ZZ.lv ARHĪVS

Aicinu steidzīgāk mainīt mediju politiku

Aicinu steidzīgāk mainīt mediju politiku

Budžeta tēriņu samazināšanas aicinu partnerus valdībā aktīvāk strādāt pie mediju politikas maiņas pasta piegāžu jautājumos abonētajai presei.

Jau ziņots, ka valdība lēmusi kompensēt izdevumus par abonētās preses piegādēm. No valsts budžeta 2019.gadā kopā tiks kompensēti 5,62 miljoni eiro, savukārt 2020.gadā plānots, ka šī summa pieaugs līdz 5,9 miljoniem eiro.

Abonētās preses izdevēji informējuši, ka paši nevar atļauties samaksāt par pasta pakalpojumiem, tāpēc lūguši turpināt kompensēt pasta piegāžu izdevumus. Vienlaikus Kultūras ministrija, kas atbildīga par valsts politiku abonētās preses jomā nesteidz meklēt risinājumus kā valsts budžeta tēriņus padarīt lietderīgākus, piegādājot abonēto presi. Par spīti grūtajiem laikiem valsts budžetā, Satiksmes ministrija līdzekļus abonētās preses izdevumu piegādei radusi, pārskatot elektrovilcienu iepirkuma grafiku, kur VAS “Pasažieru vilciens”  2020.gadā ieplānoto finansējumu depo celtniecībai un tehnoloģiju iegādei pārcels uz 2021.gadu, tādējādi atbrīvojot fiskālo telpu abonētās preses izdevumu piegāžu finansēšanai.

Protams, mēs esam bagāta valsts un varam maksāt par daudz ko, tai skaitā par valsts naudu piegādāt izdevumus svešvalodā, piemēram, “Комсомольская правда в Северной Европе”, “Семь суперсекретов”, “Yachting World UK” un daudzus citus, kā arī izklaides izdevumus kā, piemēram, “Citādā Pasaule”, “Mistērija” vai “Ko ārsti tev nestāsta”. Saprotu, ka ir patīkami, ka valsts samaksā, piemēram, par žurnāla “Mistērija” piegādi, tomēr, vai tiešām sabiedrībai par savu nodokļu maksātāju naudu šāda piegāde ir jāatbalsta, šaubos vai cilvēki, kas to nevar atļauties ir priecīgi, ka viņiem netieši jāmaksā par piegādi tiem, kas šo žurnālu var atļauties abonēt.

Vienlaikus ir skaidrs, ka turpinot šādu valsts atbalsta politiku abonētās preses piegādei, valsts budžeta tēriņi ar katru gadu tikai pieaugs, un Satiksmes ministrija nav gatava turpmāk finansēt šādus tēriņus. Mediju politika ir Kultūras ministrijas atbildības joma, tāpēc aicinu aktīvāk strādāt pie problēmas risināšanas radot skaidrus un caurspīdīgus kritērijus abonētās preses piegādei, un nevar būt atrunas, ka ir grūti vai kādam neizdevīgi. Varam atbalstīt, piemēram, vietējo reģionālo presi latviešu valodā, varbūt dienas un analītiskos laikrakstus vai vēl kādus, bet ne jau visus izdevumus, kuru kopskaits pašreiz ir ap 1000.

Foto: no personīgā arhīva