“Karstajā” sapulcē “Ozolnieku novadam – būt vai nebūt” uz brīdi ieslēdzas ugunsdrošības signalizācija

2019. gada 6. septembris 12:32

8674

“Karstajā” sapulcē “Ozolnieku novadam – būt vai nebūt” uz brīdi ieslēdzas ugunsdrošības signalizācija

Apmēram divas trešdaļas no Ozolnieku tautas nama zāles piepildīja Ozolnieku novada pašvaldības izsludinātā publiskās apspriešanas sapulce “Ozolnieku novadam būt vai nebūt”, kas ir saistīta ar Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānu apvienot mazākās pašvaldības ar lielākajām un no 109 esošajām Latvijas pašvaldībām izveidot 35 vai 36. Pirms tās tautas nama zālē Ozolnieku novada iedzīvotājiem bija iespējams aizpildīt sabiedriskās apspriešanas anketu ar jautājumu: ”Vai jūs atbalstāt Ozolnieku novada iespējamo apvienošanu ar Jelgavas novada un Jelgavas pilsētas administratīvajām teritorijām?” (atbilžu varianti bija “jā” vai “nē”)

Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Agnese Kļava zz.lv minēja, ka augusta vidū sāktās aptaujas pirmajās divās nedēļās anketas ir aizpildījuši 276 Ozolnieku novadā deklarētie iedzīvotāji. Taču tieši pēdējā laikā aktivitāte esot lielāka.

Starp sabiedriskās apspriešanas sapulces dalībniekiem bija dažādu paaudžu ļaudis, tostarp uzņēmēji. Sapulcē piedalījās arī septiņas Ozolnieku Jauniešu domes pārstāves. Viena no viņām, Ozolnieku vidusskolas skolniece Laura Jureviča teica, ka viņai ir bažas, ka apvienojot trīs pašvaldības Ozolnieku novada jaunieši kļūs mazāk pamanāmi. Lauras skolasbiedrene Rūta Balode piebilda, ka šajā mācību gadā Ozolnieku vidusskolā mācības 10. klasē sāka 19 skolēni, kas ir vairāk nekā citus gadus. Meitenes atzina, ka daudzi jaunieši mācās Rīgā un Jelgavā, tomēr Ozolnieku jauniešiem būtu jānodrošina iespēja vidusskolā mācīties Ozolniekos.

Sabiedrisko apspriešanu Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Dainis Liepiņš sāka, nolasot skaitļus, kas raksturo Ozolnieku novada un Latvijas valsts attīstību laika posmā no 2010. līdz 2018. gadam. Viņš akcentēja, ka Ozolniekos ir lielāks nekā vidēji Latvijā bērnu skaits, attīstās uzņēmumi. Tam, ka Ozolniekiiem pagaidām nav piešķirts attīstības centra statuss un tādējādi Ozolnieku novadam attīstības projektos līdz šim nav pieejami ES līdzekļi, pēc D.Liepiņa domām nav šķērslis, lai Ozolnieku novada pašvaldība varētu pastāvēt arī turpmāk. “Vācijā, Itālijā un Igaunijā pastāv daudz mazākas pašvaldības. Kāpēc tāda nevarētu būt Ozolnieku novadā?” jautāja D.Liepiņš.

Savukārt sapulcē klātesošais VARAM pārstāvis, ministra padomnieks Madars Lasmanis pastāvēja uz to, ka Ozolnieki ir Jelgavas un Rīgas “guļamvagons”, kuram sava vēlēta pašvaldība nākotnē nepienākas. Daži sapulces dalībnieki pret viņu vērsās diezgan nikni. Par temperatūru tautas nama zālē dīvaini liecināja pēkšņa ugunsdrošības signalizācijas ieslēgšanās apmēram stundu pēc sapulces sākuma. Pēc tās klātesošie uz mazu brīdi atstāja zāli.

Vairāk lasiet 12. septembra “Zemgales Ziņās”

Foto: Eva Pričiņa