Latvijas Ainavu arhitektūras balva par mūža ieguldījumu – arī LLU docentei Silvijai Rubenei

13.septembrī pirmo reizi tika pasniegtas Latvijas Ainavu arhitektūras balvas nominācijās “Ārtelpā”, “Personības” un “Procesi”. Ceremonijas sākumā valsts augstākās amatpersonas pasniedza balvas par mūža ieguldījumu – Gundegai Linārei, Aijai Mellumai, Silvijai Rubenei un Imantam un Laumai Lancmaņiem, informē pasākuma rīkotāji.
Silvija Rubene ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras viesdocente. Arī Gundega Lināre ir bijusi LLU docente, bet ģeogrāfe un ainavzinātniece Aija Melluma bijusi LLU Lauku inženieru fakultātes profesore (1987- 1997).
Ceremoniju ar uzrunām atklāja Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere - Le Galla, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un kultūras ministrs Nauris Puntulis. Visi savās uzrunās uzsvēra ārtelpas kvalitātes nozīmību veselas sabiedrības un vides veidošanā.
Pirmās Latvijas Ainavu arhitektūras balvas „Dižbalvu” starptautiskas žūrijas vērtējumā piešķīra kategorijai Ilgtspējīga ārtelpa - Bulvāru lokam - Rīgas kanālmalas apstādījumiem, kuru izveide uzsākta jau 1856.gadā pēc pilsētas aizsargmūru nojaukšanas un kuru attīstību ilgus gadus vadījis izcilais Georgs Kūfalts, jaunāko rekonstrukcijas projektu izstrādāja ainavu arhitekte Gundega Lināre. Pašlaik tos apsaimnieko pašvaldības SIA „Rīgas meži” nodaļa „Rīgas dārzi un parki”.
"Starp visiem pieteikumiem bija viens, kas izcēlās īpaši. Mūsuprāt, tas patiešām ir starptautiskas izcilības piemērs. Šis projekts parāda: kad dažādas profesijas strādā roku rokā, kopīgi var radīt lieliskas lietas. Šis projekts nav svarīgs tikai Rīgai un Latvijai, bet arī visai Eiropai un pat pasaulei. Tas ir augstas raudzes piemērs, un žūrijas lēmums par to bija vienbalsīgs. Tādēļ "Dižbalvu” mēs piešķiram Kanālmalas apstādījumiem – Rīgas Bulvāru lokam - zaļajam koridoram," skaidroja starptautiskās žūrijas vadītājs, Starptautiskās Ainavu arhitektu federācijas prezidents Džeimss Heiters (James Hayter) no Austrālijas.
Tāpat starptautiskā žūrija izvēlējās balvas laureātus – kā galveno kritēriju izvirzot izcilību dažādās kategorijās.
Nominācijā „Projekti” apbalvoti 6 projekti piecās kategorijās.
Kategorijā „Ar ēkām saistīta publiskā ārtelpa” apbalvoti divi projekti:
Viesnīcas AC Hotel Riga skvērs, kura autori ir SIA “Zala Landscape Architecture”, SIA “Arhis arhitekti” un SIA „Elmāra Daniševska birojs”.
Rūjienas kultūras nama teritorijas labiekārtojums, kura autori ir ainavu darbnīca „ALPS”.
Kategorijā „Ar ēku nesaistīta publiskā ārtelpa” - Jūras parks Saulkrastos, kura autors ir arhitektu birojs "Substance" arhitekta Arņa Dimiņa vadībā.
Kategorijā „Ārtelpa ar sociāli nozīmīgu raksturu” balvu saņēma ainavu darbnīca “ALPS” par projektu „Apstādījumi Krišjāņa Barona ielas posmā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai”.
Kategorijā „Inženierbūvju dizains” – projekts „Gaujas ielas Ādažos pārbūve” – kuras pasūtītājs ir Ādažu novada dome un projekta koncepcijas un tehniskā projekta autoru komanda - SIA “Toma Kokina birojs”, SIA “Ie.La inženieri”, SIA “BM-projekts”.
Kategorijā „Vides dizains” – arhitekta Didža Jaunzema veidotais objekts „Gājēju ceļš un skatu terase Atpūtas parkā Valmierā”.
Nominācijā „Procesi” balvas saņēma 5 procesi četrās kategorijās.
Kategorijā „Labas pārvaldības projekti” balvu saņēma Ventspils pilsētas pašvaldība.
Kategorijā „Publikācijas” balva piešķirta divām grāmatām – Aijas Mellumas „Kuldīga. Laiki, cilvēki, ainava.” un Ilzes Māras Janelis veidotajai grāmatai „Latvijas muižu dārzi un parki”.
Kategorijā –„TV un radio raidījumi” - Latvijas Televīzijas raidījumam "Ielas garumā".
Kategorijā – „Izstādes, festivāli” - Izstāde: „Sarkandaugava – Dārzs”, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā. Kuratori – Biedrība „Domu zīme”, Kristīne Želve un Ieva Stūre sadarbībā ar ainavu darbnīcas „ALPS” Ilzi Rukšāni ar komandu.
Balva ir Latvijas ainavu arhitektūras profesionāļu labāko sasniegumu skate, kura tiek veidota kā laikmetīgs, nozares daudzveidībai atvērts pasākumu kopums. Balvas virsuzdevums – veicināt izpratni par ārtelpu kā nacionālās kultūrtelpas neatņemamu un neaizstājamu sastāvdaļu, kā sociāli, ekoloģiski un ekonomiski nozīmīgu cilvēku koprades produktu. LAABA visās nominācijās bija iesniegts 81 pieteikums.
Nacionālā žūrija trīs mēnešu laikā izvērtēja pieteikumus, apmeklējot ārtelpas, novērtējot tās klātienē un tiekoties ar projektu autoriem un atbildīgajām personām. Nacionālās žūrijas dalībnieki izvirzīja laureātu pretendentus – 38 ārtelpas, kā arī 22 procesus un personības, kas tika tālāk nodoti starptautiskās žūrijas vērtējumam.
Starptautiskā žūrija no 11.-13.septembrim vērtēja Nacionālās žūrijas izvirzītos laureātus un no tiem izvēlējās balvas laureātus un piešķīra Dižbalvu. Katrā darbā tika izceltas dažādas kvalitātes saskaņā ar darbu kategorijām, bet uz visiem tika attiecinātas trīs galvenās kvalitātes – ideja, meistarība, rezultāts, kuras ir izcilu ainavu arhitektūras darbu pamatā.
Foto: laaab.lv
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”