Ozolniekos apšauba reģionālo reformu

2019. gada 16. septembris 16:16

118

Jelgavā un Jelgavas novadā iedzīvotājiem tautas kalpi izmaksā ievērojami dārgāk nekā Ozolnieku novadā.

Lai jēgpilnāka būtu 12. jūnijā Jelgavā paredzētā apspriede par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nodomu izveidot Jelgavas novada apvienoto pašvaldību, kurā tiktu iekļautas tagadējās Ozolnieku novada, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas pašvaldības. Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš VARAM ir nosūtījis vēstuli, kurā uzdod vairākus jautājumus, kā plānotā reforma varētu mainīt dzīvi novada iedzīvotājiem. Atbildi tiek lūgts sagatavot līdz 10. jūnijam.
Vienlaikus 30. maija domes sēdē tika minēts, ka jautājums par to, vai atsaukties uz VARAM aicinājumu apmeklēt minēto apspriedi 12. jūnijā, ir katra deputāta paša ziņā.

Pirmā doma par bērniem

Nosūtītajā vēstulē D.Liepiņš saimnieciski jautā, vai pēc Ozolnieku novada, Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvo teritoriju apvienošanas tiks saglabātas brīvpusdienas visiem pirmsskolas izglītības iestāžu un 1.–12. klašu izglītojamajiem, ko pašlaik Ozolnieku novada pašvaldība nodrošina. “Ja Jūsu atbilde ir “jā”, tad kā un no kuriem finanšu līdzekļiem ir plānots nodrošināt šādu pašu brīvpusdienu apmaksu Jelgavas novada un pilsētas izglītojamajiem?” Ozolnieku novada priekšstāvis uzdod jautājumu arī par skolām un bērnudārziem. Zināms, ka Jelgavā rindas uz bērnudārziem ir lielākas nekā Ozolnieku novadā. Tādējādi pastāv bažas, ka Ozolnieku novada bērnudārzos vietējos var apiet jelgavnieki, kuriem šā vai tā ikdienā darba jautājumos sanākt braukt uz Rīgas un tātad arī Ozolnieku pusi. Tādēļ D.Liepiņš jautā, vai pēc plānotās pašvaldību apvienošanas tiks saglabāta Garozas pamatskola ar bērnudārza grupu, Salgales pamatskola ar bērnudārza grupu, Salgales Mākslas un mūzikas skola, Teteles pamatskola, Ozolnieku vidusskola, sporta skola un mūzikas skola.
Tāpat tiek uzdots jautājums par novada attīstības plānu – vai tiktu nodrošināta novada attīstības plānā ietilpstošo projektu realizācija un pēctecība (piemēram, jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būve, Ozolnieku vidusskolas aktu zāles būve un esošās sporta zāles un stadiona rekonstrukcija, peldbaseina būve, sporta zāles un stadiona būve Teteles pamatskolā, tilta pār Iecavu būve un citi projekti, kuru īstenošanai jau ir veikti būtiski finanšu un intelektuālā resursa ieguldījumi.

Salīdzina administratīvās izmaksas

VARAM izplatītajā informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskajai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” minēts, ka pašvaldības administratīvie izdevumi (rēķinot uz vienu iedzīvotāju) Ozolnieku novadā (no 2014. līdz 2017. gadam) bijuši par 45,18 procentiem zemāki nekā Jelgavā un par 65,82 procentiem zemāki nekā Jelgavas novadā. D.Liepiņš lūdz paskaidrot, kādas ir paredzētas jaunveidojamās pašvaldības administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju un cik liela būs šo izmaksu ekonomija, izveidojot jauno pašvaldību, kā arī, kā tiks nodrošināta VARAM informatīvā ziņojuma 1. punktā norādīto mērķu, kā, piemēram, “uzlabot valsts un pašvaldību ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju”, “nodrošināt visas valsts pārvaldes darbībā racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietošanu”, “radīt mehānismus efektīvākai novadu pilsētu un novada pagastu pašpārvaldes darbībai”, sasniegšana.
D.Liepiņš aktualizē domu par pašvaldību parādiem. Viņš raksta, ka Ministru kabineta noteikumos “Par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem” un likumā “Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību” ir noteikts, ka pašvaldību finanšu saistības nedrīkst pārsniegt 20 procentu no pašvaldību plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem kārtējā gadā. Ozolnieku novada pašvaldības 2019. gada saistības pašlaik veido 3,38 procentus no plānotajiem pamatbudžeta ieņēmumiem, savukārt Jelgavā tās ir apmēram 20 procentu jeb gandrīz maksimums, bet Jelgavas novadā – apmēram astoņi procenti. D.Liepiņš jautā, kā pēc VARAM plānotās pašvaldību apvienošanas tiktu nodrošināts, ka jaunizveidotās pašvaldības saistību apmērs neietekmētu esošā Ozolnieku novada attīstību un tajā paredzētos ieguldījumus, darbības un citas aktivitātes, kas plānotas saskaņā ar spēkā esošo Ozolnieku novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un attīstības programmu.

Sapulce nolikta nepiemērotā laikā

D.Liepiņš vēstulē vērš uzmanību, ka vidējā vietējā pašvaldība ES dalībvalstīs ir ar 5059 iedzīvotājiem un pārvalda 44,4 kvadrātkilometru teritoriju, bet Latvijā vidējā vietējā pašvaldība ir ar 16 690 iedzīvotājiem un pārvalda 542,9 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ozolnieku novadā pašlaik dzīvo 10 806 iedzīvotāji, un tās pārvaldībā ir 286,1 kvadrātkilometrs. Kāds ir pamatojums Ozolnieku novada pašvaldības reorganizācijai un pievienošanai Jelgavai un Jelgavas novadam, ja tās iedzīvotāju skaits ir 2,14 reizes, bet pārvaldītā teritorija – 6,44 reizes lielāka nekā vidēji ES dalībvalstīs, jautā D.Liepiņš. Viņš min arī to, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartas (to parakstījusi arī Latvija) preambulā ir minēts, ka viens no katras demokrātiskas iekārtas galvenajiem pamatiem ir vietējā, pilsoņiem un iedzīvotājiem vistuvākā vara.
Ozolnieku novada domes deputāts Uldis Ainārs uzskata, ka domes priekšsēdētāja vēstulē aktuālākais jautājums ir par vietām bērnudārzā un arī tas, vai novada iedzīvotājiem nebūs jāatmaksā jelgavnieku parādi. Citos jautājumos VARAM ministram ir iespēja atbildēt: “To lems jaunizveidotā pašvaldība.” U.Ainārs vēl nezina, vai ieradīsies uz VARAM rīkoto sapulci, jo tās laiks diemžēl ir nolikts dienas vidū, kad viņš ir aizņemts pamatdarbā. “Tas, ka VARAM sapulci rīko daudziem neizdevīgā laikā, neliecina par patiesu vēlmi apspriest teritoriālo reformu,” uzskata U.Ainārs.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Ozolniekos apšauba reģionālo reformu

Kategorijas