valsts iedzīvotājiem. Tiek pieņemti no tiesiskuma puses apšaubāmi un nepamatoti lēmumi, bez pierādījumiem nelikumīgās darbībās vainotas un no darba atstādinātas amatpersonas, neatgriezeniski grauta valsts, tās institūciju un iestāžu reputācija. Lielbritānijas analītiķu ikgadējais pasaules valstu demokrātijas indeksa pētījums liecina – Latvija ir to valstu saraksta vidū, kurās demokrātija saucama par problemātisku jeb kļūdainu. Latvijas problēma ir mazattīstīta politiskā kultūra, zems iedzīvotāju līdzdalības līmenis politikā un pārvaldībā. Publiski tiek runāts par centieniem attīstīt demokrātiju, taču darbi, piemēram, lēmums par deputātu skaita samazināšanu, liecina par pretējiem procesiem. Proti, tiek mazināta dažādu Latvijas teritoriju iedzīvotāju iespēja piedalīties pašpārvaldē, samazināta iespēja iedzīvotājiem paust savu nostāju vienā vai otrā jautājumā, jo ikviens deputāts ir noteiktas iedzīvotāju daļas ievēlēts, tātad – viedokļa nesējs.
Valsts pārvaldes reforma ir nepieciešama, un pie tā strādāts jau vairākus gadus. Tikai rodas jautājums – cik pareizi to sākt ar pašvaldību likvidēšanu? Mums saka, ka ar pašvaldību deputātu skaita samazinājumu būs iespēja ietaupīt nedaudz vairāk kā miljonu. Taču valsts pārvaldē ietilpst arī parlaments, ministrijas. Varbūt jāpadomā par Saeimas vai ministriju darba optimizēšanu?
Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pants nosaka vietējās varas teritoriju robežu aizsardzību, tas ir, vietējās varas teritoriju robežu izmaiņas nav atļauts izdarīt bez iepriekšējas konsultēšanās ar attiecīgo vietējo varu. VARAM organizētā apspriešanās ar sabiedrību realitātē ir butaforiska un nav savietojama ar jēdzienu “demokrātija”.

Piesaukt igauņus nav pamata

Uldis Ainārs, Ozolnieku novada domes deputāts
Samazinot deputātu skaitu un nepalielinot tiem atalgojumu, protams, samazināsies valsts pārvaldes izdevumi. Tie ir proporcionāli lielumi – tas būtu saprotams jau tiem, kas mācās sākumskolā. Nepieņemami ir tas, ka VARAM veidotajā un nodokļu maksātāju apmaksātajā publicitātes kampaņā tiek noklusēts, piemēram, kāds ir ATR mērķis. Ja tas “ir risināt arvien augošo plaisu starp laukiem un pilsētām” (par to liecina citāts no 2019. gada OECD ekonomikas pārskata par Latviju, kas rotā VARAM mājaslapas teritoriālās reformas sadaļu), tad VARAM sagatavotajos reformu pamatojošos dokumentos man neizdodas atrast, kur tas tiktu izklāstīts. Iespējams, lai izvairītos no politiskās atbildības, lai reformas rezultātus nevarētu izvērtēt, tiek lietots vārds “risināt”.
Ja valdošās koalīcijas mērķis būtu mazināt (ne tikai risināt) plaisu starp laukiem un pilsētām, tad vismaz divus miljonus eiro varētu atrast, nosakot Saeimas deputātiem tādu pašu atalgojumu kā kolēģiem laukos – pašvaldību deputātiem (6,4 eiro par stundu). Lai to paveiktu, vajadzētu tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā koeficientu, ko izmanto Saeimas deputātu mēnešalgas noteikšanai, no 3,2 izmainīt uz 1,2.
Jāatzīst, ka par teritoriālo reformu tiek publicēti apmaksāti reklāmraksti. Arī portālālā zz.lv varēja izlasīt reklāmrakstu “Igaunijas pieredze: mazāk pašvaldību, lielāka teikšana un pārticība”. Tajā netiek skaidrots, ka Igaunijā veiktā reforma nemaz nav līdzīga Latvijā plānotajai. Tikai iedziļinoties, var saprast, ka kritēriji pašvaldību teritoriju izveidošanai Igaunijā bija 5000 iedzīvotāju, nevis iepriekš sazīmētas kartes kā Latvijas gadījumā. Vilkt paralēles ar Igaunijas reformu pie uzzīmētajām kartēm, manuprāt, nav pamata.

