ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadu pašvaldības negrib pievienoties pilsētām

Gaitis Grūtups
Projekti

2019. gada 18. septembris 19:21

354
Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils novadu pašvaldības negrib pievienoties pilsētām

Ar kopīgu lūgumu apturēt Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvāto administratīvi teritoriālo reformu, kur pašreizējās 119 pašvaldības plānots pārveidot par 36, pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un Saeimas vērsušās četru Latvijas novadu – Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils – domes. “Ziņas” jau rakstīja, ka VARAM rosina Jelgavas pilsētu, Ozolnieku un Jelgavas novadu apvienot vienā pašvaldībā.  
Lai apspriestu un apstiprinātu minētā kopīgā lūguma tekstu, pagājušajā nedēļā Jelgavas novada domē tika sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalījās piecpadsmit deputātu. Ar četrpadsmit balsīm teksts tika pieņemts (deputāts Kristaps Ozols no KPV LV balsojumā atturējās). 
Debatēs Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune minēja, ka ne visas novadu pašvaldības, kas atrodas pie lielajām pilsētām, iestājas par savu saglabāšanu. Piemēram, Valmieras un Jēkabpils novads neiebilst pret pievienošanu pilsētām. Ar tiem tad Jelgavas novadam un to sabiedrotajiem nav paceļam. Savukārt Jelgavas domes deputāts Kārlis Rimša sacīja, ka diezgan neskaidrs palicis novada iedzīvotāju viedoklis par iespējamo Jelgavas novada apvienošanu ar Jelgavu. “Apmēram puse no 20–30 novada iedzīvotājiem, ar ko esmu par šo tēmu runājis, nebūtu pretī pievienošanai Jelgavai. Daži no tiem vēlētos saņemt atlaides pilsētas autobusos,” teica K.Rimša. Savukārt deputāts Oskars Cīrulis debatēs minēja, ka lietderīgi būtu apvienot Jelgavas un Ozolnieku novadu, kas, viņaprāt, subjektīvu iemeslu dēļ sašķēlās 2009. gadā. Vairāki deputāti uzsvēra, ka lielā mērā atbalsta VARAM rosināto administratīvi teritoriālo reformu, cik tā attiecas uz mazo novadu pašvaldībām. 
Četru novadu lūgums bez minētajiem adresātiem varas institūcijās nosūtīts arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Latvijas Zinātņu akadēmijai.

Domju kopīgais lūgums apturēt teritoriālās reformas virzību pēc pašreiz izstrādātā modeļa  


