ZZ.lv ARHĪVS

Logo

Latviešu strēlnieku apvienību turpina vienot atmodas ideāli

Gaitis Grūtups
Projekti

2019. gada 17. septembris 14:12

295
Latviešu strēlnieku apvienību turpina vienot atmodas ideāli

Sapulcējoties ap simt cilvēkiem, Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, trīsdesmitgadi atzīmēja Latviešu strēlnieku apvienība (LSA). Sapulces norises vieta nebija nejauša. Tieši Latvijas Universitātes telpās, tikai Lielajā aulā, 1989. gada 17. jūnijā sapulcējās ap trīssimt Otrā pasaules kara dalībnieki, padomju armijā dienējušie vīri, kas atbalstīja Latvijas tautas centienus uz neatkarību. LSA izveidojās kā atsevišķa Latvijas Tautas frontes (LTF) nodaļa ar apakšnodaļām Jelgavā, Liepājā, Valmierā un kopu Ilūkstē.




Karavīri nepalika malā



Atceroties apvienības dibināšanas laiku, tās priekšsēdētājs Jānis Ai­vars Baškers uzsver vienkāršo patiesību, proti, tolaik latviešu karavīri nevarēja palikt malā no lielā pārmaiņu procesa. Bija cerēts apvienoties visiem Latvijā dzīvojošajiem karavīriem, kas atbalstīja LTF un dažādos laikos bija karojuši dažādu valstu armijās, nereti arī viens pret otru. Tas gan neizdevās. Laika gaitā atsevišķas organizācijas izveidoja bijušie leģionāri, partizāni, virsnieki, visbeidzot arī ģenerāļi un admirāļi. LSA sabiedriskās darbības augstākais punkts bija 1991. gada janvāra barikādes, kad ar šo vīru militāro pieredzi tapa galvaspilsētas nevardarbīgās aizsardzības sistēma.
Zemessardzes mācītājs Guntis Kalme, kurš pasākumā teica svētrunu, minēja, ka 1989. 1990. un 1991. gadā līdz valsts atjaunošanai LSA darīja, šķiet, neiespējamo, proti, okupētā zemē okupācijas armijas klātbūtnē atjaunoja brīvas valsts karavīru pašapziņu un pat organizētas struktūrvienības. Viena no tām bija Ministru kabinetā iekļautais Sabiedrības drošības departaments, ko vadīja J.A.Baškers. Tur strādāja arī pulkvedis Georgs Stiprais, Vilnis Zvaigzne, kapteinis Jānis Kušķis, kuri visi virsnieka profesiju bija ieguvuši karaskolās Krievijā. Sabiedrības drošības departaments vāca informāciju par Latvijas valsts atjaunošanas pretinieku aktivitātēm, par vairāk nekā divsimt padomju karaspēka vienībām, kas tolaik atradās Latvijā. Tajā laikā tapa arī mācību literatūra pašaizsardzības vienībām un atjaunojamās Latvijas bruņoto spēku reglamenti. Pēc Latvijas neatkarības pilnīgas atjaunošanas 1991. gada augustā LSA dalībnieki iesaistījās Valsts robežsardzes un Zemessardzes veidošanā. Vilis Raups, kas vēlāk kļuva par Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācību spēku, vadīja pirmo atjaunotās Latvijas virsnieku mācību centru Mālpilī.




Runāja pretī maršalam Ahromejevam



Atmodas laikā, kad neatkarības pretinieku propaganda Baltijas valstu centienus sauca par fašistiskiem, politiski bija svarīgi, ka par neatkarību iestājas arī nacionāli noskaņoti Otrā pasaules kara veterāni, kas cīnījušies Padomju Savienības pusē pret nacistisko Vāciju. Piemēram, jelgavnieki Viktors Valainis (13. Saeimas deputāta Viktora Valaiņa vectēvs) un Eižens Silmalis, kā arī Latvijas Dabas muzeja direktors Vilis Krūmiņš 1989. gada 9. oktobrī LTF mītnē Rīgā, Vecpilsētas ielā, piedalījās diskusijā ar PSRS līdera Mihaila Gorbačeva uzdevumā no Maskavas atlidojušo maršalu Sergeju Ahromejevu, kas arī bija karojis Otrajā pasaules karā. Maršals toreiz tikās gan ar LTF, gan ar pretējās puses – tā sauktās interfrontes – pārstāvjiem, pūlēdamies atrast vidusceļu.




Aicina uz pieminekļu atklāšanu



Atzīmējot LSA Jelgavas nodaļas aktivitātes, trīsdesmit gadu jubilejā tika atzīmēts 1990. gadā pie Svētes skolas atklātais piemineklis latviešu zemessargiem, kas 1915. gadā vēl pirms latviešu strēlnieku pulku dibināšanas pieņēma kauju ar uzbrūkošo Vācijas karaspēku. “Neviens Brīvības cīņu piemineklis nav likts par valsts naudu, bet gan privātiem līdzekļiem,” jubilejas sapulcē teica pirms trim gadiem izveidotās LSA Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš. Viņš aicināja sestdien, 22. jūnijā, Skangaļu muižā Priekuļu novadā būt klāt pieminekļa atklāšanā par godu igauņu karavīriem, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās 1919. gadā. Pieminekļa atklāšanā plāno ierasties arī Latvijas un Igaunijas prezidenti. 
Savukārt sabiedriski darbīgais Zemessardzes veterāns Jānis Melnis 16. augustā aicināja uz Rēzeknes novada Rušenīcu, kur tiks atklāts atjaunotais piemineklis Jelgavas 3. kājnieku pulkam, kas 1920. gadā piedalījās Latgales atbrīvošanā.
LSA Jelgavas nodaļas vadītājs Staņislavs Stabulnieks teic, ka nodaļa, kas būtībā ir atmodas ideālu vadīta domubiedru grupa, rūpējas par latviešu strēlnieku, Brīvības cīņu piemiņas vietām Jelgavas apkārtnē. Pirms dažiem gadiem no Jelgavas nodaļas atšķēlās vairāki biedri, kas izveidoja Zemgales latviešu strēlnieku biedrību. Laika gaitā attiecības ar šo grupu ir normalizējušās. 



Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem


Foto: no arhīva
Kategorijas

Kategorijas