Ja deputātus tur neziņā, tad dome nav vajadzīga

Kārlis Rimša, Jelgavas novada domes deputāts
Ja reģionālās reformas “tanks’’ ministra Jura Pūces vadībā turpinās braukt kā līdz šim, neko neredzot, neuzklausot un pēc būtības neatbildot uz pretenzijām, tad ir pilnīgi bezjēdzīgi diskutēt un izteikt viedokli par iespējamo nākamās formācijas pašvaldību deputātu skaitu.
Ja ministrija joprojām uzskata, ka iedzīvotāju aptaujas par iespējamo reformu Ikšķiles, Jelgavas un Ozolnieku novadi rīkoja nepareizi un pat nelikumīgi, kādēļ ministrija vēl joprojām nav piedāvājusi savu, visām pašvaldībām vienotu, sabiedrības viedokļa izzināšanas formu?
Medijos, tostarp valsts apmaksātajos sabiedriskajos medijos, notiek masīvs uzbrukums pašvaldībām. Vai tiešām absolūti visas līdzšinējās pašvaldības ir vienīgais valsts attīstību bremzējošais faktors?
No savas līdzšinējās sešu gadu deputāta darba pieredzes – ja domes deputāti tiek “baroti” ar nepilnīgu un pat sagrozītu informāciju, ja lēmumus izšķir viens vai daži tam vienam tuvi stāvošie, tad ir pilnīgi lieki uzturēt tādu institūciju kā dome. Ievēlam novada vai pilsētas vecāko ar dažiem vietniekiem, un tad viņi arī ir tie, kas tiešām būtu atbildīgi par visu attiecīgajā teritorijā notiekošo.

Reforma būtu pamatota ar būtiskiem nosacījumiem

Rita Vectirāne, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietniece
Manuprāt, ATR būtu pamatota, ja tās īstenošanā tiktu ievēroti būtiski nosacījumi. Pirmkārt, būtu vajadzīga pamatīga esošā stāvokļa sociāli ekonomiskā analīze. Tiešām Jelgavā un Jelgavas novadā iedzīvotāju skaits samazinās, samazinās arī nodarbināto skaits un aug senioru īpatsvars sabiedrībā. Cerīgi piezīmēt, ka Jelgava ir īpaša ar to, ka mums palielinās bērnu skaits. Tomēr sabiedrībā saglabājas zināmas tendences, un saistībā ar to būtu jārod risinājums, tostarp labāks pārvaldības modelis. Taču ministra Jura Pūces piedāvājumā tagadējā stāvokļa analīze iztrūkst. Tādēļ arī trūkst ticības, ka, mainot pašvaldību robežas, radīsies priekšnoteikumi iedzīvotāju labklājības kāpumam.
Tas, ka, īstenojot ATR, samazināsies pašvaldību deputātu skaits, ir Pūces piedāvājuma viegli redzamā daļa. Es domāju, ka mūsdienu IT laikmetā ar 23 deputātiem 47 vietā būtu pietiekami. Taču sevišķi lauciniekiem būtu jāredz, kā mainīsies viņu ikdienas dzīve, vai saglabāsies pagastu pārvaldes un kādas funkcijas tiks centralizētas. Jelgavai pievienojot divus novadus, vienmēr būs dilemma, kur mērķtiecīgāk naudu ieguldīt, kur tai būs lielāka atdeve. Un es neesmu pārliecināta, ka ieguvējs būs lauku iedzīvotājs. Pašlaik katrai pašvaldībai ir sava komunālā saimniecība, savi pakalpojumu tarifi, savas atšķirības izglītības jomā, savi sociālie pakalpojumi un daudz kas cits. Šobrīd cilvēkiem varbūt šķiet, ka ATR skars “tos priekšniekus”, deputātus, nē – tā skars katra dzīvi. To, manuprāt, ir svarīgi saprast.

