Četras lielo novadu pašvaldības negrib pievienoties pilsētām

2019. gada 23. augusts 14:08

1217

Četras lielo novadu pašvaldības negrib pievienoties pilsētām

Pēc Jelgavas novada, Ventspils novada, Rēzeknes novada un Daugavpils novada pašvaldību pārstāvju sarunām, kas pagājušā nedēļā notika Jelgavā, šo četru pašvaldību domes ceturtdien un piektdien pieņēma kopīgu lūgumu Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimai apturēt teritoriālās reformas virzību pēc Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pašreiz izstrādātā modeļa, kur esošās 119 pašvaldības plānots pārveidot par 35 vai 36.

Jelgavas novada domē trešdien tika sasaukta ārkārtas sēde, kurā piedalījās 15 deputāti un kur ar 14 deputātu balsīm tika pieņemts vēstules teksts. Tajā prasīts saglabāt šīs četras pašvaldības, kuras VARAM prezentētajā plānā ir domāts pievienot lielajām pilsētām – Jelgavai, Ventspilij, Daugavpilij un Rēzeknei.

Debatēs Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune minēja, ka ne visas novadu pašvaldības, kas atrodas pie lielajām pilsētām, iestājas par savu saglabāšanu. Piemēram, Valmieras un Jēkabpils novadi neiebilst pievienošanai pilsētām. Jelgavas domes deputāts Kārlis Rimša, kas balsoja par šī lūguma tekstu, teica, ka diezgan neskaidrs ir palicis novada iedzīvotāju viedoklis par iespējamo apvienošanu ar Jelgavas pilsētu.

“Apmēram puse no 20 – 30 novada iedzīvotājiem, ar ko esmu par šo runājis, nebūtu pretī pievienošanai Jelgavai. Daži no tiem vēlētos saņemt atlaides pilsētas autobusos,”teica K.Rimša. Savukārt deputāts Oskars Cīrulis debatēs runāja par to, ka lietderīgi būtu apvienot Jelgavas un Ozolnieku novadus. Vairāki deputāti debatēs uzsvēra, ka lielā mērā atbalsta VARAM rosināto administratīvi teritoriālo reformu, cik tā attiecas uz mazo novadu pašvaldībām.

Jelgavas, Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu domju kopīgās vēstules teksts:

“Jelgavas novada pašvaldība, Daugavpils novada pašvaldība, Ventspils novada pašvaldība, Rēzeknes novada pašvaldība aicina Valsts prezidentu, Ministru prezidentu un LR Saeimu apturēt teritoriālās reformas virzību pašreizējā Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas izstrādātajā izpildījumā. Pārstāvot četras administratīvi teritoriālas vienības, kas aptver lauku teritorijas bez pilsētām un veiksmīgi pierādījušas savu attīstību un ekonomisko izaugsmi, iestājamies par secīgu, nesasteigtu un demokrātisku taktiku teritoriālās reformas modeļa ieviešanā. Atbalstām tādas administratīvi teritoriālas reformas īstenošanu, kur tās pirmsākumos noteiktas konkrētas darbības šobrīd pieaugošu reģionālu atšķirību mazināšanai.

Teritoriālās reformas īstenošana ir viens no valsts ekonomiskās izaugsmes ilgtermiņa instrumentiem, tai nepieciešams pārdomāti un stratēģiski ietvert gan līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējumu, gan kompleksu un detalizētu aprēķinu un gaidāmo ieguvumu prognozes.

Turklāt teritoriālā reforma skar ne tikai administratīvu vienību robežu maiņu vai administratīvā aparāta sloga samazināšanos. Diemžēl, jāatzīst, ka pašreiz izstrādātā teritoriālās reformas modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”. Jāatzīmē, ka reforma var tikt aizsākta tikai tad, kad ir skaidri zināmi aspekti, kādi konkrēti iepriekšējās reformas mērķi vai rezultatīvie rādītāji nav sasniegti.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas informatīvā ziņojuma “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” kopsavilkumā minēts, ka “teritoriālai reformai 1998.gadā uzstādītie mērķi – izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem – nav pilnvērtīgi sasniegti.