 Jelgavas novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība un Rēzeknes novada pašvaldība aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un LR Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātajā izpildījumā. Pārstāvot četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, iestājamies par secīgu, nesasteigtu un demokrātisku taktiku teritoriālās reformas modeļa ieviešanā. Atbalstām tādas administratīvi teritoriālas reformas īstenošanu, kur tās pirmsākumos noteiktas konkrētas darbības šobrīd pieaugošu reģionālu atšķirību mazināšanai.
Teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes. Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos. Diemžēl jāatzīst, ka pašreiz izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”. Jāatzīmē, ka reforma var tikt aizsākta tikai tad, kad ir skaidri zināmi aspekti, kādi konkrēti iepriekšējās reformas mērķi vai rezultatīvie rādītāji nav sasniegti. 
Pirmkārt, VARAM informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” kopsavilkumā minēts, ka “teritoriālajai reformai 1998. gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem – nav pilnvērtīgi sasniegti”.
Vispirms aicinām atklāt un prezentēt pašvaldībām līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumu un trūkumu detalizētu analīzi jeb novērtējumu attiecīgi lielāko pilsētu pašvaldību, lielo novadu un mazo novadu pašvaldību grupā. Ja kādā no šīm grupām pašvaldības līdz ar 1998. gada teritoriālo reformu nav sasniegušas rezultatīvus rādītājus, tad tiem līdz ar visu iepriekšējās reformas izvērtējumu ir jābūt publiski pieejamiem, izmērāmiem, salīdzināmiem un izdiskutētiem, pirms tiek formulēts jauns mērķis attiecībā uz jaunu reformu. Ja VARAM sadarbībā ar pētnieku grupām, analītiķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniekiem ir izstrādāts līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējums, aicinām ar to iepazīstināt pašvaldības, kas ir tiesīgas pārliecināties par trūkumiem to līdzšinējā teritorijas attīstībā un pakalpojumos. Savukārt, ja pašreizējais teritoriālās reformas vienīgais “izvērtējums” ir VARAM informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, tad ir pamatots apgalvojums, ka pašlaik vienas ministrijas ideja par administratīvi teritoriālo reformu ir nepamatota, un nav pieņemami, ka valstij tik būtiski pārmaiņu procesi var noritēt bez citu nozaru iesaistes.
Otrkārt, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās (REC 2004) 12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem minēts, ka “priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz to, ka vietējās vai reģionālās pašvaldības to vēlas pašas, nevis augstākstāvoša iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu”. Līdz ar to lūdzam atbalstīt brīvprātības principu ievērošanu teritoriālās reformas koncepta īstenošanā – nosakot kritērijus, pēc kuriem pašvaldības apvienojas vai veido apvienotu teritoriju administratīvas vienības vai saglabā līdzšinējās administratīvās robežas, ja tās saskan un atbilst piedāvātajiem ekonomiskās izaugsmes progresa aprēķiniem.
Treškārt, būtiska administratīvās teritorijas izaugsme ir atkarīga no pieejamiem finanšu resursiem. Mainot nosacījumus kritērijiem, pēc kuriem pašvaldības varēs pretendēt uz šiem līdzekļiem, tiek izmainīti jebkuri administratīvās teritorijas attīstības plāni un investīciju projekti. Eiropas Savienības finanšu resursu piesaistes un pārdales nosacījumi līdz šim lauku teritoriju novadiem ļāva līdzsvaroti piesaistīt finansējumu savu teritoriju infrastruktūrai. VARAM nav prezentējusi jaunu redzējumu, kas viestu pārliecību, ka apvienota lauku un pilsētas teritorija spēs nodrošināt sistemātisku un līdzsvarotu līdzekļu pārdali. Reformas mērķiem attiecībā uz ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms reformas ieviešanas.
Atsaucoties uz Pasaules Bankas pārstāvjiem publiskajā telpā – viens no teritoriju attīstības nosacījumiem, izaugsmes potenciāliem ir decentralizēta infrastruktūra. Iedzīvotāju migrācija, uzņēmējdarbības attīstība balstās uz izklaidus sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātiem pakalpojumiem, nevis mākslīgi stimulētu un veicinātu urbanizāciju. Pašreizējais teritoriālās reformas modelis paredz iedzīvotāju stimulēšanu izmantot pilsētvides nodrošinājumu. Latvijas  tautsaimniecības izaugsme ir plānojama kontekstā ar lauku teritoriju izaugsmi, un tām nav vienādu nosacījumu kā pilsētvides vajadzībām. 
Savu iedzīvotāju interešu vārdā aicinām respektēt iepriekšminēto pašvaldību solidāru redzējumu un aicinām:
1) nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību;
2) iesaistīt reformas izstrādē visas ministrijas;
3) teritoriālās reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu.

Ko teic novada domju priekšsēdētāji?


 Papildus lūgumam Jelgavas novada Sabiedrisko attiecību nodaļa izplatījusi četru minēto pašvaldību viedokli par VARAM rosināto administratīvi teritoriālo reformu 

VARAM iet kā buldozers


Ziedonis Caune, Jelgavas novada domes priekšsēdētājs
Pašreiz novērojamā situācija liek secināt, ka VARAM kā buldozers iet uz priekšu sava modeļa īstenošanā – nav pārdomāti nedz kritēriji, nedz analītisks redzējums citu nozaru griezumā attiecībā uz apvienotiem novadiem. Ministrija “tēlo” visu pušu iesaisti diskusijā, lai gan šādas diskusijas nav. Fakts, ka ik pa brīdim ministrijas modelī uzrodas kāds jauns novads (VARAM publikācijās minēts, ka vēl bez 35 piedāvātajiem novadiem atsevišķi kā 36. varētu pastāvēt Ulbrokas novads, kurā būtu apvienoti Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novads un Vangažu pilsēta – red.), kas it kā ir izpelnījies tiesības būt atsevišķi, liek secināt ka, šis reformas modelis ir absolūti nepilnīgs savā darba stadijā. 
Esam četri novadi – teritoriāli lieli, kas līdz šim administratīvi pastāvējuši bez pilsētām, pat padomju laikā šīs teritorijas bijušas atsevišķi. Pagaidām neviens no ministrijas nav nedz uzklausījis argumentus, kāpēc mēs kā lauku teritorijas saredzam riskus attīstībā, tiekot pievienoti pilsētām, nedz sniedzis konstruktīvu redzējumu, kā tiek plānota resursu pārdale starp nozarēm, lai viestu pārliecību, ka par to ir diskutēts un domāts. Visu četru novadu domes esam vienisprātis, ka vēlamies uzrunāt prezidentu un Saeimu nesasteigt un pārtraukt tieši šī modeļa virzību un ieviešanu. Uzsveram – neesam pret reformu, bet esam pret tās izpildījumu pašreiz izvēlētajā VARAM izpildījumā. Ceram uz valdības un prezidenta izpratni.