Saskatu urbanizācijas draudus laukiem

Ilze Vītola, Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece
Manuprāt, svarīgāka par VARAM rosinātajām deputātu skaita izmaiņām būtu metodika, kas ļautu, apvienojot pašvaldības, sabalansēti pārstāvēt gan pilsētas teritoriju, gan abu novadu – Jelgavas un Ozolnieku – pagastus. Citādi man nav ne mazāko šaubu, ka lauku teritorijas savā attīstībā cietīs.
Ir tuvredzīgi domāt, ka pašvaldībā strādājošie uztraucas tikai par krēsliem, to zaudēšanu vai deputātu skaita samazinājumu. Padomājiet, vai darba vietu uzreiz kļūs vairāk, ja saliks kopā pilsētu ar novadu? Vai ceļi pagastos taps labāki tikai tāpēc, ka novads ir pievienots pilsētai? Jelgavas novada pašvaldību uztrauc tieši šī tuvredzība, ar kādu ministrija cenšas aizmālēt acis sabiedrībai, noveļot vainu uz pašvaldībām un cenšoties apgalvot, ka tās cīnās pret reformu, jo baidās zaudēt amatus. Man kā deputātei svarīgākais būtu saprast ieguvumus un zaudējumus, iespējas un draudus attīstībai. Neredzu, ka valdība domātu ilgtermiņā, tieši otrādi – ar šādu lēmumu apzināti grib panākt urbanizāciju, koncentrējot resursus pilsētā un vājinot laukus. Tik lielā teritorijā, kāda plānojas, apvienojot Jelgavu, Jelgavas un Ozolnieku novadu, kā pilsētai, tā novadam nāksies pārdalīt ļoti daudzas atbalsta programmas un arī no tām atteikties. Pilsēta, piemēram, gadiem sniedz daudzbērnu ģimenēm finansiālu atbalstu un kompensācijas. Novads sedz izdevumus, kas saistīti ar visu paaudžu kultūras un sporta kolektīvu izdevumiem gan pieaugušajiem, gan bērniem (deju, mēģinājumu tērpi, braucieni, sacensības, nodarbības bez maksas), – tātad visām pusēm ir savi bonusi iedzīvotājiem, ko nāksies pārskatīt. Un tā būs ar ļoti daudzām lietām, ko dažkārt iedzīvotāji, dzīvojot savā teritorijā, jau uzskata par pašsaprotamu pakalpojumu.
VARAM ministra tikšanās ar Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novada deputātiem bija tikai ķeksītim, ne reālai diskusijai.

Deputātu skaitu samazināt var vienkāršāk

Gunārs Kurlovičs, Jelgavas domes deputāts
Kā viens no VARAM piedāvātās ATR “sasniegumiem” tiešām tiek minēta pašvaldību deputātu skaita samazināšana par 56 procentiem. Diemžēl šis apgalvojums ir tikpat populistisks kā pārējie reformētāju argumenti (uzņēmējdarbības attīstība u.c.), jo tos ATR reāli neietekmē. Saskaņā ar Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 2. pantu deputātu skaitu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija ar lēmumu. Lai samazinātu deputātu skaitu, nav nepieciešama ATR. Pietiek grozīt iepriekšminētā likuma 2. panta normas, un deputātu skaitu var samazināt pat trīs un vairāk reizes. Tikai – ko tas dos? Naudas izteiksmē no pamatdarba neatbrīvotie deputāti saņem procentuāli niecīgu atalgojuma daļu, bet administrācijas tāpat būs jāuztur publisko pakalpojumu nodrošināšanai, un to izdevumi saruks labi ja par 10 procentiem (korekti neviens to nav rēķinājis). Kā tad paliks ar plaši reklamēto demokrātisko pārstāvniecību? Ja, pēc VARAM aprēķiniem, tas ietaupīs 1,05 miljonus eiro, tad cik miljonus valdība gatavojas “pielikt” politisko partiju finansējuma palielināšanai? Kāds guvums no tā nodokļu maksātājiem? Lietas jāskata kontekstā, nevis parādot sev izdevīgā gaismā

