Latviešu strēlnieku apvienību turpina vienot atmodas ideāli
Sapulcējoties ap simt cilvēkiem, Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, trīsdesmitgadi atzīmēja Latviešu strēlnieku apvienība (LSA). Sapulces norises vieta nebija nejauša. Tieši Latvijas Universitātes telpās, tikai Lielajā aulā, 1989. gada 17. jūnijā sapulcējās ap trīssimt Otrā pasaules kara dalībnieki, padomju armijā dienējušie vīri, kas atbalstīja Latvijas tautas centienus uz neatkarību. LSA izveidojās kā atsevišķa Latvijas Tautas frontes (LTF) nodaļa ar apakšnodaļām Jelgavā, Liepājā, Valmierā un kopu Ilūkstē.
Karavīri nepalika malā
Atceroties
apvienības dibināšanas laiku, tās priekšsēdētājs Jānis
Aivars Baškers uzsver vienkāršo patiesību, proti, tolaik
latviešu karavīri nevarēja palikt malā no lielā pārmaiņu
procesa. Bija cerēts apvienoties visiem Latvijā dzīvojošajiem
karavīriem, kas atbalstīja LTF un dažādos laikos bija karojuši
dažādu valstu armijās, nereti arī viens pret otru. Tas gan
neizdevās. Laika gaitā atsevišķas organizācijas izveidoja
bijušie leģionāri, partizāni, virsnieki, visbeidzot arī ģenerāļi
un admirāļi. LSA sabiedriskās darbības augstākais punkts bija
1991. gada janvāra barikādes, kad ar šo vīru militāro pieredzi
tapa galvaspilsētas nevardarbīgās aizsardzības
sistēma.
Zemessardzes
mācītājs Guntis Kalme, kurš pasākumā teica svētrunu, minēja,
ka 1989. 1990. un 1991. gadā līdz valsts atjaunošanai LSA darīja,
šķiet, neiespējamo, proti, okupētā zemē okupācijas armijas
klātbūtnē atjaunoja brīvas valsts karavīru pašapziņu un pat
organizētas struktūrvienības. Viena no tām bija Ministru kabinetā
iekļautais Sabiedrības drošības departaments, ko vadīja
J.A.Baškers. Tur strādāja arī pulkvedis Georgs Stiprais, Vilnis
Zvaigzne, kapteinis Jānis Kušķis, kuri visi virsnieka profesiju
bija ieguvuši karaskolās Krievijā. Sabiedrības drošības
departaments vāca informāciju par Latvijas valsts atjaunošanas
pretinieku aktivitātēm, par vairāk nekā divsimt padomju karaspēka
vienībām, kas tolaik atradās Latvijā. Tajā laikā tapa arī
mācību literatūra pašaizsardzības vienībām un atjaunojamās
Latvijas bruņoto spēku reglamenti. Pēc Latvijas neatkarības
pilnīgas atjaunošanas 1991. gada augustā LSA dalībnieki
iesaistījās Valsts robežsardzes un Zemessardzes veidošanā. Vilis
Raups, kas vēlāk kļuva par Nacionālās aizsardzības akadēmijas
mācību spēku, vadīja pirmo atjaunotās Latvijas virsnieku mācību
centru Mālpilī.
Runāja pretī maršalam Ahromejevam
Atmodas
laikā, kad neatkarības pretinieku propaganda Baltijas valstu
centienus sauca par fašistiskiem, politiski bija svarīgi, ka par
neatkarību iestājas arī nacionāli noskaņoti Otrā pasaules kara
veterāni, kas cīnījušies Padomju Savienības pusē pret
nacistisko Vāciju. Piemēram, jelgavnieki Viktors Valainis (13.
Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vectēvs) un Eižens Silmalis, kā
arī Latvijas Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš 1989. gada 9.
oktobrī LTF mītnē Rīgā, Vecpilsētas ielā, piedalījās
diskusijā ar PSRS līdera Mihaila Gorbačeva uzdevumā no Maskavas
atlidojušo maršalu Sergeju Ahromejevu, kas arī bija karojis Otrajā
pasaules karā. Maršals toreiz tikās gan ar LTF, gan ar pretējās
puses – tā sauktās interfrontes – pārstāvjiem, pūlēdamies
atrast vidusceļu.
Aicina uz pieminekļu atklāšanu
Atzīmējot
LSA Jelgavas nodaļas aktivitātes, trīsdesmit gadu jubilejā tika
atzīmēts 1990. gadā pie Svētes skolas atklātais piemineklis
latviešu zemessargiem, kas 1915. gadā vēl pirms latviešu
strēlnieku pulku dibināšanas pieņēma kauju ar uzbrūkošo
Vācijas karaspēku. “Neviens Brīvības cīņu piemineklis nav
likts par valsts naudu, bet gan privātiem līdzekļiem,” jubilejas
sapulcē teica pirms trim gadiem izveidotās LSA Cēsu nodaļas
vadītājs Ēvalds Krieviņš. Viņš aicināja sestdien, 22. jūnijā,
Skangaļu muižā Priekuļu novadā būt klāt pieminekļa atklāšanā
par godu igauņu karavīriem, kas piedalījās Latvijas Brīvības
cīņās 1919. gadā. Pieminekļa atklāšanā plāno ierasties arī
Latvijas un Igaunijas prezidenti.
Savukārt
sabiedriski darbīgais Zemessardzes veterāns Jānis Melnis 16.
augustā aicināja uz Rēzeknes novada Rušenīcu, kur tiks atklāts
atjaunotais piemineklis Jelgavas 3. kājnieku pulkam, kas 1920. gadā
piedalījās Latgales atbrīvošanā.
LSA
Jelgavas nodaļas vadītājs Staņislavs Stabulnieks teic, ka nodaļa,
kas būtībā ir atmodas ideālu vadīta domubiedru grupa, rūpējas
par latviešu strēlnieku, Brīvības cīņu piemiņas vietām
Jelgavas apkārtnē. Pirms dažiem gadiem no Jelgavas nodaļas
atšķēlās vairāki biedri, kas izveidoja Zemgales latviešu
strēlnieku biedrību. Laika gaitā attiecības ar šo grupu ir
normalizējušās.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
Foto: no arhīva
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”