Vispirms aicinām atklāt un prezentēt pašvaldībām detalizētu analīzi jeb novērtējumu līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un trūkumiem – attiecīgi lielāko pilsētu pašvaldību grupā, lielo novadu grupā un mazo novadu pašvaldību grupā. Ja kādā no šīm grupām pašvaldības līdz ar 1998. gada teritoriālo reformu nav sasniegušas rezultatīvus rādītājus, tad tiem līdz ar visu iepriekšējās reformas izvērtējumu ir jābūt publiski pieejamiem, izmērāmiem salīdzināmiem un izdiskutētiem, pirms tiek formulēts jauns mērķis attiecībā uz jaunu reformu.

Ja VARAM sadarbībā ar pētnieku grupām, analītiķiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas zinātniekiem ir izstrādāts līdzšinējās teritoriālās reformas izvērtējums, aicinām ar to iepazīstināt pašvaldības, kas ir tiesīgas pārliecināties par trūkumiem to līdzšinējā teritorijas attīstībā un pakalpojumos. Savukārt, ja pašreizējais teritoriālās reformas vienīgais “izvērtējums” ir VARAM informatīvais ziņojums “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli”, tad ir pamatots apgalvojums, ka pašlaik vienas ministrijas ideja par administratīvi teritoriālo reformu ir nepamatota un nav pieņemami, ka valstij tik būtiski pārmaiņu procesi var noritēt bez citu nozaru iesaistes.

Otrkārt, Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās (REC 2004) 12 dalībvalstīm par vietējo un reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem minēts, ka “priekšroka jādod reformai, kas pamatojas uz to, ka vietējās vai reģionālās pašvaldības to vēlas pašas nevis kā augstākstāvoša iestāde izmanto savas pilnvaras pret attiecīgo pašvaldību gribu”. Līdz ar to lūdzam atbalstīt brīvprātības principu ievērošanu teritoriālās reformas koncepta īstenošanā – nosakot kritērijus, pēc kuriem pašvaldības apvienojas vai veido apvienotu teritoriju administratīvas vienības vai saglabā līdzšinējās administratīvās robežas, ja tās saskan un atbilst piedāvātajiem ekonomiskās izaugsmes progresa aprēķiniem.

Treškārt, būtiska administratīvās teritorijas izaugsme ir atkarīga no pieejamiem finanšu resursiem. Mainot nosacījumus kritērijiem, pēc kuriem pašvaldības varēs pretendēt uz šiem līdzekļiem, tiek izmainīti jebkuri administratīvās teritorijas attīstības plāni un investīciju projekti. Eiropas savienības finanšu resursu piesaistes un pārdales nosacījumi līdz šim lauku teritoriju novadiem ļāva līdzsvaroti piesaistīt finansējumu savu teritoriju infrastruktūrai. VARAM nav prezentējusi jaunu redzējumu, kas viestu pārliecību, ka apvienota lauku un pilsētas teritorija spēs nodrošināt sistemātisku un līdzsvarotu līdzekļu pārdali. Reformas mērķiem attiecībā uz ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms reformas ieviešanas.

Atsaucoties uz Pasaules bankas pārstāvjiem publiskajā telpā, viens no teritoriju attīstības nosacījumiem, izaugsmes potenciāliem ir decentralizēta infrastruktūra. Iedzīvotāju migrācija, uzņēmējdarbības attīstība balstās uz izklaidus sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātiem pakalpojumiem nevis mākslīgi stimulētu un veicinātu urbanizāciju. Pašreizējais teritoriālas reformas modelis paredz iedzīvotāju stimulēšanu izmantot pilsētvides nodrošinājumu. Latvijas tautsaimniecības izaugsme ir plānojama kontekstā ar lauku teritoriju izaugsmi un tām nav vienādu nosacījumu kā pilsētvides vajadzībām.

Savu iedzīvotāju interešu vārdā aicinām respektēt augstāk minēto pašvaldību solidāru redzējumu un aicinām:

1) nepieļaut sasteigtu, nepamatotu teritoriālās reformas modeļa virzību;

2) iesaistīt reformas izstrādei visas ministrijas;

3) teritoriālās reformas īstenošanā ievērot brīvprātības principu."

Vēstuli parakstījuši Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, Daugavpils novada domes priekšsēdētājs Arvīds Kucins, Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs.

Foto: no arhīva

ZZ.lv ARHĪVS

Četras lielo novadu pašvaldības negrib pievienoties pilsētām

Kategorijas