Līdzšinējais mērs cer palikt amatā

Vēlēšanas 2011

2009. gada 22. aprīlis 06:00

1385

«Ziņas» sāk interviju sēriju ar partiju izvirzītajiem kandidātiem uz Jelgavas mēra amatu. Kā pirmais tiek iztaujāts Andris Rāviņš, kurš astoņiem domes priekšsēdētāja krēslā pavadītajiem gadiem cer pieskaitīt vēl četrus.

- Sabiedrībā pastāv mīts, ka pilsētas mērija izveidojusi ko līdzīgu interešu klubam «tikai savējiem un nevienam citam»...Jautājums - par kādām sfērām runājam. Uzņēmējdarbībā varam redzēt visplašāko spektru - daudz vairāk nekā jebkur citur. RAF teritorijas apgūšanā strādā 15 uzņēmumi, ir AKG, «Evopipes»... Grūti saprast, par ko tieši ir runa.- Varbūt par pašvaldības atbalstu konkrētā jomā?Tas jājautā tam, kam tā liekas. Ja runājam par uzņēmējiem, tad te pašvaldības atbalsta vispār nav. Tika atrasts risinājums par nekustamā īpašuma nodokļa atlikšanu «Nordic Properties», ja to var uzskatīt par palīdzību... Te vispār ir jārunā par konkrētām lietām.- Būdams kandidāts uz vēl vienu termiņu mēra amatā - kā varat garantēt iedzīvotājiem, ka pārstāvēsiet viņu, nevis, piemēram, kāda uzņēmēju kluba intereses?Mana saikne ar uzņēmējdarbību bija tik vien kā divi gadi bankas pārvaldnieka amatā pirms astoņiem gadiem. Domāju, astoņos gados domes priekšsēdētāja amatā esmu pierādījis, ka visa mana darbība vērsta uz pilsētas attīstību, izaugsmi.- Vai un kā pašvaldībā tiek izdarīts spiediens pret tiem, kuru viedoklis atšķiras no valdošās koalīcijas uzskatiem?Tādus gadījumus nezinu.- Kā pašvaldība var piespiest oligarhus un citus īpašniekus sakopt savus īpašumus, kas bojā pilsētas skatu?Mūsu rīcībā ir divi instrumenti - Pašvaldības policija un būvinspektori, kuriem ir uzdevums apsekot, aicināt īpašniekus savest īpašumus kārtībā. Darbs nav tik vienkāršs, ir jāatrod īpašnieks, bieži vien īpašums pārdots, nekārtojot formalitātes...- Un kā ir ar bijušo sēklu fabriku, kur īpašnieks ir zināms, bet, piemēram, notiek nelikumīgi nojaukšanas darbi?Tas jājautā būvinspektoriem, ko viņi darījuši, cik tālu ir tikuši. Bija mums mocības ar nepabeigto deviņstāvu māju RAFā. Nekur tālu šajā lietā netiekam, jo ir daudz iekšēju strīdu, tiesu darbi...- Vai uzskatāt, ka pašvaldības struktūrās nav nevienas liekas štata vietas?Negribētu apgalvot, ka nav nevienas. Tikko ir pabeigts kārtējais ISO standarta sertificēšanas modelis, un audits ir bez neviena aizrādījuma, līdz ar to teikt, ka ir lieli štata vietu pārpalikumi... tā nav. Situācija mainās ļoti strauji tieši budžeta ziņā, un šodien atlaišana nebūt nav tas pareizākais. Ne velti bija ļoti liels algas samazinājums, vidēji 15 procenti, dažiem pat 25. Ļoti iespējams, ka pēc budžeta grozījumiem samazinājums būs jāturpina.- Vai varat kliedēt mītus un skaidri atbildēt - vai SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) valdes loceklis Juris Vidžis ir jūsu radinieks?Nav.- Ar ko skaidrojat «mīksto» pieeju pret NĪP vadību - pēc mēģinājuma nepamatoti iekasēt milzīgas summas un nekārtībām arhīvā uzņēmuma valdes loceklis turpina strādāt...Redziet, vienmēr jāizvērtē pieļautās kļūdas pret darbiem, kas ir izdarīti. Un tajā brīdī mans lēmums bija tāds.