Mērķis – efektīva valsts pārvalde 


Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs
Latvijas administratīvi teritoriālais veidols ir kā trauks, kuram jāatbilst tam, kādu saturu un kādā apjomā tajā gribam turēt. Saprotam, ka ir objektīvs pamatojums reformas īstenošanai tieši šobrīd, jo pašvaldības gan pēc teritorijas lieluma, gan iedzīvotāju skaita, gan spējas ar salīdzināmu funkcionālu un finansiālu efektivitāti realizēt savus uzdevumus krasi atšķiras. Manuprāt, uzsāktais process ir nepilnīgs un virspusējs, un kaut kādā mērā tas atgādina kartes zīmēšanu un iekrāsošanu, neanalizējot “trauka atbilstību tā saturam”.
Mūsu aicinājums nav emocionāli politiska akcija, bet gan vēlme jau pirmsākumos procesā iesaistīt visus kopīga mērķa sasniegšanai – efektīvas valsts pārvaldes modeļa izveidei pašvaldību līmenī, radot nosacījumus kvalitatīvai dzīves videi neatkarīgi no “pasta indeksa”. 

Vēlamies palikt vecajās robežās


Arvīds Kucins, Daugavpils novada domes priekšsēdētājs
Daugavpils novada dome 16. augustā nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Saeimai, VARAM un Latvijas Pašvaldību savienībai, ka sabiedriskajai apspriešanai tiek izvirzīts administratīvi teritoriālā iedalījuma modelis, norādot, ka VARAM piedāvātais informatīvais ziņojums, kas aptver visu Latvijas pašvaldību esošās situācijas raksturojumu un ieskicē to dzīvi nākotnē, ir tendenciozs un vienpusējs. Iezīmējot jaunajā kartē Daugavpils novadu kopā ar pilsētu un Ilūkstes novadu, VARAM informatīvajā ziņojumā Daugavpils novada profils satur neprecīzu informāciju un vienpusīgus datus. Līdz ar to rodas iespaids, ka nekāda attīstība šo novada pastāvēšanas gadu laikā nav notikusi, taču tā nav. Kopš 2009. gada esam piesaistījuši diezgan lielu finansējumu. Vērtējot administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz kopējo Latvijas ģeopolitisko izvietojumu, jāņem vērā, ka gandrīz puse no Daugavpils novada teritorijas robežas ir Latvijas valsts robeža. Pēc jaunā modeļa Daugavpils novads būtu otrais lielākais valstī. Uzskatu, ka tik lielām pilsētām, kas ir nacionālas nozīmes centri, ir jāattīstās savā plāksnē. Mūsu funkcijas, varētu teikt, ir vienādas, bet pilsētas funkciju realizācija – atšķirīga no novada. Daugavpils novada teritorija ir pietiekami liela un iedzīvotāju skaits arīdzan, tādēļ uzskatām, ka piedāvātais administratīvi teritoriālais ieskicējums attiecībā uz Daugavpils novadu nav pieņemams, un vēlamies palikt savās robežās kā līdz šim. Svarīgi ir zināt, kādus instrumentus dos valsts tālākai attīstībai. Gaidām un ceram saņemt atbildi uz mūsu vēstuli. Lai mūsu priekšlikumi un iebildumi detalizēti tiek paņemti par pamatu. Mēs, Daugavpils novads, Rēzeknes novads, Ventspils novads un Jelgavas novads, kas esam teritoriāli lielākie valstī, vēlamies būt atsevišķi no lielajām pilsētām, jo arī vēsturiski administratīvi esam pastāvējuši bez pilsētām.

Rīgā nesaprot, kā dzīvo laukos


Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs
Ir pagājuši tikai desmit gadi kopš iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas, un šajos gados esam pārliecinājušies, ka šīs reformas rezultāti bijuši veiksmīgi. Par pozitīvu var uzskatīt četru lielo novadu – Jelgavas, Rēzeknes, Daugavpils un Ventspils – izveidi, kas sevi pierādījuši kā novadus, kas nodrošina vienmērīgu teritorijas attīstību, pilda pašvaldībai uzticētās funkcijas un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus. Tagad gribas uzdot būtisku jautājumu valsts varas pārstāvjiem – kāpēc ir jāizjauc sistēma tajās pašvaldībās, kuras labi strādā, kāpēc tas jādara laikā, kad valstī ir simtiem nesakārtotu lietu? Vai tās ir atsevišķu Rīgā dzīvojošu cilvēku ambīcijas, tādu cilvēku, kuri nesaprot, kas notiek lauku novados, kā tie tiek uzturēti, kādas investīcijas ir piesaistītas un cik veiksmīgi projekti ir īstenoti?” 

Foto: no arhīva

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 
+ 1
Kategorijas

Kategorijas