Papildu dzīvesvietai ārvalstī persona varēs norādīt vienu adresi Latvijā

Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā. To paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3.septembrī, pirmajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, informē Saeimas Preses dienests.
Patlaban šāda iespēja nav paredzēta, un grozījumi rosināti saistībā ar Diasporas likumu tautiešu remigrācijas veicināšanai, kas stājās spēkā šā gada 1.janvārī. Patlaban, ja persona, kas pārcēlusies dzīvot ārvalstī, kā savu dzīvesvietas adresi norāda ārvalsts adresi, tad deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijā tiek aizstāta ar ārvalsts adresi, nesaglabājot dzīvesvietas adresi Latvijā. Iespēja norādīt papildu dzīvesvietu nav paredzēta.
Iespēja ārvalstīs dzīvojošajiem kā papildu dzīvesvietas adresi norādīt vienu adresi Latvijā ir viens no atbalsta pasākumiem diasporas pārstāvjiem saistībā ar viņu vēlmi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Viena papildu adrese Latvijā tiktu uzskatīta par līdzvērtīgu deklarētajai dzīvesvietas adresei, un tas ļautu personām, kas vēlas atgriezties, piemēram, savlaicīgi bērnus reģistrēt bērnudārzā vai skolā jau pirms remigrācijas. Tas kopumā atvieglotu un paātrinātu viņu iekļaušanos Latvijas darba tirgū, sabiedrībā un piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Tāpat grozījumi paredz, ka persona, kurai dzīvesvieta ir deklarēta Latvijā, varēs norādīt tikai vienu papildu dzīvesvietas adresi, turklāt ne tikai adresi Latvijā, bet arī ārvalstī.
Papildu adreses jebkurā brīdi varēs mainīt vai izbeigt, ja personai būs deklarēta dzīvesvietas adrese vai norādīta ārvalsts adrese. To varēs darīt elektroniski, kā arī klātienē pašvaldībā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.
Patlaban persona, deklarējot dzīvesvietu, var norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu. Līdzšinējo kārtību plānots mainīt, jo iespēju norādīt vairākas papildu adreses, izmanto nedaudz personu, turklāt vairāku adrešu automātiska apstrāde ir sarežģīta un rada neizpratni situācijās, kad institūcijai jānosūta korespondence, teikts likumprojekta anotācijā.
Par grozījumiem Dzīvesvietas deklarēšanas likumā trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
Foto: pixabay.com
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Jelgava
- Jelgavas novadā
- Ozolnieku novadā
- Latvijas ziņas
- Dobeles, Tērvetes un Auces novadā
- Ekonomika
- Uzņēmējdarbība
- Darba tirgus
- Citas ziņas
- Eiro 2014
- Politika
- Vēlēšanas 2011
- Saeimas vēlēšanas
- Citas ziņas
- Pašvaldībās
- Pašvaldību vēlēšanas 2017
- Saeimas vēlēšanas 2018
- Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019
- Asā hronika
- Policijas ziņas
- VUGD
- Tiesu ziņas
- Citas ziņas
- Kultūra un izklaide
- Teātri
- Izstādes
- Bibliotēkas
- Koncerti
- Citas ziņas
- Kas? Kur? Kad?
- Sports
- Basketbols
- Futbols
- Vieglatlētika
- Citas ziņas
- Hokejs
- Volejbols
- Veselība
- Aktuāli
- Padomi
- Slimnīcās
- Citas ziņas
- Stārķa ziņas
- Lietotāju raksti
- Foto/Video
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Pasākumi un izstādes
- Chocolate & Pepper
- Video
- Aizsaulē
- Statiskas lapas
- Centrāle!
- Dzīvesstils
- Receptes
- Māja un dārzs
- Hobiji
- Pašizziņa
- Citas ziņas
- Mīluļi
- Projekti
- Projekts “Saimnieko gudri”
- Projekts “Kultūras nesēji Zemgalē”
- Projekts “Redzi apslēpto”
- Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā
- Projekts “Rūpēsimies par vidi!”
- Projekts “Kur dzīvosim?”
- Projekts “Mediju kritika”