- Vai var uzskatīt par lietderīgu līdzekļu izlietošanu, katru gadu vienās un tajās pašās vietās lāpot bedrītes?Naudas summas, kas ir nepieciešamas un tās, kas ir pieejamas, ir nesamērojamas. Astoņos gados esam kapitāli saremontējuši vairāk 25 kilometru ielu. Ielām, kurām ir mainīts plānojums, virskārtu var mainīt tikai pēc kapitālā remonta, bet mums ir jāstrādā ar pieejamajiem līdzekļiem.- Kā rāda šā gada piemērs, bedrīšu lāpīšanas izmaksas var būt trīs reizes zemākas nekā citus gadus. Vai no tā nevar secināt, ka iepriekš maksāta «uzpūsta» cena?Tā tas ir visās jomās, cenas strauji kritušās.- Vai strikti sekojat līdzi garantijas laikiem un liekat novērst trūkumus?Jā, piemēram, Raiņa ielā - neļāvām likt pēdējo kārtu, tās, kur bija problēmas, bija jāpārtaisa, arī Brīvības bulvāris joprojām nav pieņemts... Kvalitāte ir pamatu pamats.- Kādēļ Jelgavā apkures izmaksas ir vienas no augstākajām valstī?Ražošanas tarifs ir kāds piektais no augšas. Ir veikts liels darbs, īpaši Pārlielupē - uzbūvēta katlumāja, nomainītas trases, un zudumi no 44 procentiem samazināti vairāk nekā divas reizes. Būtiska būs arī koģenerācijas staciju palaišana, un domāju, ka nākamajā sezonā tarifs būs krietni zemāks.- Sekmēt māju pāriešanu uz alternatīvo apkuri nedomājat?Alternatīvo apkuri pamatā var ierīkot, tikai izmantojot gāzi. Ja paskatāmies uz cenu politiku, tas jebkurā gadījumā izmaksā dārgāk.- Kāds bija iemesls «Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma» iznomāšanai nepieredzējušai firmai? Ko no tā ieguva iedzīvotāji?Mums bija jāatiet no maksātnespējīgā uzņēmuma, tika gatavots projekts Eiropas naudas saņemšanai, un firma piedāvāja risinājumu. Nedomāju, ka tur bija kļūdas. «Fortum» bija labākais piedāvājums.- Ko jūs darītu, ja vēlreiz nokļūtu mēra amatā?Šobrīd situācija ir savādāka nekā iepriekšējos astoņos gados, un svarīgākie jautājumi ir darba vietu radīšanas veicināšana un sociālā nodrošināšana tiem, kuri nonākuši grūtībās. Protams, turpināt darbu pie izglītības jautājumiem, veicināt «AMO Plant» tālāko darbību, pilsētas infrastruktūras sakārtošanu - piemēram, dzelzceļa stacijas un autoostas apvienošana, kas investora atteikuma dēļ nav īstenojusies. Arī jaunas katlu mājas būvniecība, medicīnas un drošības jautājumi.- Kā raugāties uz jaunu seju ienākšanu pašvaldībā pēc vēlēšanām?Katru reizi taču ienāk jaunas sejas. Ko tad jūs gribētu, importēt kādu nēģeri? Tikai tie cilvēki, kas te dzīvo uz vietas, var atbilstoši novērtēt situāciju.- Vai uzskatāt, ka personai, kas pieļāvusi likumpārkāpumus, ir morālas tiesības kandidēt vēlēšanās un ieņemt amatus?Tad jārunā par konkrētu lietu...(Vēlāk pēc «Ziņu» rakstiska atgādinājuma par KNAB A.Rāviņam uzlikto 50 latu sodu saistībā ar interešu konflikta likuma aizliegumu, trīs reizes izdodot rīkojumus par domes darbinieku, tajā skaitā sevis, prēmēšanu, tika saņemta mēra atbilde: «Jā, ir tiesības.»...)

ZZ.lv ARHĪVS

Līdzšinējais mērs cer palikt amatā

Kategorijas