Respekts tiem, kuri dāsnāk maksā nodokļus

Ervīns Vēveris, Ozolnieku novada domes deputāts
Ar plānoto reformu ir daudz neskaidrību. Taču ir skaidrs, ka 119 novadu skaits valstī ir pārlieku liels. Nodarbināto skaits pašvaldību pārvaldē arī ir krietni virs ES vidējā. Tāpēc, valstiskā mērogā raugoties, administratīvi teritoriālās izmaiņas ir nepieciešamas. Gudri īstenota reforma kopumā varētu veicināt izglītības, drošības, kultūras, sporta, sociālās aprūpes, infrastruktūras un citu pakalpojumu kvalitātes celšanos. Mazāks pašvaldību skaits arī pavērtu plašākas iespējas optimizēt pašvaldību tēriņus sevis uzturēšanai, kā arī darbaspēka trūkuma apstākļos atbrīvot darbarokas privātajam sektoram, tādējādi palielinot arī kopējos nodokļu ieņēmumus. Kontekstā ar Ozolnieku novada nākotni pēc ATR man ļoti būtisks, taču joprojām neskaidrs ir jautājums, kā tiktu nodrošināta taisnīga visu pagastu un ciemu attīstība un interešu ievērošana. Uzskatu, ka jaunajās pašvaldībās, lemjot par budžeta līdzekļu izlietojumu, būtu jāvērtē un jāņem vērā, kuras novada teritorijas sniedz lielāko budžeta pienesumu.

Jāsamazina gan pašvaldības, gan valdība

Oskars Cīrulis, Jelgavas novada domes deputāts
Es atbalstu to, ka pēc ATR tiks samazināts deputātu skaits. Tas jau bija jādara, negaidot reformu. Mēs esam maza valsts, taču Latvijas ierēdņu un pašvaldību darbinieku armija ir graujoši liela. Valdībai ir beidzot jāsper radikāli soļi, lai to samazinātu gan pašā valdībā, gan pašvaldībās. Tāpēc vēlos, lai līdz ar ATR turpinātos reformas arī ministrijās.

Esmu par pārdomātu reformu

Andrejs Eihvalds, Jelgavas domes deputāts
VARAM piedāvātā ATR ir neveiksmīgās 2009. gada ATR turpinājums, kad no 119 tolaik izveidotām pašvaldībām liela daļa neatbilda izvirzītajiem kritērijiem. Tagadējās ATR pamatmērķis nav deputātu skaita samazinājums (deputātu skaita samazinājumu es atbalstu), bet ir citas lietas, kuru dēļ, manuprāt, ATR tagadējā piedāvājumā nav atbalstāma.
Pēdējos gados valdībai ļoti raksturīgi pašvaldībām deleģēt jaunas funkcijas un uzdevumus, nepiešķirot tam finansējumu un samazinot valsts dotācijas jau esošu funkciju veikšanai.
Skaidrs, ka, īstenojot ATR, būs nepieciešams reorganizēt un apvienot iestādes un kapitālsabiedrības, mainīt nosaukumus, izkārtnes un tā tālāk. Taču VARAM ieplānotā vienreizējā valsts dotācija visām pašvaldībām, kuras veic ATR, ir tikai 7,5 miljoni eiro. Provizoriskie aprēķini rāda, ka jaunizveidotajam Jelgavas novadam (tajā ietilptu Jelgava, Jelgavas un Ozolnieku novads) papildu izdevumi būtu virs miljona eiro. Cik tad no visai Latvijai plānotajiem 7,5 miljoniem eiro saņems jaunais Jelgavas novads?
Nav skaidrības par komunālajiem tarifiem. Pašlaik ūdens un kanalizācijas tarifs Ozolnieku un Jelgavas novadā ir augstāks nekā Jelgavā. Tas nozīmē, ka jelgavniekiem, visticamāk, šis tarifs augs, bet novadiem – samazināsies.
Nav skaidrības ar sabiedriskā transporta dotācijām. Katrai pašvaldībai ir dažādi sociālā pabalsta veidi un apmēri. Manuprāt, valstij vajadzētu uzņemties atbildību un sakārtot vismaz sociālās un veselības aprūpes infrastruktūru, kā arī pamata un vidējās izglītības sistēmas, jo pēc ATR katra jaunizveidotā pašvaldība tās sakārtos atbilstoši savu iedzīvotāju vajadzībām, un atkal var izveidoties situācija, ka divu jaunizveidotu pašvaldību blakusteritorijās ir divas izglītības vai sociālās un veselības aprūpes iestādes, kuras noslogotas tikai uz pusi.

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

ZZ.lv ARHĪVS

Plāno vēlēšanas apvienotajās pašvaldībās, bet tagadējās briest pretestība

Kategorijas