ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Sabiedriskajā apspriešanā par teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies deviņi procenti iedzīvotāju

zz.lv
Vietējās ziņas

2019. gada 19. septembris 15:02

665
Sabiedriskajā apspriešanā par teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies deviņi procenti iedzīvotāju

Sabiedriskajā apspriedē par plānoto teritoriālo reformu Ozolnieku novadā piedalījušies 9% iedzīvotāju, lielākajai daļai iestājoties pret to, kā arī paužot bažas par iespējamu nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību, sociālo pakalpojumu groza samazināšanos un citiem jautājumiem, informē pašvaldības pārstāve Agnese Kļava.

“15.septembrī noslēdzās Ozolnieku novada iedzīvotāju publiskā apspriešana “BŪT vai NEBŪT Ozolnieku novadam?”, kuras laikā novadnieki tika aicināti atbildēt uz jautājumu “Vai Jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?”. Apkopojot apspriešanas rezultātus, 95% dalībnieku noraidīja Ozolnieku novada teritorijas iespējamo pievienošanu Jelgavas pilsētai un novadam, jeb praktisku Ozolnieku novada likvidēšanu,” skaidro A.Kļava.

Gandrīz mēnesi ilgušajā Ozolnieku novada iedzīvotāju publiskajā apspriešanā piedalījušies 882 iedzīvotāji. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem novadā uz gada sākumu bijuši 9969 iedzīvotāji, un apspriešanā piedalījušies aptuveni 9% no visiem.

42 apspriešanas dalībnieki atbalstījuši administratīvi teritoriālās reformas ideju. Vēl trīs apspriešanas anketas atzītas par nederīgām vai sabojātām.

Publiskās apspriešanas laikā iedzīvotājiem bija iespēja ne vien atbildēt uz anketas jautājumu, bet arī izteikt plašāku viedokli, argumentējot savu nostāju par labu kādai no izvēlēm. Reformas pretinieki galvenokārt savu viedokli pamatojuši ar Ozolnieku kā sakārtotas un zaļas vides priekšrocībām, bažām par nodokļu aizplūšanu svešas teritorijas attīstībai un savas identitātes zaudēšanu pārmaiņu rezultātā.

Tāpat viņa apgalvoja, ka dominē uzskats par novadu kā pašpietiekamu vienību, kas līdz šim spējusi nodrošināt savas teritorijas vienmērīgu attīstību. Esot arī pausts arī, ka varas attālināšanās no tautas draud ar stagnāciju, īpaši attālākos reģionos, pakalpojumu pieejamības apgrūtinājumiem un lielāku “bardaku”.

Esot arī izteiktas bažas par Ozolniekiem kā Jelgavas pilsētas attīstības projektu sponsoru, novada teritorijas atstāšanu novārtā, nevienlīdzīgu interešu pārstāvniecību un sociālo pakalpojumu groza samazināšanos uz iedzīvotāju labklājības rēķina. Liela daļa komentāru autoru norāda, ka sociālos, piemēram, veselības, pakalpojumus saņemt dodas uz Rīgu, ne Jelgavu, tāpēc nesaskata reformas sludināto ieguvumu patieso jēgu.

“Pretēji VARAM ministra un valdības pārstāvju darbības stilam, esam atklātā un publiskā veidā noskaidrojuši Ozolnieku novada iedzīvotāju viedokli plānotās reformas jautājumā. Iegūtie apspriešanas rezultāti ir kā pilnvara mūsu tālākai rīcībai – suverēna Ozolnieku novada pastāvēšanas nodrošināšanai. Nenoliedzu nepieciešamību reformēt administratīvās teritorijas valstī, tomēr uzskatu, ka šāda komunistu iekārtas kolektivizācijas stila pieeja ir nepieņemama. Īpaši pārsteidz reformas pamatojumu neesamība, turklāt Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) piesaistīto ekspertu slēdzieni vērtējami kā vāji un pat melīgu informāciju saturoši,” tā uzskata Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš (LRA).

Pēc D.Liepiņa domām, daudz lielāks ieguvums būtu vispirms izveidot apriņķus, kuriem nodalīt atsevišķas autonomās funkcijas, piemēram, izglītība, veselības aprūpe, ceļu uzturēšana, un ļaut pašvaldībām uz brīvprātības principa pamana lemt par iespējamu apvienošanos, "kā demokrātiskā valstī pieklājas".



Foto: no arhīva

Kategorijas

Kategorijas