ZZ.lv ARHĪVS

Ozolnieku airētājiem - rekords igauņu ultramaratonā

Gaitis Grūtups

2009. gada 21. aprīlis 12:00

915
Ozolnieku airētājiem - rekords igauņu ultramaratonā

Smaiļotāju divniekam - Ozolnieku vīriem Mārcim Laidiņam un Ervīnam Vēverim - pirmā vieta un trases rekords, jelgavniekam Jurijam Seļezņovam pirmā vieta kanoe divniekos (kopā ar rīdzinieku Jevgēņiju Blaževiču) - tādi bija mūsu sportistu rezultāti airēšanas ultramaratonā «Vehandu 2009», kas aizvadīts Vehandu upē Igaunijas dienvidos.

«Tas bija simtprocentīgs ekstrēms,» secina pieredzējušais airētājs un ārsts J.Seļezņovs, kurš sekmīgi startējis diennakts airējumā un smailītē vairākkārt šķērsojis Somu līci. Simts kilometru garais Vehandu upes tecējums starp Tamula un Peipusa ezeriem viņam brīžiem licies skaists kā Gaujas senleja. Taču distances septiņdesmitajā kilometrā, šķērsojot vecu dzirnavu dambi, Jura un Jevgēņija divnieks, kas tobrīd savā laivu klasē atradās līderpozīcijās, apgāzās. Divdesmit minūtes pagāja krastā, pārvelkot sausas drēbes. Pa to laiku konkurenti aizgāja garām. Tomēr atlikušajos trīsdesmit kilometros Latvijas ekipāža atspēlējās un ar laiku 11 stundas un 46 minūtes kanoe divniekos ieguva pirmo vietu.Ozolnieku smaiļotāji - trīsdesmit trīs gadus vecais M.Laidiņš un divdesmit septiņus gadus jaunais E.Vēveris - bija šo sacensību «melnais zirdziņš», jo ekstrēmos airējumos piedalās tika otro gadu un Igaunijā nebija startējuši. Ervīns ir vairākkārtējs Latvijas čempions (arī patlaban vīru konkurencē turas sešiniekā) «klasiskajā» gludūdens smaiļošanā.Savukārt M.Laidiņš ir pazīstams airēšanas slalomists. Pirmo reizi abi vienā laivā sasēdās pērnvasar tradicionālajā «Salacas maucienā», kur viņiem simt kilometru distanci nakts tumsā izdevās veikt ar sacensību rekordu - deviņas stundas un viena minūte.«Ja «Salacas maucienā» piedalījās trīsdesmit laivas, tad Tamula ezerā uz starta izgāja 250. Ekstrēmās sacensības igauņiem ir goda lieta. Bija ieradušies airētāji arī no Somijas, Norvēģijas un Krievijas. Bijām dzirdējuši, ka igauņiem ir viens ļoti spēcīgs smaiļotāju divnieks, tādēļ cerējām vienīgi uz vietu pirmajā trijniekā,» stāsta Ervīns. Startā Ozolnieku vīri sasniedza tempu vairāk nekā simts īrieni minūtē un nokļuva līderos. Pēc desmit kilometriem viņu atrāviens no otrās vietas bija četras minūtes, pēc divdesmit - astoņas, distances vidū - 14 minūtes. Tāds tas arī saglabājās līdz finišam. No rīta maratonistiem nācās lauzties cauri cīruļputenim, pusdienlaikā spīdēja saule, bet finišā pretvējš simts metrus platajā upē uzdzina viļņus gluži kā jūrā.«Mēs ar Mārci centāmies sasniegt labāko rezultātu un neapstājāmies igauņu ierīkotajās zupas barotavās pie hidroelektrostacijām un citiem šķēršļiem, kur vajadzēja kāpt ārā un apnest laivu. Savus enerģijas šokolādes batoniņus ēdām, neizlaižot airi no rokām. Jautājumi, kāpēc es esmu laivā, kāpēc man vajadzīgas tās mocības, ko es no tām iegūšu, uznāca ne vienu reizi vien. Taču galvenais tad ir nesākt skaļi čīkstēt. Tas var demotivēt tālākai cīņai pārinieku,» stāsta Ervīns.Ozolnieku vīri finišēja pēc astoņām stundām, 28 minūtēm un septiņām sekundēm, kas ir labākais četrus gadus ilgajā sacensību vēsturē. Otrās vietas ieguvēji Uko Korge un Kaubi Turnpu izrādījās labi paziņas - Pērnavas gludūdens smaiļotāju treneri. Viņi atzinās, ka neesot ticējuši latviešu spējai pēc tik spēcīgā starta tādā pašā tempā izturēt līdz finišam.